Jaunumi

 

Tiek izsludināts gadskārtējais skolēnu pētījumu konkurss "Vēsture ap mums"

Publicēja Baiba Atmane   [ atjaunināts ]


SKOLĒNU PĒTĪJUMU KONKURSA
„VĒSTURE AP MUMS”
2018./2019. mācību gada

NOLIKUMS

 

1. Konkursa mērķis ir veicināt Latvijas vēstures izzināšanu, jauniešiem apzinot un analizējot vēstures avotus, un izstrādājot avotu pētījumā balstītu patstāvīgu darbu.

2. Konkursa uzdevumi:

1) veidot prasmi apzināt, apkopot, analizēt un interpretēt vēstures avotus;

2) attīstīt prasmi veidot jēgpilnu pētniecisko darbu dažādās formās;

3) veicināt prasmi uzstāties publikas priekšā un skaidrot savu izstrādāto darbu.

 

3. Konkursa tēma „Es nēsāju Latviju kabatā kā mīklu, ko nevar atminēt”

Anotācija: 2018./2019. mācību gadā konkursa dalībnieki tiek aicināti atklāt Latviju no jauna, pievēršot uzmanību mazāk pētītiem jautājumiem. 

Konkursa dalībnieku uzdevums ir atrast un izpētīt vēstures avotus par nozīmīgiem, bet  mazāk zināmiem notikumiem, cilvēkiem, lietām, vietām Latvijā, kas Jūs ir iedvesmojuši, pārsteiguši, likuši uzdot jautājumus un meklēt atbildes.

 Informāciju pētījumam var meklēt dažādos vēstures avotos – dokumentos, vēstulēs, atmiņās, fotogrāfijās, sadzīves priekšmetos, ģimenes relikvijās, kā arī vēstures literatūrā. Pētāmie avoti var glabāties gan konkursa dalībnieku mājās, gan skolas, novada vai nacionālā muzejā.

Pētījuma centrā ir pētniecisks jautājums. Pētnieka uzdevums ir iegūt no vēstures avota pēc iespējas vairāk informācijas, kas palīdzētu uz šo jautājumu atbildēt. Izvēlētais vēstures avots autoram ir jāinterpretē – tā sniegtā informācija jāsalīdzina un jāpapildina ar citos avotos atrodamu informāciju, piemēram, fotogrāfijām, atmiņām, dokumentiem, dienasgrāmatām, vēstulēm, intervijām, u. c. No avota sniegtajiem datiem konkursa dalībniekiem jāveido pētnieciskais darbs, t.i. informācija jāsakārto plašai publikai saprotamā un interesantā veidā: kā infografika, filma, stāsts, spēle, referāts u.tml.

 

4. Konkursa dalībnieki ir 5.-12. klašu skolēni. Darbi tiek vērtēti trijās grupās:

        A grupa: 5.-7. klase;

        B grupa: 8.-9. klase;

        C  grupa: 10.-12. klase.

Vietu sadalījumā tiek ņemta vērā iegūto punktu kopsumma neatkarīgi no dalībnieku vecuma.

Darbs veicams individuāli vai pārī. Vēlams, ka skolēns/i izvēlas darba konsultantu – pieaugušo.

 

 

5. Darbu iesniegšana

Darbus līdz 2019. gada 22. martam 1) jāreģistrē VSB mājas lapā un 2) jānosūta konkursa organizatoriem. Darbu  iesūtīšanas adrese:

Mirdzai Stirnai / konkursam "Vēsture ap mums"

Rīgas Latviešu biedrības un nacionālās kultūras atbalsta fondā

Merķeļa ielā 13

Rīgā, LV-1050

 

6. Darbu noformējums

Iesniedzamais darbs sastāv no divām daļām: 1) pētījuma izklāsta un 2) apraksta veidlapas (veidlapa šī nolikuma pielikumā). Konkursam var iesniegt jebkāda veida patstāvīgus vēstures pētījumus. Pētījuma rezultātus var izklāstīt kā ceļvedi, fotoalbumu, jebkura žanra rakstu darbu (novele, poēma, zinātnisks raksts, romāns, eseja u. c.), spēli, filmu u. c.

A un B grupas darbi iesniedzami dzimtajā valodā; ja tā nav ne latviešu, ne krievu valoda, jāpievieno tulkojums valsts valodā. C grupas darbi iesniedzami valsts valodā. Avoti pielikumā var būt oriģinālvalodā.

Darba titullapā norāda konkursa darba nosaukumu, autora vecumu (ja darbs veidots pārī – vecākā dalībnieka vecumu), darba devīzi (devīze atšķiras no darba nosaukuma; pēc vērtēšanas devīze palīdz identificēt darba autorus).

Darbi, uz kuriem norādīts autora vārds, netiks vērtēti.

Reģistrējot darbu dalībai konkursā norāda devīzi, darba nosaukumu, ziņas par autoriem, konsultantu un skolu. Reģistrācijas veidlapa mēnesi pirms darbu nodošanas termiņa atrodama Vēstures skolotāju biedrības mājaslapā www.vsb.lv.

7. Vērtēšana.

Pēc finālistu atlases un viņu darbu sakārtošanas atbilstoši iegūto punktu summai notiek darbu atšifrēšana. Uz darbu aizstāvēšanu tiek uzaicināti tikai finālisti. Finālistu darbu aizstāvēšana notiks 2019. gada 4. maijā Rīgā. Vērtēšanas komisija ir tiesīga noteikt finālistu skaitu, vadoties no konkursā iesniegto darbu skaita.

 

Darbā vērtē:

1. Izvēlētās tēmas un darba formas pamatojumu, darba struktūru un atbilstību tēmai.

2. Pētniecisko mērķi, uzdevumus un secinājumus.

3. Avotu atlasi un izmantojumu, prasmi tos analizēt un interpretēt.

4. Atbilstību zinātniski pētnieciskā darba kritērijiem; radošos darbos – vizuālo noformējumu, tā oriģinalitāti.

5. Finālistiem – darba aizstāvēšanu. Atlases kārtā iegūto punktu summai pievieno darba aizstāvēšanā iegūto punktu summu.

Ja darbu veic dažāda vecuma skolēni, darbu vērtē pēc vecākā skolēna klašu grupas vērtēšanas kritērijiem.

8. Vērtēšanas komisija sastāv no VSB pārstāvjiem, kā arī augstskolu mācībspēkiem, arhīvu un muzeju darbiniekiem, Rīgas Latviešu biedrības un nacionālās kultūras attīstības fonda pārstāvjiem un citiem pieaicinātiem speciālistiem. 

9. Dalībnieku apbalvošana

Konkursa noslēguma sarīkojums paredzēts 2019. gada maija beigās (datums tiks precizēts). Uz konkursa noslēgumu un apbalvošanu uzaicina visus konkursa dalībniekus un konsultantus. Dalībnieki un konsultanti saņem apliecības par piedalīšanos konkursā. Konkursa atbalstītāji piešķir dalībniekiem balvas.    

Eustory konkursa finālistiem dāvā iespēju piedalīties jauniešu vasaras akadēmijā kādā no Eustory dalībvalstīm (nepieciešamas angļu valodas zināšanas, jābūt sasniegtam 16 gadu vecumam).

10. Konkursa rīkotāji un atbalstītāji

Konkursu rīko Vēstures skolotāju biedrība sadarbībā ar EUSTORY – vēstures tīklu Eiropas jauniešiem.

Konkursu atbalsta Rīgas Latviešu biedrības attīstības fonds, Latvijas Okupācijas muzejs, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs un Latvijas Nacionālais arhīvs.

11. Informācija par konkursu

1. VSB rīkotajos pasākumos un interneta mājas lapā www.vsb.lv 

2. sazinoties ar projekta koordinatori Airu Broku, tālrunis 26 329 503, e-pasts: airab@inbox.lv

3. sazinoties ar projekta koordinatori Baibu Atmani, tālrunis 29776060, e-pasts: abaiba@gmail.com

Vēsture skolotāju biedrības 2018. gada konferences darba kārtība

Publicēja 2018. gada 5. dec. 05:41Valdis Klisans   [ atjaunināts 2018. gada 5. dec. 05:43 ]




Konferences norises vieta: Latvijas Nacionālā bibliotēka

Konferences norises laiks: 08. 12. 2018. (sestdiena)  


10 00 – 11 30     dalība LNB un LU konferencē „Valsts pirms valsts” (Ziedoņa zāle). 

 

11 30 – 12 00     kafijas pauze (par saviem līdzekļiem) un reģistrācija VSB konferencei 

                          (konferenču centra A un B daļas).   

 

12 00 – 12 30     Dainas Bleieres informācija par projektu “Cultural Opposition – Understanding the Cultural 

                           Heritage of Dissent in the Former Socialist Countries”. 

 

12 30 – 13 30      Paralēlas nodarbības-meistarklases (vada Annija Bergmane, Santa Kazaka, Liene Ozoliņa).

 

13 30 – 14 00     Vēstures izglītības aktualitātes: vēstures olimpiāde, Skola-2030, 2019. gada Vasaras dienas,

                           VSB u.c. projekti.

 

14 00 – 15 30     VSB turpmākās darbības virzieni: sociālo zinību pedagogu integrācija, gados jaunāko kolēģu

                            piesaistīšana, VSB Valdes vēlēšanas.    


Uzmanību! Lūdzu neaizmirst samaksāt VSB biedra naudu - 10 eiro. 

     

Konferences "Valsts pirms valsts" programma

Publicēja 2018. gada 5. dec. 04:44Valdis Klisans

Skatīt pielikumu!                           

Vēlreiz par VSB gada konferenci

Publicēja 2018. gada 28. nov. 04:18Valdis Klisans

Cienījamā VSB kolēģe vai godātais kolēģi!
Atgādinu, ka 08. decembrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas telpās notiks VSB gada konference. Gadījumā, ja vēl neesi tai pieteikusies (-cies) http://www.vsb.lv/jaunumi/registracija-GK-2018 un plānojusi (-is) tajā piedalīties, lūdzu, mēģini pamainīt savus nākamās nedēļas nogales plānus! Rīta pusē būsim LNB rīkotās zinātniskās konferences par 19. gadsimtu dalībnieki, bet pēc plkst. 12 00 atsevišķi risināsim pedagoģiskos un biedrības iekšējos jautājumus. Ieplānota aktuālākā informācija par notiekošajiem projektiem, plānotas 4 paralēlas praktiskas nodarbības, kā arī pats galvenais jautājums – jaunās valdes vēlēšanas. Šobrīd mūsu biedrībai nepieciešama jauna vadība, kas noteiks tās turpmāko piecu gadu darbības virzienu.
Uzmanību! Finansiālu apsvērumu dēļ šogad pusdienas maksājam paši. VSB gada konferences precīza programma būs pieejama pirmdien vakarā VSB mājas lapā. 

VSB valdes priekšēdētājs

Valdis Klišāns    

Aicinām līdz 4.decembrim pieteikties VSB gada pārskata konferencei

Publicēja 2018. gada 20. nov. 02:23Danute Grīnfelde   [ atjaunināts 2018. gada 20. nov. 02:34 ]


Ja jums neizdevās reģistrēties šajā veidlapā, lūdzu, dariet to šeit: https://goo.gl/forms/ermnwr6rSh9Vd6Li2. 

Priecājamies un lepojamies! Ineta Amoliņa - gada valmieriete

Publicēja 2018. gada 19. nov. 12:11Danute Grīnfelde   [ atjaunināts 2018. gada 5. dec. 01:42 ]

Latvijas valsts proklamēšanas 100. gadadienā, 18. novembrī, Valmieras Drāmas teātrī apbalvojumu “Gada valmierietis 2018” saņēma Valmieras Valsts ģimnāzijas un Valmieras sākumskolas vēstures skolotāja Ineta Amoliņa. 

Balvai Ineta Amoliņa izvirzīta par katra skolēna individuālo spēju attīstīšanu, par patriotisma veicināšanu un Valmieras vārda popularizēšanu, stāstot par Latvijas un Valmieras notikumiem, organizējot dažādas norises, ar aizrautību vadot mācību stundas skolā. Valmieras pašvaldība Inetu raksturo, kā skolotāju ar stāstnieces talantu, kas par vēsturiskiem notikumiem spēj ieinteresēt dažāda vecuma cilvēkus, ar lepnumu par savu pilsētu un valsti nododot stāstus ikvienam interesentam.

Mums Vēstures skolotāju biedrībā Ineta ir kolēģe, kuras radošo ideju pūrs ir teju bezgalīgs, un atvērts - Ineta vienmēr ir gatava dalīties pieredzē ar citiem. Inetas vadībā daudzi skolēni ar panākumiem ir piedalījušies mūsu pētījumu konkursā "Vēsture ap mums". Mēs īpaši izbaudījām Inetas ieguldījumu Vasaras dienu rīkošanā Valmierā - kaut arī tas bija jau pirms desmit gadiem, joprojām spilgtā atmiņā. 

Sirsnīgi sveicam! 





Ziņas un foto avots: http://www.valmiera.lv/lv/jaunumi/pasvaldibas_zinas/20102_sveikti_goda_un_gada_valmieriesi_2018




Latgales reģiona vēstures skolotāju ideju tirdziņš

Publicēja 2018. gada 31. okt. 13:16Danute Grīnfelde   [ atjaunināts 2018. gada 31. okt. 13:34 ]

Latvijas valsts 100-gadi sagaidot, Daugavpilī notika Latgales reģiona vēstures skolotāju ideju tirdziņš “Mana vērtīgākā stunda Latvijas vēsturē”. Pasākumu organizēja Daugavpils pilsētas Vēstures skolotāju MA vadītāja, Daugavpils 12.vidusskolas skolotāja Signita Gabrāne. 

Ideju tirdziņā pieredzē dalījās desmit vēstures skolotāji: N. Dektereva, A. Hudobčenoka, J. Punculis, V. Nalivaiko, B. Ivanova, E. Linkeviča, T. Mamonova, N. Kupcovs, S. Gabrāne, V. Anspoka. Piedāvājums bija interesants un mūsdienīgs, tāpēc piedāvājam to arī plašākam kolēģu lokam.

Tirdziņa sākumā visi rakstījām piecrindes par Latvijas vēsturi (lietvārds, 2 īpašības vārdi, 3 darbības vārdi, frāze no 4 vārdiem, sinonīms vai asociācija), kurās paudām savas emocijas, domas un zināšanas par priekšmetu un tā mācīšanu. Varbūt jūsu skolēni arī varētu uzrakstīt kādu piecrindi pirms lielajām 100-gades svinībām?

Daži piemēri no kolēģu rakstītā: 

Latvijas vēsture
skaista un dziedoša
cīnīties, kalpot, uzvarēt
Latvija ir mana Dzimtene
patriotisms

Latvijas vēsture 
jauna un dažāda
cīnījās, attīstījās, atjaunoja
pārdzīvoja vairāku valstu okupācijas
notikumi

Latvijas vēsture 
interesanta, piesātināta
attīsta, virza, pēta
Latvijas vēsture liek domāt
pagātne

Latvijas vēsture sākās 18.novembrī
nezināma un interesanta
strādāt, zināt, slavēt
mūsu valsts svin jubileju
svētki

Latvijas vēsture 
interesanta, sarežģīta
lasīt, saprast, domāt
loģikas trūkums mācību procesā
kontroldarbi

Latvijas vēsture 
aizraujoša un izaicinoša
pētīt, rādīt, izprast
vēl daudz mums jāstrādā
kompetences

Pēc tik daudzveidīgu atbilžu uzklausīšanas Daugavpils 3.vidusskolas pedagogi, kas reizē ir arī projekta “Skola2030” pilotskolotāji, aicināja visus uz sarunu par kompetenču pieeju Latvijas vēstures mācīšanā, piedāvāja īsu ieskatu akcentu maiņā un demonstrēja piemērus no savām stundām. Iesākto tematu ar saviem stundu un metožu piemēriem turpināja citi kolēģi, tāpēc pielikumos varēsiet iepazīties ar stundām, kurās ir konkrēts un skolēnam saprotams sasniedzamais rezultāts, redzami uzdevumi, lai veicina mācīšanos iedziļinoties un pašvadības caurviju, sasaiste ar reālo dzīvi un skolotāja lomas maiņa. 

Vērtīga stunda ir ne tikai tā, kas notiek klasē, bet arī mācību ekskursijas un ārpus stundu pasākumi. Daugavpils 17.vidusskolas skolotājs stāstīja par Lāčplēša dienas un Barikāžu aizstāvju piemiņas dienas pasākumiem mazākumtautību skolā, kur galvenais uzsvars tiek likts uz notikumu rekonstrukciju, tā laika sajūtu atdzīvināšanu caur dziesmām, ugunskuriem, kopīgu tējas dzeršanu zem klajas debess, vēstures piedzīvošanu. Savukārt Ilūkstes Raiņa vidusskolas skolotājas piedāvāja mācību ekskursijas - kvestus Rīgas parkos un Vecpilsētā, dalījās arī savā pieredzē par finansējuma meklēšanu, lai lauku bērni uz Rīgu varētu doties, neietekmējot savas ģimenes budžetu. 


Neizpalika arī idejas par gatavošanos 9.klases eksāmenam, kur ar savu pieredzi dalījās Daugavpils Valsts ģimnāzijas skolotāja. Pielikumā atrodamas prezentācija un darba lapas, ar kurām pedagogi ir gatavi dalīties plašākā auditorijā. 

Pasākuma noslēgumā atgriezāmies pie nepabeigtā teikuma “Vērtīga Latvijas vēstures stunda ir…”, piedāvāju dažas kolēģu atbildes: 

“…radoša, ar lielu darbu no skolotāja puses; sasaista tagadni un pagātni; saistīta ar dzīvi novadā; kad skolēni apzinās, kas jādara, darbojas aktīvi, spēj novērtēt savu darbošanos un ir gandarīti par paveikto; mērķtiecīga un praktiska; aizraujoša un patriotismu veicinoša; saistīta ar dzīvi un sniedz bērniem iespēju patstāvīgi strādāt; kad skolotājam un skolēniem deg acis un pēc stundas vēl ir jautājumi un ierosinājumi; ir stunda, kurā skolēns darbojas aktīvāk par skolotāju, saprot kaut kripatiņu no mācītā, iegūst kaut ko vēl nesaistītu ar vēsturi, spēj paust savu viedokli ar pamatojumu…” 

Cienītie kolēģi, lai mums visiem izdodas ieviest savās Latvijas vēstures stundās pēc iespējas vairāk interesantus, jēgpilnus, rosinošus uzdevumus un metodiskos paņēmienus! Lai otrajā valsts simtgadē ieejam ar optimismu! 

Ideju tirdziņa dalībnieku vārdā Signita Gabrāne



Ideju tirdziņa materiāli


Priecājamies un lepojamies! Triju Zvaigžņu ordenis Inesei Bergai

Publicēja 2018. gada 31. okt. 13:05Danute Grīnfelde   [ atjaunināts 2018. gada 5. dec. 02:05 ]

Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis un Ordeņu kapituls 2018. gada 19. oktobrī nolēma par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā piešķirt Triju Zvaigžņu ordeņa V šķiru un iecelt par ordeņa kavalieri Siguldas Valsts ģimnāzijas vēstures skolotāju Inesi Bergu.

Inese ir ilggadīga un aktīva VSB biedre, vairākus gadus bijusi valdes locekle, piedalās vēstures olimpiāžu darba grupā, bet īpaši lielu ieguldījumu vēstures izglītības jomā devusi kā konkursa "Vēsture ap mums" koordinatore 2007.-2017. gadā. Esam gandarīti, ka Ineses darbs nu ir arī valstiski novērtēts!


Par patriotismu atzīmi neieliksi - intervija ar Inesi Bergu Latvijas Avīzē. 
http://www.la.lv/par-patriotismu-atzimi-neieliksi

Par VSB gada konferenci

Publicēja 2018. gada 31. okt. 05:53Valdis Klisans   [ atjaunināts 2018. gada 31. okt. 05:56 ]

Vēstures skolotāju biedrības 2018. gada konference tiek plānota 08. decembrī (sestdien) Latvijas Nacionālās bibliotēkas telpās. Programma un reģistrācijas digitālā vietne būs pieejama novembra vidū.  

Informācija par vēstures olimpiādi

Publicēja 2018. gada 23. okt. 05:59Danute Grīnfelde   [ atjaunināts 2018. gada 23. okt. 06:10 ]

Šogad pirmo reizi olimpiādes 2. posms – novada, pilsētas vai novadu apvienības olimpiāde gan pamatskolas, gan vidusskolas klašu skolēniem notiks pārraudzītā tiešsaistes režīmā 2019. gada 11. janvārī plkst. 10:00, izmantojot olimpiādes tīmekļa vietni. Būtiska izmaiņa šogad ir arī olimpiādes dalībnieku klases piederības ierobežojuma atcelšana, t.i., olimpiādē var piedalīties ikviens skolēns, neatkarīgi no tā, kurā klasē viņš šogad mācās; visi dalībnieki tiek vērtēti tikai divos līmeņos – pamatizglītības un vidējās izglītības līmenī. Informācija par vēstures valsts 25. olimpiādi pieejama Valsts izglītības satura centra mājaslapā sadaļā Mācību priekšmetu olimpiāžu organizēšanas kārtība (https://visc.gov.lv/vispizglitiba/olimpiades/kartiba.shtml).

Pārmaiņu nepieciešamība

VISC mērķis ir veidot olimpiādi mūsdienu jauniešu vajadzībām. VISC ir pieņēmis lēmumu ar šo mācību gadu pāriet uz tiešsaistes olimpiādi arī vēsturē, lai pēc iespējas plašam dalībnieku lokam radītu iespēju piedalīties olimpiādēs, tādējādi gan ļaujot pārbaudīt savas zināšanas un prasmes, gan arī veicinot skolēnu interesi un motivāciju mācīties patstāvīgi gatavošanās laikā.
 
Jau vairākus gadus ir diskutēts par izmaiņām olimpiāžu norisē – par pāreju novadu posmā no klātienes olimpiādes uz attālinātu tiešsaistes formu. Vairāku mācību priekšmetu olimpiādēs šī pāreja jau ir notikusi; iepriekšējā mācību gadā Valsts izglītības satura centrs šādu tiešsaistes formu ieviesa arī latviešu valodas olimpiādes norisē. Prakse apliecina, ka tiešsaistē īstenotajās olimpiādēs piedalās aizvien lielāks dalībnieku skaits. VISC plāno, ka šogad vēstures olimpiādē varētu piedalīties ap 1000 dalībniekiem.

Sabiedrības iesaiste

Olimpiādes norise tiešsaistē rada būtiskus izaicinājumus: 1) kā piedāvāt skolēniem jēgpilnus uzdevumus, kas prasa ne tikai faktu zināšanas, bet ļauj apliecināt arī prasmes. 2) kā efektīvi iesaistīt vērtēšanās un vērtējumu apstiprināšanā skolotājus. Tādēļ olimpiādes satura veidošanā VISC šogad iesaistījis jaunu komandu, kas aptver vēsturniekus ar pedagoga pieredzi.
 
Šis ir pirmās pieredzes gūšanas gads; pirms olimpiādes 2. posma gan skolotāji, gan skolēni varēs iepazīties ar olimpiādes e-vidi un uzdevumu veidiem. VISC cer uz plašu vēstures skolotāju iesaisti olimpiādes norisē: atgriezenisko saiti par olimpiāžu saturu, ieteikumiem uzdevumu veidošanā un dalību vērtēšanas procesā.

Olimpiādes saturs

Pamatskolas olimpiādes temats ir „Dzīvesveida izmaiņas 20. gadsimta laikā Latvijā”. Olimpiādes uzdevumos uzsvars likts uz saimniecību (arī industrializācijas procesiem un patēriņu), vidi (ekoloģija), iedzīvotāju demogrāfiju, arhitektūru un mākslu, kā arī svētkiem un svinēšanu. Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem olimpiādes saturs hronoloģiski aptvers visu 20. gadsimtu.

Olimpiādes temats vidusskolas skolēniem ir „Dzīve Latvijas PSR 1940-1991”. Tas ietver gan politisko režīmu un tā izmaiņas, gan plānveida ekonomiku un dzīvi patēriņa preču deficīta apstākļos, gan kultūras dzīvi, dažādas subkultūras un interešu grupas. Plānots uzsvaru likt uz vēstures avotu analīzes uzdevumiem, izmantojot gan tekstus (tostarp valsts iestāžu dokumentus, atmiņas, dzeju, anekdotes), gan vizuālus avotus (tostarp plakātus, karikatūras un fotogrāfijas).

Atbalsts skolēnu sagatavošanā olimpiādei

Vēstures skolotājiem VISC piedāvā vienas dienas lekciju kursu par valsts olimpiādes (vidusskolas skolēniem) tēmu "Dzīve padomju Latvijā". Kursi sadarbībā ar Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāti notiks 2018. gada 25. oktobrī. Sīkāka informācija šeit: https://visc.gov.lv/visc/projekti/esf_8321.shtml 

2018. gada 20. novembrī notiks tiešsaistes olimpiādes izmēģinājums (pilotprojekts). Tā laikā skolēni varēs pieslēgties olimpiādes e-videi skolas.lu.lv un pildīt treniņu uzdevumus, kas būs līdzīgi kā vēstures valsts 2. posma uzdevumi. Pēc šī izmēģinājuma vēstures skolotāji tiks aicināti vērtēt skolēnu olimpiādes izmēģinājuma darbus tiešsaistes sistēmā. Skolas pilotprojektam varēs pieteikties pilsētu/ novadu atbildīgajām personām pēc pieteikšanās izsludināšanas.

Olimpiādes darbu vērtēšana

Olimpiādes darbu vērtēšana tiek organizēta tāpat kā līdz šim:
1) Pirmā posma uzdevumus veido un atbildes vērtē izglītības iestādes žūrijas komisija. 
2) Otrā posma uzdevumus veido valsts olimpiādes darba grupa un vērtē žūrijas komisija, kuras sastāvā ir vēstures skolotāji no tām izglītības iestādēm, kuru skolēni piedalās olimpiādē. Tāpat kā līdz šim, daļa olimpiādes uzdevumu būs slēgta tipa (testveida uzdevumi, kuros jāizvēlas pareizā atbilde), bet daļa uzdevumu - atvērta tipa (atbilde rakstāma brīvā formā). Slēgtā tipa jautājumi tiks vērtēti automātiski. Atvērtā tipa jautājumus atbilstoši vērtēšanas vadlīnijās norādītiem kritērijiem vērtēs skolotāji. Vērtēšanai skolotāji elektroniski saņems cita novada vai pilsētas olimpiādes dalībnieku atbildes bez norādes uz autoru, vērtēšana tiks veikta tajā pašā LU e-vidē, kurā skolēni pilda olimpiādes uzdevumus. Vērtēšana notiks ierobežotu laiku, bet to varēs veikt no jebkura datora, arī mājās vai savā skolā. Sīkāka tehniskā informācija par reģistrēšanos sistēmā un sistēmas lietošanu sekos novembrī. 
3) Trešā posma uzdevumus veido valsts olimpiādes darba grupa un vērtē valsts olimpiādes žūrija. 

Tiešsaistes olimpiādes norise

Tā kā vēstures skolotājiem trūkst pieredzes, kā noorganizēt olimpiādi vienlaicīgi gan pamatskolai, gan vidusskolai, tas var radīt bažas. VISC lūdz ņemt vērā, ka šāda pieredze ir uzkrāta citu mācību priekšmetu olimpiādēs, kas jau vairākus gadus veiksmīgi spējušas nodrošināt vienlaicīgu dalību vairāk kā 2000 dalībnieku. Piemēram, pagājušajā gadā Fizikas valsts 68. olimpiādes 2. posma tiešsaistes olimpiādē piedalījās 2445 9.-12. klašu izglītojamie.

Papildus informācija

Tā kā šogad ir daudz atšķirību gan olimpiādes norisē, gan saturā, paredzam, ka skolotājiem radīsies dažādi jautājumi. Par olimpiādes saturu lūdzam sazināties ar Vēstures skolotāju biedrības olimpiāžu darba grupas vadītāju Danuti Grīnfeldi (danute.grinfelde@gmail.com, 29184594), bet par olimpiādes norisi ar VISC koordinatori mācību olimpiāžu jautājumos Sintiju Biruli (sintija.birule@832.visc.gov.lv, 60001641).

1-10 of 687