Jaunumi

Metodisks materiāls "Vienā kadrā"

Publicēja 2018. gada 12. febr. 02:04Valdis Klisans   [ atjaunināts 2018. gada 12. febr. 02:05 ]

Godātie kolēģi!


"VFS films" metodiskais materiāls lejupielādējams no mūsu vietnes sadaļas "Mācību materiāli un pārbaudes darbi".


https://files.inbox.lv/ticket/7606b056306afdbbebc7ab55a462f01dac41f865/Vienaa+kadra+-+macibu+materials+FIN.pdf
  

Aicina piedalīties starptautiskā seminārā “Tolerance un daudzveidība”

Publicēja 2018. gada 9. febr. 00:08Danute Grīnfelde   [ atjaunināts 2018. gada 9. febr. 00:12 ]

Latvijas Ebreju kopiena un muzejs “Ebreji Latvijā” rīko starptautisku semināru “Tolerance un daudzveidība”. Tas ir veltīts jūtīgu vēstures jautājumu un genocīdu vēstures apmācības un pasniegšanas metodoloģijai, kā arī tolerances, daudzveidības, cilvēktiesību principu apmācībai Latvijā un pasaulē. 
Seminārs notiks 2018. gada 15. martā Rīgā, Skolas ielā 6, Rīgas Ebreju kopienas namā. 

Seminārā tiks apskatīti teorētiskie jautājumi par genocīdu un diskrimināciju vēsturi, cēloņiem un apkarošanas pasākumiem, kā arī par tolerances un integrācijas mērķiem un līdzšinējo stāvokli Latvijā un pasaulē, metodoloģiskie jautājumi par šo tēmu pasniegšanu skolās un citās izglītības iestādēs. Programmā paredzētas arī praktiskās nodarbības (darbnīcas) par cilvēktiesībām, naida runas apkarošanu, iecietību un šo principu pasniegšanas metodēm. Pēc semināra ir paredzēts Rīgas sinagogas apmeklējums ar ebreju tautas mūziku un stāstījumu par ebreju tradīcijām un mūziku ebreju kultūrā.

Aicinām piedalīties šajā seminārā vēstures, sociālo zinību, kulturoloģijas skolotājus, pedagogus, pasniedzējus, muzejpedagogus un citus izglītības darbiniekus, kā arī žurnālistus, bibliotekārus, muzeju darbiniekus un citus kultūras darbiniekus.

Informācija par semināru: 
  • Seminārs ir LR Izglītības un zinātnes ministrijas reģistrēta mācību programma, par dalību kurā izglītības iestāžu darbinieki varēs saņemt apliecības
    (8 kvalifikācijas stundas). 
  • Semināra dalībniekiem tiks nodrošināta ēdināšana, kā arī naktsmītne no 14. līdz 16. martam (2 naktis) tiem, kas dzīvo ārpus Rīgas. Tiks segti ceļa izdevumi līdz Rīgai un atpakaļ ar sabiedrisko transportu.
  • Seminārs notiek Eiropas Savienibas programmas “Eiropa pilsoņiem” projekta “Jews. United We Stand” ietvaros. Seminārs notiks latviešu un angļu valodā ar sinhrono tulkojumu.
  • Dalībai seminārā lūdzam pieteikties līdz 5. martam, aizpildot pielikumā esošo anketu un nosūtot to uz info@ebrejumuzejs.lv.
  • Papildus informācija – 67283484, 29435005, Marina Gehta, muzeja "Ebreji Latvijā" direktora vietniece.

Ceram uz Jūsu interesi. Gaidām gan tos, kas jau piedalījušies mūsu semināros, gan jaunus dalībniekus.

Ar cieņu,
muzeja "Ebreji Latvijā"  direktors 
Iļja Ļenskis 

Atklās Daugavas muzeja un Latvijas Okupācijas muzeja kopīgi veidotu ekspozīciju par Salaspils nometnes un memoriāla vēsturi

Publicēja 2018. gada 1. febr. 04:43Valdis Klisans

Trešdien, 2018. gada 7. februārī plkst. 15.00 notiks Salaspils memoriāla jaunās ekspozīcijas atklāšana. Tās tapšanu atbalstījusi Latvijas Republikas valdība un Salaspils novada pašvaldība, sadarbībā ar Daugavas muzeju un Latvijas Okupācijas muzeju. Ekspozīcijas atklāšanā piedalīsies Salaspils novada mērs Raimonds Čudars, Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs un Kultūras ministre Dace Melbārde. Uz to aicināti arī ārvalstu diplomātiskā korpusa pārstāvji, Salaspils memoriālā ansambļa un jaunās ekspozīcijas veidotāji, arī bijušie ieslodzītie.

Salaspils memoriāla renovāciju 2017. gadā veica AS “Būvuzņēmums Restaurators”. Jaunā ekspozīcija veidota ar pietāti pret pašreizējo Memoriāla ansambli. Tās kurators ir Daugavas muzeja direktors Zigmārs Gailis. Ekspozīcijas galvenie autori - Latvijas Okupācijas muzeja vēsturnieks Uldis Neiburgs, mākslinieks Ģirts Boronovskis un arhitekte Līga Gaile.sastāv no virknes muzeoloģisku objektu memoriāla iekštelpās un brīvā dabā. Atsevišķa telpa ir veltīta paša Salaspils memoriāla vēsturei, ekspozīcija ietver arī multimediju, kur iespējams iepazīties ar bijušo Salaspils nometnes ieslodzīto videoliecībām. Informācija apmeklētājiem ir sniegta latviešu, angļu un krievu valodā.

Salaspils nometne bija nacionālsociālistiskās Vācijas okupētajā Latvijā izveidota represīva soda nometne. To veidoja kā „paplašinātu policijas cietumu“ politieslodzītajiem, kam 1942. gada vasarā pievienoja „darba audzināšanas nometni” darba noteikumu pārkāpējiem. 1943. gada sākumā šeit atvēra speciālu nodaļu SS un policijas tiesas notiesātajiem baltiešu policijas bataljonu un leģionu karavīriem. Vēlāk Salaspils kļuva par tranzītnometni no Baltkrievijas, Krievijas un Latgales atvestajiem civiliedzīvotājiem, t.sk. vairākiem tūkstošiem bērnu. Pēc aptuvenām aplēsēm Salaspils nometnē bija ieslodzīti ap 23 000 cilvēku, bet nometnē nogalināto skaits sasniedza vismaz 2000, bet kopā ar tās būvniecības laikā 1941./1942. gada ziemā mirušajiem Vācijas, Austrijas un Čehoslovākijas ebrejiem – vairāk nekā 3000 cilvēku.

Salaspils nometne ir nozīmīga Latvijas Otrā pasaules kara vēstures lappuse, kas vēl mūsdienās nereti tiek sasaistīta ar padomju propagandas klišejām un izmantota dažādās politiskās spekulācijās Latvijā un ārzemēs. Salaspils memoriāla jaunajai ekspozīcijai  ir svarīga nozīme gan vienotākas Latvijas vēstures atmiņas ainas veidošanā, gan mūsu daudzšķautņainās vēstures pieredzes integrācijā kopīgā Eiropas Otrā pasaules kara atmiņas stāstā.

Salaspils memoriālais ansamblis ir pazīstamākā piemiņas vieta totalitāro varu radītajām cilvēces ciešanām. Šī starptautiska mēroga un nozīmes modernās arhitektūras objekta (atklāts 1967. gadā) autori ir arhitekti Gunārs Asaris, Olģerts Ostenbergs, Ivars Strautmanis, Oļegs Zakamennijs un tēlnieki Ļevs Bukovskis, Oļegs Skarainis, Jānis Zariņš. Mūsdienās Salaspils memoriālais ansamblis ir viens no lielākajiem šāda veida pieminekļu kompleksiem Eiropā. Tas iekļauts Latvijas kultūras kanonā, kas ir izcilāko un ievērojamāko mākslas darbu un kultūras vērtību kopums, kas atspoguļo nācijas visu laiku nozīmīgākos sasniegumus kultūrā.

Sīkāka informācija par pasākumu, Daugavas muzejs tālr. 67216367, Salaspils novada domes Sabiedrisko attiecību daļa tālr. 67981030

Diskusija «Izglītošana par holokaustu trīs paaudzes vēlāk»

Publicēja 2018. gada 22. janv. 23:35Valdis Klisans   [ atjaunināts 2018. gada 22. janv. 23:36 ]

Cienītās dāmas un godātie kungi,

reizē ar atgādinājumu par diskusiju, kura notiks jau pēc nedēļas, otrdien, 30. janvārī, pl. 10.30 ES mājā Aspazijas bulvārī 28, Rīgā, nosūtām Jums detalizētu programmu :

10.00 Dalībnieku ierašanās.

10.30 Pieredzes apmaiņa ar skolotājiem. Moderē: Didzis Bērziņš.

11.15 Kafijas pauze.

11.40 Diskusija. Jautājumi un atbildes.

13.15 Pusdienas (sponsorē Zviedrijas vēstniecība).

Paldies tiem no Jums, kuri jau ir pieteikuši savu dalību!

Mit freundlichen Grüssen / Ar cieņu / Best regards

Ginta Petra

Advisor for politics, economics and culture

Embassy of Switzerland to Latvia, Lithuania and Estonia

Elizabetes iela 2, 1340 Riga

Latvia

Phone: +371 6733 83 51

Fax: +371 6733 83 54

ginta.petra@eda.admin.ch

www.eda.admin.ch/riga

Publicējam mācību materiālus Latvijas Nacionālā arhīva krājuma izmantošanai

Publicēja 2018. gada 20. janv. 01:58Danute Grīnfelde   [ atjaunināts 2018. gada 20. janv. 02:56 ]

Lai nodrošinātu plašāku iespēju izglītības jomā izmantot Latvijas Nacionālā arhīvā (LNA) uzkrāto daudzveidīgo dokumentāro mantojumu, LNA ir sagatavojis un piedāvā mācību materiālus skolām. Materiāli izmantojami mācību priekšmetos „Latvijas un pasaules vēsture” un „Politika un tiesības” 9. un 11., 12. klašu stundās.

Materiāli sagatavoti izmantojot LNA virtuālo izstādi „1941. gada 14. jūnijs Latvijas apriņķos”, LNA LVA dokumentu kopu „Latvijas iedzīvotāju izsūtīšana 1949. gada 25. martā no Alūksnes apriņķa” , virtuālo izstādi „Vēlēšanas bez izvēles” un arhīva fondu dokumentus.

Virtuālās izstādes pieejamas LNA mājas lapā. Piekļuve: https://www.arhivi.gov.lv/content.aspx?id=498&mainId=127

Mācību materiāli un darba lapas pieejamas VSB mājas lapā: mācību materiālu un pārbaudes darbu krātuves sadaļā  Latvijas Nacionālā arhīva materiāli. Piekļuve: http://www.vsb.lv/LNA-materiali

LNA Attīstības plānošanas nodaļas
eksperte
Antra Mazūra

Holocaust Education Three Generations Later. Public discussion.

Publicēja 2018. gada 18. janv. 20:53Danute Grīnfelde   [ atjaunināts 2018. gada 18. janv. 21:02 ]



Dear colleagues, 
on the occasion of the International Holocaust Remembrance Day
The Embassy of Switzerland and the Žanis Lipke Memorial
have the honor to invite you to a public discussion

"Holocaust Education Three Generations Later: Challenges and Opportunities"

Monday 29 January 2018, 14.00 – 17.30


Panel 1: The 21st Century Context (14.00 – 15.30)
Questions:
  • Holocaust education three generations later: Why is it still necessary?
  • How can teachers make sure that the lessons about the past remain relevant for the present and for the future?
  • How to put it into the local context?
  • How does it relate to Human Rights education in general?
  • How does it relate to the teaching of history of other genocides?
Panelists:
Ø Monique Eckmann; Prof. em. University of Applied Sciences Geneva, Switzerland
Ø Ronaldas Račinskas; Executive Director, International Commission for the Evaluation of the Crimes of the Nazi and Soviet Occupation Regimes in Lithuania
Ø Robert Sigel (tbc); Bayerisches Staatsministerium für Bildung, Kultus, Wissenschaft und Kunst, Germany
Ø Doyle Stevick; Faculty Member, University of South Carolina, USA/ Anne Frank House, The Netherlands

The Panelists are asked to make an introductory statement of 5-7 minutes each, relating to the questions above. You can select one or several questions. After that there will be discussion/ Q&A. The experts not on the panel are particularly welcome to take the floor.

Panel 2: Practical implementation (16.00 – 17.30)
  • Teaching programs and their implementation?
  • How to use multimedia tools to foster debates?
  • Holocaust education without direct testimonials?
  • Rescue stories of Jews and the Righteous among Nations: How to show the complexity/diversity of relations between rescuers and rescuees?
  • How to debate on Holocaust issues within societies which are deeply traumatized and often glorify their own sufferings, ignoring the tragedy of minority groups in contemporary societies?
  • While teaching about Holocaust, how to explore the dangers of remaining silent, apathetic, and indifferent to the oppression of others?
Panelists:
Ø Monika Koszyńska; Manager of youth education unit at the POLIN Museum, Poland
Ø Noa Sigal; Yad Vashem, World Holocaust Remembrance Center, Israel
Ø Andrea Szonyi; Head of Programs for International Education; USC Shoah Foundation – The Institute for Visual History and Education, Hungary
Ø Ingrida Vilkienė; Deputy Director/ Coordinator of Education Programmes, International Commission for the Evaluation of the Crimes of the Nazi and Soviet Occupation Regimes in Lithuania

Moderator: Lolita Tomsone, Director, Zanis Lipke Memorial

Zanis Lipke Memorial, Mazais Balasta dambis 8, Riga, LV-1048, Latvia


12. klašu olimpiādes uzdevumi

Publicēja 2018. gada 15. janv. 19:51Valdis Klisans


Šveices vēstniecības informācija vēstures skolotājiem

Publicēja 2018. gada 15. janv. 06:23Valdis Klisans   [ atjaunināts 2018. gada 15. janv. 19:57 ]

Cienītās dāmas un godātie kungi,

šogad Šveicei ir vadošā organizatoriskā lCoat of Arms of Switzerland (Pantone).svgoma Starptautiskajā holokausta piemiņas aliansē. Tāpēc Šveices vēstniecība Rīgā koordinē pasākumu par godu Starptautiskajai holokausta piemiņas dienai, kura ir 27. janvārī. Tā kā šogad tā ir sestdiena, tad pasākumi notiks pirmdien un otrdien.

Galvenais šīgada temats būs «Izglītošana par holokaustu trīs paaudzes vēlāk ». Vēlamies Jūs aicināt uz prezentāciju un diskusiju ar vēstures skolotājiem, kas notiks otrdien, 30. janvārī, pl. 10.30 ES mājā Aspazijas bulvārī 28, Rīgā (latviešu un angļu valodā ar tulkojumu), lai turpinājumā Jūs šo informāciju varētu iekļaut mācību stundās.

Diskusijas noslēgumā Zviedrijas vēstniecība dalībniekiem piedāvā pusdienas turpat ES mājā. Pēcpusdienā ir paredzēta filmu demonstrācija.

Lūdzam Jūs savu dalību pasākumā pieteikt līdz 23. janvārim, sūtot e-pastu uz rig.vertretung@eda.admin.ch un norādot tematā « 30. janvāris ».

Detalizēta programma sekos.

Mit freundlichen Grüssen / Ar cieņu / Best regards

Ginta Petra

Advisor for politics, economics and culture

Embassy of Switzerland to Latvia, Lithuania and Estonia

Vilnis Purēns. Mazliet par vēstures didaktiku un ne tikai

Publicēja 2018. gada 15. janv. 04:59Danute Grīnfelde   [ atjaunināts 2018. gada 15. janv. 05:03 ]


Izlasot Arta Buka rakstu, man tomēr gribas sacīt: vainīgs ir nevis jaunu didaktikas atziņu trūkums, bet gan autora zināšanas par šo tematu. Paradoksāli, bet ne jau pirmo reizi šajā jomā saskaros ar situāciju, kuru varētu raksturot ar vārdiem: neesmu lasījis, bet nosodu.

Ne tikai pēdējos 150 gados, bet arī pēdējā desmitgadēs vēstures didaktikā ir notikušas straujas pārmaiņas. Cik tās skārušas Latviju- tas ir cits jautājums. Latvija augstskolas ir atzinušas, ka skolotāju profesijai nav tāda prestiža, lai, gatavojot skolotājus, nopelnītu lielu naudu. Tāpēc didaktika un mācību priekšmetu metodika ir pazudušas no augstskolu programmām. Didakti mums ir. Arī vēsturē. Šajā jomā par ir aizstāvētas divas disertācijas. Uzskatu arī, ka katrs skolotājs, kurš nevis mehāniski izmanto metodes, bet gan spēj pamatot savas darbības teorētiski un plašākā kopainā, ir didakts. Tomēr augstskolu ignorances dēļ šie cilvēki neatrodas tur, kur ar savām idejām varētu iepazīstināt plašāku auditoriju. Augstskolu cieši noslēgtais „savējo” loks nepieļauj viņu darbību akadēmiskā vidē.

Parasti rakstus, kuros tiek sludināts „mums nekā nav”, jālasa ar zemtekstu: „dodiet man lielu naudu, es visu uztaisīšu”. Tomēr šie „taisītāji” pazūd, tiklīdz nauda ir iegūta. Skumji, ka viņiem pārāk bieži uzticas mūsu politiķi un viņu dēļ nauda iet secen tiem, kuri patiešām var kaut ko izdarīt.

Bet tagad par autora ideju.
Autors apvaino skolotājus, ka tie liekot skolēniem iekalt vēstures mītus. Viņš piedāvā visu vēstures mācīšanu koncentrēt tikai uz to, ka skolēniem jāapgūst vēstures pētniecības paņēmieni. Ar tiem tad viņi veidošot „īsto vēsturi”. Es gan baidos, ka rezultāts būs pavisam cits. Tā mēs veidosim faktu kapsētas ražotājus. Šāda veida vēsturnieku mums jau tagad netrūkst.
Vajadzētu taču beidzot saprast, ka vēsture „pati par sevi” neeksistē. Eksistē tikai notikumu plūsma. Vēsture rodas, ja mēs sistematizējam notikumu plūsmu. Bet tas vienmēr notiek caur konkrēta cilvēka (pētnieka, lasītāja) pieredzi. Tāpēc vēstures konstrukcija vienmēr ir subjektīva. Un te arī esence: vēstures „lietotājus” saista nevis faktu kapsētas, bet interesantas sistematizācijas, kas rosina domāt.

Mīti vēsturē rodas tad, ja sistematizētājs raksturo notikumu plūsmu, balstoties uz ideoloģijas (kristīgās, islāma, nacionālās, komunistiskās, fašistiskās, nacionālsociālistiskās) doktrīnām. Ja vēstures veidotājam nav apzināta vai neapzināta doktrinālā skatījuma, nav arī mītu.

Skolotāji, ja tie nav ideoloģiski iespaidoti, nemāca mītus, bet gan notikumu sistematizācijas formas. Tās skolēni var izmantot, lai izprastu cilvēces pieredzes mantojumu un tajā atrodamās un viņiem noderīgās atziņas. Tas ir mūsdienīgas vēstures didaktikas pamats.

Es pieļauju, ka autoram ir bijis skolotājs, kas savu darbību balsta uz faktu iekalšanu. Bet tur jau drīzāk vainojams fakts, ka šis skolotājs nav apguvis mūsdienīgas vēstures didaktika pamatus, jo nav bijis kur. To var sacīt arī par olimpiādēm, kas prasa tikai faktu zināšanas.

Daudz diskusiju (tiesa- ne publiskā vidē atrodamu) ir izraisījis arī jaunais standarts. Lai gan es kā ekspertu grupas pārstāvis esmu aicināts neizteikties un neiespaidot sabiedrisko domu, tas nebūt nenozīmē, ka es neredzētu notiekošā trūkumus. Mans uzdevums pamatā bija izvērtēt to, ko paveikuši citi. Kur varēju, iesniedzu arī savus ierosinājumus. Nediskutējot par to, vai tam bija jēga, es vēl arvien uzdodu sev jautājumus: cik lielā mērā skolotāji saprot, ko no viņiem vēlas; vai projekta autori zina, ko īsti grib reformēt; vai projekta „galva” tiešām pārzina teorijas, uz kurām tiek balstīta reforma vai arī tās tiek mehāniski tulkotas no „amerikāņu” valodas; vai „jaunās metodes” nenovedīs pie tā, ka mācību stundas būs „papļāpāšana par šo un to”.

Nedomāju, ka projekta materiālus vajadzētu arī tā sargāt no publikas acīm. Jo ātrāk sāksim diskusiju, jo ātrāk atradīsim visiem pieņemamo.

Baidos no tā, ka var sākt izpausties parādība, kuru es sauktu par „Ļeņina sindromu”. Ir tāda sajūta, ka izglītības birokrātijas aprindās reforma saistās ar kādu utopisku nākotnes ainu, kad zudīs visas problēmas. Reklamējot projektu, „jauno metožu” sludinātāji parasti izlasa no mācību procesa „rozīnītes”, ar kurām var paspīdēt un veidot sev labu PR. Tomēr šīs metodes vien nevar būt un nav ikdienas darba sastāvdaļa. Bet tā kā realitāte neglābjami piezemē un deformē utopiskās ieceres, rodas vēlme meklēt kādus „šķiras ienaidniekus”, kam varētu uzvelt vainu.

Sabiedrība ir daudzveidīga un mainīga. Ne visiem viss derēs. Esmu centies pārliecināt projektu vadību, ka nevajag ierobežot nevienu radošu meklējumu. To darīšu arī turpmāk. Pagaidām vārdos iebildumi nav bijuši.

VSB biedru viedokļi par 2017./2018. g. olimpiādi 12. klasēm

Publicēja 2018. gada 14. janv. 10:16Valdis Klisans   [ atjaunināts 2018. gada 15. janv. 06:24 ]

Urrā!
Beidzot !
Liepājnieki noteikti paudīs savu viedokli! Piektdien, pēc labošanas skolotājiem bija 'jautājums: ko ar tādu olimpiādes darbu grib panākt?
Kā tas iet kopā ar reālo dzīvi skolā? Mums augstākais procentu skaits - 58%. ( Arī tas par kaut ko liecina)

Pilnībā pievienojos un atbalstu VSB pausto viedokli. Ar katru gadu vēstures olimpiādes darbi kļūst paviršāk izstrādāti, neņemot vērā apstākli, ka tie ir skolēni nevis studenti. Darba sastādītāji pievērš uzmanību maz nozīmīgiem faktiem, lai parādītu jauniešiem nevis viņu zināšanas, prasmes un attieksmi, bet gan vispārēju zināšanu trūkumu.
1) 12.klašu 24.vēstures olimpiādes tēma bija "Valstiskums un valsts Latvijas teritorijā: sabiedrība, politika, saimniecība 16.-20.gs." Parasti 2.posmā tēmas hronoloģiskās robežas ir līdz Otrajam pasaules karam, bet 12.uzdevumā par 1940.gadu.
2) Uzdevumu nosacījumiem jābūt precīzi formulētiem, lai skolēnam būtu skaidrs kādu atbildi jāsniedz.
3) Neizprotama ir 8.uzdevuma jēga, jo arī 11.uzdevums ir hronoloģija .
4) Argumentētā pārsprieduma rakstīšanai jāatvēl vieta melnrakstam, lai varētu atbilstoši jautājumiem sastrukturēt darbu.

Es pati nelaboju 12.klases olimpiādi, neesmu apskatījusies uzdevumus, bet, ja ir tik traki kā te cilvēki izsakās, tad mans viedoklis būtu tomēr atstāt 2.kārtas olimpiādē iegūtos punktus, jo vērtētāji taču ir vērtējuši godprātīgi. Un skolēniem, kas ir ieguvuši vietu, noteikti ir izpratne.
Es īsti neizprotu, kāpēc VSB ir jātaisnojas par slikti sastādītiem uzdevumiem, rīt vajadzētu vienkārši izskaidrot radušos situāciju, lai patiešām sabiedrība nepadomā, ka biedrība atbalsta šādu vēstures mācīšanas veidu.
Varbūt derētu, pēc šī precedenta, tomēr vēl kādam ieskatīties valsts olimpiādes uzdevumos, ka atkal tā nesanāk.

Olimpiādē bija nesamērīgi daudz reproducējošo uzdevumu par nebūtiskajiem faktiem. Ja ir pieņēmts, ka, veidojot pārbaudes darbus, mēs pieturamies pie Bluma taksonomijas, tad šajā gadījumā šīs princips netika ievērots.
Turpmāk jāpieturās pie Bluma taksonomijas.
Par tendenciozu saturu atsevišķais stāsts. 

Piekrītu, ka žūrijā vajadzētu kādu VSB ekspertu. Pat vairāk- būtu labi, ja arī valsts olimpiādes darba izstrādē.
Ir vēl viena problēma, ko pamanījām, labojot 9.kl. darbus. Ja vairāki skolēni raksta, ka Latvijā izveidojās buržuāziskā Pagaidu valdība un Latvija nonāca ekonomiskā atkarībā no imperiālistiskajām valstīm, gribas zināt, no kādām grāmatām un pie kāda skolotāja viņi ir mācījušies.

Es laboju 9.klases 7.jautājumu.
Varu teikt, ja jautājumi bija nekonkrēti. Skolēnu neizpratne parādījās atbildēs.
Piemēram, kā 9.klases skolēns var zināt, kādai jābūt atbildei 2.jautājumā kas bija dota labotājiem.
Jautājumi bija par pasaules vēsturi- tas tā bija tīšām domāts?

12. klašu skolēniem - mani samulsināja nostādne, ka Latvijas valsts statuss 1939. g. rudenī, pēc Bāzu līguma īstenošanas, ir: zaudējusi
neitralitāti, kļuvusi par PSRS protektorātu vai daļēji okupēta. Protams, tas ir ceļš uz valstiskā statusa zaudēšanu pēc būtības, bet ne juridiski. Ja tas būtu
jāpamato pie atbildes - tad viss kārtībā. Bet ko tad lai sakām par NATO armiju Latvijā šodien? :) Nu katrā ziņā, dotie atbilžu varianti ir diezgan divdomīgi.
No vērtētāju komisijas savā novadā dzirdēju, ka bijuši neprecīzi jautājumi, neadekvāts punktu skaits utml.
Ņemot vērā, ka arī pāris iepriekšējos gados olimpiādes uzdevumi 12. klašu skolēniem ir bijuši nu teiksim, tādi nepedagoģiski, balstīti vairāk uz zināšanām nekā prasmēm, rezultātus neanulēt.
Varbūt varētu būt variants, ka Valde izstrādā kādus papildinājumus, stratēģijas, uzdodot novadu/pilsētu metodisko apvienību vadītājiem pārskatīt kādu/kādus atsevišķus problemātiskākos jautājumus/atbildes skolēnu darbos. Savā ziņā "troksnis" veicinātu biedrības pieaicināšanu darbu veidošanā, īpaši, ja resursi tam šobrīd piešķirti apjomīgi.

Kā olimpiāde sasaucas ar tagad propagandēto kompetenču ieviešanu skolās? Esmu pilotskolas skolotāja un veselu pusgadu dažādos  VISC semināros klausos par "jēgpilniem uzdevumiem", "zināšanu konstruēšanu", "sasniedzējiem rezultātiem", "mērķu gradēšanu un kaskadēšanu" u.c. gudrības. Un še tev, izrādās kā vēsturē jāmāca dažādu partiju biedru saraksti no galvas un tam viss, izrādās notiek ar VISC un ES svētību pēc logo spriežot! 




1-10 of 638