Jaunumi

 

Uzmanību! Svarīga informācija par Vasaras dienām 2020

Publicēja 2020. gada 3. jūl. 04:33Ansis Nudiens   [ atjaunināts 2020. gada 3. jūl. 04:36 ]

Sveiki biedri un kolēģi!

Sekojot līdzi valstī notiekošajam un noteiktajiem ierobežojumiem, VSSB valde ir pieņēmusi lēmumu šī gada vasaras dienas Ventspilī atcelt. Tā vietā augustā organizēsim kursus un rudens brīvlaikā - izglītojoši izklaidējošu pasākumu. Precīzāka informācija sekos

VSSB valde novēl jums visiem spēcinošu atpūtu un piedzīvojumiem bagātu vasaru.







Vēstures skolotāju biedrība



Latvijas Okupācijas muzeja virtuālā tūre

Publicēja 2020. gada 1. jūn. 06:05Danute Grīnfelde   [ atjaunināts 2020. gada 4. jūn. 06:37 ]

Gaidot Latvijas Okupācijas muzeja atkalatvēršanu apmeklētājiem, piedāvājam doties virtuālā tūrē ar muzeja gidiem un vairākos video sižetos iepazīt muzeja pagaidu ekspozīciju. Līdz 12. jūnijam, kad muzejs būs atkal atvērts, katru dienu publicēsim īsus video, kuros pievērsīsimies atsevišķām tēmām, kas saistītas ar Latvijas okupācijas un neatkarības atjaunošanas vēsturi.

Pirmajā video stāstā gids Kārlis Krēķis atklāj, kā divas lielvaras – nacistiskā Vācija un  Padomju Savienība sadala ietekmes sfēras, kas noved pie Latvijas okupācijas un iekļaušanas PSRS sastāvā.

Video tiek publicēti katru dienu un ir pieejami muzeja Izglītības nodaļas Youtube kanālā, kā arī muzeja interneta lapā



Skolēnu pētījumu konkursa "Vēsture ap mums" rezultāti

Publicēja 2020. gada 18. maijs 03:39Danute Grīnfelde   [ atjaunināts 2020. gada 18. maijs 03:40 ]

"Vēsture ap mums" 2019./2020. mācību gada pētījumu temats bija "Te varētu tapt muzejs". Ņemot vērā valstī izsludināto ārkārtējo situāciju, konkursa darbu vērtēšana notika attālinātā režīmā (katru darbu vērtēja vairāki žūrijas locekļi), netika izsludināta finālistu darbu aizstāvēšana klātienē. Arī konkursa dalībnieku apbalvošana klātienē pagaidām nenotiks; plānots, ka visi šī gada konkursa dalībnieki tiks aicināti uz nākamā gada konkursa noslēguma ceremoniju.

Žūrijas komisija nolēma:
piešķirt 1.vietu
Beatrise Silanža  “Manas dzimtas pulksteņi” (A grupa) Valmieras sākumskola, konsultante Ineta Amoliņa
Ralfs Zunda  “Rencēnmuiža –daudzacu siets” (B grupa) Rencēnu pamatskola, konsultante Inese Birzkope
Iveta Asne “Dzīvās mākslas un moderno tehnoloģiju telpa…” (C grupa) PIKC Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikums, konsultante  Gunita Meiere

piešķirt 2.vietu
Georgijs Bogdanovs “Liepāja fotoobjektīvā”,  Liepājas 3.pamatskola, konsultante Jeļena Kovzeļeva
Lauris Rudzītis “Valmieras ielas, kas nosauktas personu vārdos no 1929. līdz 2013.gadam”, Valmieras Valsts ģimnāzija, konsultante Ineta Amoliņa
 Sarma Vītoliņa, Dana Patrejeva  “Te varētu tapt linu muzejs”,  Riebiņu vidusskola, konultante Ārija Pudule

piešķirt 3.vietu
Edīte Rimša “No vecmāmiņas pūra lādes”,  Galēnu pamatskola, konsultante Rita Upeniece
Patrīcija Amoliņa “Valmiera basketbola leģenda  - Sandis Amoliņš”,  Valmieras Pārgaujas sākumskola, konsultante Ineta Amoliņa
Olivia Dalova “Dravnieku skolas lidojums uz simtgadi”,  Dravnieku pamatskola, konsultante Ārija Pudule

izteikt atzinību
Laura Linda Strazdiņa “Vieta un cilvēks laikmetu griežos”, Rencēnu pamatskola, konsultante Inese Birzkope
Markuss Vīlands “Mana vecvecvectēva Jāna Vīlanda spilgtākie darbi” ,Valmieras sākumskola, Ineta Amoliņa
Sofija Elisa Balode “Rencēnu pamatskolas jauno ugunsdzēsēju vēstures mozaīka”, Rencēnu pamatskola, konsultante Inese Birzkope

Žūrijas komisija izsaka lielu paldies pilnīgi visiem konkursa dalībniekiem un viņu konsultantiem. 
Īpašs paldies konkursa patronam Valsts prezidentam Egilam Levitam un ilggadējai konkursa atbalstītājai Mirdzai Stirnai (RLB)

Tiekamies nākamajā mācību gadā!

Muzejs "Ebreji Latvijā" piedāvās tiešsaistes lekcijas par mazākumtautībām Latvijā

Publicēja 2020. gada 27. apr. 07:50Danute Grīnfelde   [ atjaunināts 2020. gada 27. apr. 08:01 ]

Rīgas Ebreju kopiena un muzejs "Ebreji Latvijā" uzsāk lekciju ciklu "Mazākumtautības Latvijā: šodienas skatījums". Pirmās trīs lekcijas visiem interesentiem tiks piedāvātas tiešsaistē - muzeja Facebook lapā.

5. maijā plkst. 18:00 tiešraidē Rīgas Ebreju kopienas centra Facebook lapā (https://www.facebook.com/jccriga/) un muzeja “Ebreji Latvijā” Youtube lapā (https://www.youtube.com/channel/UCPuPPlHtpFi5XS1fKzXzhSA) būs vērojama muzeja direktora Iļjas Ļenska priekšlasījums "Ebreju politiķi Latvijas Tautas padomē un Satversmes sapulcē (1919-1922)", savukārt 12. maijā un 19. maijā interesentiem tiks piedāvātas Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes profesora Ērika Jēkabsona lekcijas (ierakstā, muzeja Youtube lapā) "Poļi Latvijas vēsturē 20. gs.: mīti un realitāte", kā arī "Baltkrievi Latvijā 20. gs.: trīs skatījumi".

Lekciju ciklā "Mazākumtautības Latvijā" kopumā paredzēti septiņi priekšlasījumi par dažādām mazākumtautībām, kas vēsturiski ir dzīvojušas un šobrīd dzīvo Latvijā un kuru ietekme uz Latvijas attīstību ir svarīga, bet, iespējams, līdz šim nepietiekami izpētīta un popularizēta. Ārkārtējās situācijas laikā lekcijas tiks organizētas tiešsaistē, vēlāk, iespējams, lekciju cikls turpināsies muzeja "Ebreji Latvijā" telpās, kā sākotnēji plānots.

Priekšlasījumos tiks piedāvāts mūsdienīgs skatījums uz Latvijas etnisko kopienu pagātni un tagadni, sniedzot ieskatu jaunākajās atziņās un izgaismojot mazāk zināmus vēstures aspektus. Lekcijās tiks runāts par dažādu minoritāšu lomu Latvijas vēsturē, atsevišķu Latvijas sabiedrības segmentu (intelektuāļu, specdienestu, politiķu) skatījumu uz minoritāšu un daudzveidības problemātiku, kā arī starpetnisko attiecību alternatīvām Latvijas vēsturē.

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Informāciju sagatavoja:
Muzejs “Ebreji Latvijā”
Skolas ielā 6, LV-1010
Rīga, Latvija
Tel./Fakss (+371) 67283484
info@ebrejumuzejs.lv

Valsts prezidents lasīs lekciju vecāko klašu skolēniem “Kāpēc 4. maijs?”

Publicēja 2020. gada 27. apr. 00:53Danute Grīnfelde   [ atjaunināts 2020. gada 29. apr. 01:39 ]

Ceturtdien, 30. aprīlī, plkst. 13.00 Valsts prezidents Egils Levits lasīs lekciju vecāko klašu skolēniem “Kāpēc 4. maijs?”. Lekcija būs veltīta Latvijas neatkarības atgūšanas 30. gadadienai, un tajā E. Levits stāstīs par to, kādi bija neatkarības atjaunošanas kustības mērķi un vērtības, kā arī par to, kāda ir Latvijas neatkarības atjaunošanas nozīme Eiropas un pasaules vēsturē.

Gan pirms lekcijas, gan lekcijas laikā skolēni Valsts prezidentam varēs uzdot jautājumus. Lekcijas ilgums kopā ar jautājumiem būs 40 min – tā noritēs no plkst. 13.00 līdz 13.40. Valsts prezidenta lekcijas garums būs apmēram 15 minūtes, pārējo laiku atvēlot skolēnu jautājumiem.

Lekciju būs iespējams skatīties Valsts prezidenta kancelejas YouTube kontā (https://www.youtube.com/user/presidentlv), kā arī tīmekļvietnē www.president.lv un Facebook (egilslevitslv) un Twitter (@Rigas_pils) kontos.
Tiks nodrošināts lekcijas surdotulkojums.

Jautājumus Valsts prezidentam varēs iesūtīt WhatsApp vai sms veidā pa tālr. nr. 28654369.

Aicinām sekot līdzi aktuālajai informācijai Valsts prezidenta kancelejas tīmekļvietnē, kā arī Facebook un Twitter kontos.

Eseju konkurss skolēniem un studentiem: senči, es un mana valsts

Publicēja 2020. gada 21. apr. 22:10Danute Grīnfelde   [ atjaunināts 2020. gada 21. apr. 22:11 ]

Senči, es un mana valsts

Ko mani senči sagaidīja no Latvijas valsts pirms 100 gadiem un atmodas laikos? 
Ko gaidu no savas valsts tagad? 

Esejas vēlams atsūtīt līdz 4. maijam divos īsumos:
a) līdz 140 rakstu zīmēm un
b) ne vairāk kā 1825 rakstu zīmēm,
c) papildus norādīt vēlamo balvu, kā arī
d) skolotāja vārdu, kuru labprāt ņemtu līdzi vizītē. 

BALVĀ vizīte pēc nominanta izvēles (šogad):
  • vizīte Rīgas pilī un saruna ar Valsts prezidentu Egilu Levitu
  • vizīte Saeimā un tikšanās ar Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci un priekšēdētājas biedri Dagmaru Beitneri-Le Gallu vai Inesi Lībiņu-Egneri, vai arī Saeimas komisijas vai apakškomisijas priekšsēdētāju;
  • vizīte Eiroparlamentā un saruna ar deputātu Ivaru Ījabu;
  • vizīte Valsts kontrolē un saruna ar Valsts kontrolieri Elitu Krūmiņu;
  • vizīte Centrālā vēlēšanu komisijā un saruna ar priekšsēdētāju Kristīni Bērziņu;
  • vizīte Tiesībsarga birojā un saruna ar tiesībsargu Juri Jansonu;
  • vizīte Augstākajā tiesā un saruna ar Augstākās tiesas priekšsēdētāju Aigaru Strupišu;
  • vizīte Satversmes tiesā un saruna ar Satversmes tiesas priekšsēdētāju Inetu Ziemeli;
  • vizīte Valsts kancelejā un saruna ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu;
  • vizīte Tieslietu ministrijā un saruna ar tieslietu ministru Jāni Bordānu;
  • vizīte Aizsardzības ministrijā un saruna ar aizsardzības ministru Arti Pabriku;
  • vizīte Kultūras ministrijā un saruna ar kultūras ministru Nauri Puntuli;
  • vizīte VARAM un saruna ar pašvaldību ministru Juri Pūci;
  • vizīte Ārlietu ministrijā un saruna ar ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču;
  • vizīte Izglītības ministrijā un saruna ar izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku;
  • vizīte jebkurā citā ministrijā un saruna ar ministru vai valsts sekretāru;
  • vizīte Rīgas domē un tikšanās ar pagaidu administrācijas vadītāju Edvīnu Balševicu;
  • vizīte jebkurā Latvijas pašvaldības domē un tikšanās ar domes priekšsēdētāju.

Saziņai - Arvīds Dravnieks
Publisko tiesību institūta direktors
+371 2613 6699

Attālināti: jauns Latvijas Okupācijas muzeja piedāvājums par deportācijām

Publicēja 2020. gada 20. apr. 10:56Danute Grīnfelde   [ atjaunināts 2020. gada 20. apr. 10:57 ]

Nodarbību „Padomju deportācijas” 2019. gadā muzejā apmeklēja vairāk nekā 1100 skolēnu no visas Latvijas, savukārt, vismaz 250 skolēniem šo nodarbību, viesojoties skolās, vadīja muzeja gidi. 


Atbilstoši šī brīža apstākļiem, muzeja Izglītības nodaļas darbinieki ir sagatavojuši nodarbības materiālus attālinātai pieejai. Nodarbība ir papildināta ar uzdevumiem skolēnu izzinošam izpētes darbam, plašu muzeja materiāli klāstu, video un citām liecībām, kas saistītas ar deportāciju tematiku. 


Ceram, ka nodarbība palīdzēs skolēniem un skolotājiem mācību procesā, gatavojoties vēstures eksāmeniem, un ka tā tiks izmantota arī turpmāk kā mācību līdzeklis tēmas apguvei! Uz tikšanos muzejā!


Materiāli pieejami Latvijas Okupācijas muzeja mājaslapā: http://okupacijasmuzejs.lv/lv/skolam/macibu-materiali/attalinatajam-macibu-procesam-pielagotas-muzeja-nodarbibas-77/


 

Biedrība “Zemgales Latviešu strēlnieku biedrība” referātu konkurss

Publicēja 2020. gada 16. apr. 14:37Baiba Atmane   [ atjaunināts 2020. gada 16. apr. 14:38 ]


                  Biedrība “Zemgales Latviešu strēlnieku biedrība” referātu un eseju konkursu sludinās 2020.gada septembra sākumā, bet noslēgs novembra mēnesī līdz 18. novembrim. Konkursa mērķis - veicināt Latvijas izglītojamo zināšanas un interesi par vēsturi, latviešu strēlnieku ieguldījumu Latvijas Neatkarības karā un valsts attīstībā, kā arī sekmēt jaunās paaudzes iesaistīšanos Latvijas vēstures izpētē, uzlabot analīzes un erudīcijas prasmes, veicināt lokālpatriotismu un interesi par Latvijas valsts un iedzīvotāju drošību.
Aicinājums informēt Vēstures un Sociālo zinību skolotāju biedrības biedrus par šo plānoto konkursu jau maija mēnesī, lai ieinteresētie jaunieši spētu savlaicīgi gūt materiālus, informāciju referātu vai eseju sagatavošanai.

Ar cieņu, Vilnis Veinbergs Zemgales Latviešu strēlnieku biedrības vadītājs
Papildinformācija pievienotajos dokumentos. 

Būt vai nebūt centralizētam eksāmenam Latvijas vēsturē 9.klasei?

Publicēja 2020. gada 15. apr. 23:36Baiba Atmane   [ atjaunināts 2020. gada 15. apr. 23:45 ]


Aicinu mūsu biedrības kolēģus iesaistīties diskusijā ar savu redzējumu.

Par problēmas būtību, atsaucoties uz Skola 2030 uzstādījumu sadaļā: vērtēšana. Te skaidri pateikts, ka būs:

4        obligātie valsts pārbaudījumi, pamatskolu beidzot:

·         trīs  eksāmeni: latviešu valodā, svešvalodā un matemātikā;

·         ceturtais – starpdisciplinārs pārbaudes darbs par sociālās un pilsoniskās, dabaszinātņu un  tehnoloģiju mācību jomu saturu,

nav grūti saskatīt, kā tiek izmainīti akcenti, vēsturi ierindojot starp prātu asinošajām dabaszinībām un tehnoloģijām.

Vēsture, latviešu valoda un literatūra ir mācību priekšmeti, kas strādā psihes dziļākajos slāņos, veicina piederību nācijai, rada tās savdabību, padarot par savu Latvijas kultūras kanonu - mūsu nācijas izdzīvošanas komplektu un kompasu samulsuma brīžos. Ja mēs šīs durvis aizveram, mēs zaudējam sevi kā tautu.  Šo priekšmetu statusa pazemināšana ir ceļš uz nācijas kopības nomērdēšanu. Un tas nav pārspīlējums, jo nacionālā identitātes sajūta, citējot T.Edensoru - “nav kāda uz visiem laikiem [definēta], bet gan dinamiska un dialoģiska lieta, kas atrodas milzīga tēlu, ideju, telpu, lietu, diskursu un prakšu kultūras matricas konstelācijās”.

Kas tagad notiek Latvijas izglītībā? Projekts “Skola 2030” ievieš šobrīd Eiropā u.c. jau aprobētas progresīvas mācīšanas metodes, kuras īstenojot, skolēns iegūst kompleksas prasmes. Metodiku atliek vien iztulkot, pielikt šo to pa piemēram no Latvijas vēstures un lieta darīta. Var veidot uzdevumus ar atgādnēm, kas neprasa nekādas zināšanas. Bet tas var potenciāli var veicināt procesu, ka forma sāk dominēt pār saturu un būtību un vēstures faktoloģiskais materiāls nav jāiemācās. Tā citi mācību priekšmeti izkonkurē vēsturi un nokauj bērna dabisko vēlmi uzzināt, no kurienes viņš nāk un kas to sagaida nākotnē. Projektā šobrīd es saskatu, ka visvājākās pozīcijās ir latviešu valoda un vēsture, jo latviešu valoda tiek transformēta tikai par rīku un vēsture – par pagātnes faktu mudžekli, kas modernam cilvēkam palīdz attīstīt caurviju prasmes, kas attīstāmas arī citos mācību priekšmetos. Tā arī vēsture top tikai par rīku. Starp citu, tas viss padara neiespējamu īstenot pašā projektā uzstādītos sasniedzamos rezultātus - rūpēties par Latvijas kultūrvēsturisko vērtību izzināšanu kaut vai valstij saistošā Eiropas mantojuma saglabāšanas kontekstā!

Nav grūti saskatīt, kādas konsekvences būs nākotnē? Bet tikai ar nosacījumu, ja nekas netiks darīts.

 Tātad, ko mēs varam darīt? Man ir divi konkrēti ierosinājumi, par kuriem var diskutēt:

1.       Ierosinājums saglabāt centralizētu eksāmenu, beidzot 9.klasi.

Argumenti par:

·         vēsture attīsta kritisko domāšanu – principu jeb ieradumu domāt, balstoties uz avotiem, salīdzināt vērtēt tos, lai pēc iespējas vairāk tuvotos patiesībai, kas sociālo tīklu laikmetā iegūst kritiski nepieciešamu nozīmi, ar cilvēku, kurš orientējas laikā un telpā, ir grūtāk manipulēt;

·         veicina piederību valstij – jo saprot esošās situācijas izveidošanos īpaši savā zemē, Latvijā, bet sniedz arī papildus efektu – nav kultūršoka ceļojot pa Eiropu;

·         nobeiguma eksāmens Vēsturē un sociālajās zinībās varētu būt garants standartā un mācību programmā paredzētā mācību satura apgūšanai, izmantojot Latvijas vēsturnieku pētījumus un informācijas avotus par Latvijas vēsturi.

·         paplašinoties piedāvājumam un iespējām mācīties attālināti (ne tikai krīzes situācijā), daudzi izglītojamie, kuru dzimtā valoda nav latviešu, izvēlas angļu vai krievu valodā pieejamos informācijas avotus. Var piekrist, ka šis piedāvājums ir daudz plašāks gandrīz par jebkuru tēmu, taču noteikti ne par Latvijas vēsturi, tās sabiedrību.

·         atteikšanās no eksāmena sociālo zinību blokā nebūt neveicinās sabiedrības integrāciju, kā to uzsver valsts un izglītības sistēmā iesaistītās amatpersonas. Tieši otrādi – attālinās no valsts.

·         8. – 9.klase ir optimāls vecums, kad jauniešiem ir dabiska vēlme izzināt, kas ir bijis un vienlaicīgi ir jau spēja uztvert hronoloģisko principu, aptvert cēloņsakarības;

·         nav pieļaujams, ka kāda un valstiski svarīga joma tiek atbīdīta tikai citu jomu (īpaši dabaszinātņu un vispār jau arī visu pārējo) spiediena ietekmē;

·         ja CE beidzot 9.klasi, ir nepieciešams nācijas identitātes saglabāšanas vārdā visiem obligāti, tad CE beidzot vidusskolu Sociālajā un pilsoniskajā jomā varētu būt izvēles, kā tas ir šobrīd (tā nav lieka greznība, jo skolēnam ir sniegta iespēja uzzināt savu līmeni Latvijas mērogā, kas nenoliedzami iet roku rokā ar Skola 2030 vērtēšanas pamatnostādnēm).

 

2.       Ierosinājums pārveidot integrētā Pasaules, Latvijas un sociālo zinību eksāmenā, beidzot 9.klasi.

·         Labošana tiek organizēta centralizēti pašvaldībā, novadā.

·         Darbā vairāk tiek iekļauti uzdevumi, kas novērtē apgūtās kompleksās prasmes, pilnīgi neatsakoties no uzdevumiem, kas pārbauda zināšanas.

·         Pamatojoties uz Raiņa īsi formulēto cilvēces attīstības principu - pastāvēs, kas pārvērtīsies.

 

Der ieklausīties filozofā Paulā Jurēvičā, kurš dzīvojot trimdā, ir teicis: “latviešu liktenis ir atkarīgs no nācijas prestiža pasaulē, lai cilvēce negribētu zaudēt šādu tautu”. Mums ir jācīnās, lai mēs būtu un izrādās, tas ir konkrēti mūsu, kolēģi, uzdevums!

 

Aija Biteniece, Rīgas 84.vidusskolas skolotāja, DD darbu izstrādes eksperte Skola 2030


Komentārus un viedokļus aicinu paust  Vēstures un sociālo zinību skolotāju biedrības biedriem Facebook lapā

Attālināti: Latvijas Okupācijas muzeja piedāvājums

Publicēja 2020. gada 9. apr. 06:35Danute Grīnfelde   [ atjaunināts 2020. gada 9. apr. 06:38 ]


1-10 of 738