Ir noslēgusies olimpiādes pirmās kārtas darbu vērtēšana. Paziņojumi par rezultātiem nosūtīti uz e-pastiem. Tiem, kas nav norādījuši savus e-pastus vai norādījuši nepareizas adreses, lūdzam rakstīt uz info@vsb.lv.

Kopumā vērtēšanai iesūtīti 665 darbi. Šajā kārtā varēja iegūt līdz 166 punktiem. Augstākais iegūtais vērtējums ir 143 punkti. Vidējais - 87 punkti.

---

Olimpiādes fināls notiks 28. februārī plkst. 10.00 - 13.00 Natālijas Draudziņas ģimnāzijā Rīgā, Bruņinieku ielā 24. Dalībnieku reģistrācijas sākums plkst. 9.30.
Olimpiādes fināla uzdevumos tiks aplūkota Latvijas vēsture no 19. gadsimta vidus līdz 1940. gadam, kā arī to ietekmējušie starptautiskie notikumi.

Uz finālu tiek aicināti šādi dalībnieki:

Anna Elizabete Adiņa, Rīgas Franču licejs
Marta Amoliņa, Valmieras Valsts ģimnāzija
Juris Ampars, Rīgas S. Žoltoka vsk.
Dāniels Ancāns, Jaunsilavas pamatskola
Anželika Andrianova, Rīgas Šampētera vidusskola
Elvis Avotiņš, Pļaviņu novada ģimnāzijas filiāle Odzienā
Kitija Balande-Balode, Kandavas K. Mīlenbaha vidusskola
Ralfs Edgars Beitāns, Rīgas Franču licejs
Laine Beķere, Jelgavas Valsts ģimnāzija
Olga Beluza, Daugavpils Krievu vidusskola-licejs
Solvita Bernande, Kandavas K. Mīlenbaha vidusskola
Anna Bērzabinde, E. Glika Alūksnes Valsts ģimnāzija
Linda Birziņa, Jelgavas Valsts ģimnāzija
Sabīne Boroveca, Grobiņas ģimnāzija
Ieva Elizabete Brudne, Rīgas Franču licejs
Amanda Cīrule, Galgauskas pamatskola
Amanda Dolgā, Rīgas Franču licejs
Artis Dubkevičs, Cēsu Valsts ģimnāzija
Marta Fjodorova, Briežuciema pamatskola
Anna Fjodorova, Daugavpils Krievu vidusskola- licejs
Madara Gabrāne, Ojāra Vācieša Gaujienas vidusskola
Lāsma Ignatāne, Vaboles vidusskola
Veronika Ivanova, Daugavpils 3.vidusskola
Paula Ivanovaite, Tukuma Raiņa ģimnāzija
Anete Jēkabsone, Talsu Kristīgā vidusskola
Sindija Kalniņa, Pastendes pamatskola
Jurģis Kalniņš, Siguldas Valsts ģimnāzija
Ģirts Kārkliņš, Līvbērzes vidusskola
Annija Katkeviča, Rīgas Valsts 1.ģimnāzija
Lāsma Katkovska, Rēznas pamatskola
Anda Kauliņa, Siguldas Valsts ģimnāzija
Edgars Klētnieks, Cēsu Valsts ģimnāzija
Kārlis Klišāns, Jēkabpils valsts ģimnāzija
Baiba Kokina, Daugavpils Saskaņas pamatskola
Dmitrijs Kokins, Daugavpils Krievu Vidusskola-licejs
Anna Kovaļova, Daugavpils Valsts ģimnāzija
Liene Kursiša, Līvānu 1. vidusskola
Anna Ķēniņa, Daugavpils Valsts ģimnāzija
Jūlija Ļaksa, Rīgas Purvciema vidusskola
Ilga Melne, Galgauskas pamatskola
Lāsma Mežale, Baltinavas vidusskola
Rihards Miķelsons, Liepājas Valsts 1. ģimnāzija
Magdalēna Mudule, Siguldas Valsts ģimnāzija
Dārta Rasa Ozola, Baumaņu Kārļa Viļķenes pamatskola
Evelīna Rēzija Paegle, Rīgas Valsts 3. ģimnāzija
Madara Paidere, Rugāju novada vidusskola
Elīna Polikēviča, Rīgas Teikas Vidusskola
Dāgs Putniņš, Siguldas Valsts ģimnāzija
Arta Raituma, Rīgas Franču licejs
Ieva Ratniece, Rīgas Franču licejs
Māra Rubene, Jaunsilavas pamatskola
Krišjānis  Rudus, Rīgas Franču licejs
Andra Marija Rudzīte, Ērgļu vidusskola
Marta Rudzīte, Cēsu Valsts ģimnāzija
Karīna Silauniece, Galgauskas pamatskola
Ansis Skadins, Vecsaules pamatskola
Ieva Smilga, Siguldas Valsts ģimnāzija
Laura Sproģe, Daugavpils Valsts ģimnāzija
Māra Starka, Rīgas Valsts vācu ģimnāzija
Dairis Strupais, Jersikas pamatskola
Jānis Stūrītis, Ojāra Vācieša Gaujienas vidusskola
Sabīne Šnē, Rīgas 64. vidusskola
Viktorija Šterna, Galgauskas pamatskola
Katrina Tomina, Rīgas Valsts 1. ģimnāzija
Sandris Turlajs, Nautrēnu vidusskola
Elita Ušpele, Vaboles vidusskola
Agnese Vaičeulena, Rīgas Franču licejs
Nora Ventaskraste, Rāvas pamatskola
Elizabete Vērmane, Rīgas Franču licejs
Annija Anna Zaļaiskalna, Rīgas Valsts 1. ģimnāzija

**Lūdzam atvainot kļūdas vārdu pareizrakstībā, ja tādas ieviesušās.

30. janvārī Valsts prezidents Andris Bērziņš piedalījās Vēsturnieku komisijas rakstu 27. sējuma „Otrais pasaules karš un Latvija: notikumi un sekas. 20.gadsimta 40.-60.gadi” atklāšanā. Uzrunājot klātesošos viņš uzsvēra sējumā pētītā laika īpašo nozīmi un pateicās pētniekiem par aizrautību un profesionalitāti darba tapšanā.

Grāmata sastāv no divām daļām: pagājušā gadā Litenē vēsturnieku konferencē nolasītajiem referātiem un 9 vēsturnieku pētījumiem par aktuāliem Latvijas jaunāko laiku vēstures jautājumiem. Grāmatā iekļauto rakstu tematika ir daudzveidīga. Lasītājs te atradīs jaunu informāciju par Latvijas armijas iznīcināšanu 1940.-1941.gadā, kā arī tādu pazīstamu vēsturnieku kā profesora I.Feldmaņa, J.Riekstiņa, K.Kangera, E.Andersa(ASV), A.Zundas, A.Ivanova un citu jaunākos pētījumus.



Ziņa pārpublicēta no Valsts prezidenta kancelejas mājas lapas www.prezident.lv.

19. gadsimta vidu, pieaugot latviešu studentu skaitam Tērbatas Universitātē, radās Eiropas vērtībās balstītā jaunlatviešu kustība, kas centās modernizēt Baltijas sabiedrību un attīstīt latviešu nacionālo identitāti. Šīs kustības galvenais propagandas līdzeklis bija laikraksts "Pēterburgas Avīzes", kas iznāca Pēterburgā no 1862. līdz 1865. gadam.

Analizējot vēstures avotus, grāmatas autors Dr. Gints Apals secina, ka jaunlatviešu uzskatu sludināšana deva impulsu ilgam sociālpolitiskam procesam, kas turpmākajās desmitgadēs noveda pie modernās latviešu nācijas noformēšanās un Latvijas valsts rašanās.

Grāmatā jaunlatviešu kustība atspoguļota un analizēta kontekstā ar tobrīd pasaulē aktuālajām politiskajām idejām liberālismu un nacionālismu, kas sekmēja nacionālu valstu tapšanu un politisko procesu demokratizāciju, vienlaikus radot priekšnoteikumus arī 20. gadsimta lielajiem kariem un revolūcijām.









Baltijas valstu jautājumu uzskata par pēckara posma starptautisko attiecību fenomenu. Kaut arī Baltijas valstis kā suverēni starptautisko attiecību subjekti nepastāvēja, Baltijas valstu jautājums piecus gadu desmitus neizzuda no pasaules politisko tēmu loka. Par to diskutēja Apvienotā Nāciju Organizācijā, Eiropas Parlamentā, Eiropas Padomē, dažādos starptautiskos forumos. Tas bija Padomju Savienības un atsevišķu rietumvalstu dialoga sastāvdaļa.
Aukstā kara politikas gados Baltijas valstu jautājums palika iesaldēts, gaidot jaunas vēsmas starptautiskajā politikā, kas pavērtu ceļu problēmas politiskam un tiesiskam risinājumam. PSRS krīzes un sabrukuma periodā rietumvalstis morāli, politiski un diplomātiski atbalstīja Baltijas tautu atmodu. Baltijas jautājums starptautiskajās attiecībās beidza pastāvēt 1991. gadā līdz ar Latvijas, Lietuvas un Igaunijas neatkarības atjaunošanu.

Dr. habil. hist. Antonijs Zunda ir detalizēti izpētījis un grāmatā atspoguļojis Baltijas valstu jautājuma evolūciju, balstoties uz agrāk nepublicētiem Latvijas, Lielbritānijas, ASV un citu valstu arhīvos atrastajiem dokumentiem.







 1920. gada 11. augustā tika noslēgts viens no nozīmīgākajiem līgumiem mūsu valsts vēsturē -Latvijas un Krievijas miera līgums. Šī vienošanās ne tikai paredzēja karadarbības izbeigšanu abu valstu starpā, bet arī kļuva par starptautisku pamatu Latvijas Republikas tiesiskai pastāvēšanai. Šajā līgumā Krievija uz mūžīgiem laikiem atsacījās no Latvijas tautas un zemes.

Dr. hist. Arturs Puga ceļu uz miera līguma noslēgšanu un tā stāšanos spēkā 1920. gada 4. oktobrī atspoguļojis kā no Latvijas, tā Krievijas skatpunkta, kas grāmatu padara īpaši interesantu un noderīgu. Autors ļauj ielūkoties līdz šim plašākam cilvēku lokam nezināmās līguma slēgšanas procesa aizkulisēs, kuru apraksts nereti līdzinās patiesi aizraujošam trillerim. Grāmatā sniegts arī līguma izvērtējums vēsturiskā un mūsdienu kontekstā.











Laikā, kad Latvija zaudēja neatkarību, Zviedrijas ārpolitikas virzību noteica mērķis par katru cenu izvairīties no karadarbības un saglabāt neitralitāti. Tā vārdā Zviedrija bija gatava pildīt PSRS prasības un slēgt kompromisus ar sirdsapziņu - diemžēl arī uz citu rēķina. īpaši skaudri tas skāra okupēto Baltijas valstu tautas, kam 1946. gadā nācās piedzīvot traģisko leģionāru izdošanu PSRS. Tomēr nevar noliegt arī Zviedrijas lielo nozīmi kā Latvijas valstiskuma atjaunošanā, tā latviešu tautas fiziskā un garīgā potenciāla saglabāšanā un attīstīšanā.

Kā vērtēt Zviedrijas politiku attiecībā pret Latviju pēc Otrā pasaules kara? Kādas bija Zviedrijas attiecības ar PSRS Baltijas jautājuma kontekstā? Kāda bija trimdas latviešu loma Latvijas neatkarības atgūšanas procesā? Balstoties uz arhīvos pieejamu materiālu klāstu, laikabiedru atmiņām un citiem avotiem, Dr. Argita Daudze sniedz plašu ieskatu Latvijas un Zviedrijas starpvalstu attiecību vēsturē

Trešdien, 25. janvārī pulksten 17.30 Okupācijas muzejā rādīs dokumentālo filmu „Gvido Zvaigzne”. Pagājušajā gadā tapusī filma ir stāsts par talantīgo kinooperatoru, kuru nogalināja 1991. gada janvāra traģiskajos notikumos. Filmas seanss Okupācijas muzejā veltīts viņa piemiņai.

1991. gada janvārī Rīgā tika celtas barikādes, lai nodrošinātos pret iespējamo PSRS armijas uzbrukumu. Pie barikādēm dienu un nakti dežūrēja brīvprātīgie. Sargāja Vecrīgu, tiltus, televīziju un citus objektus. 20. janvāra vakarā PSRS armijas speciālā vienība OMON un nezināma kaujinieku grupa uzbruka Latvijas Iekšlietu ministrijai. Bojā gāja 5 cilvēki, ievainoja 12. Vainīgie nav noskaidroti vēl šodien.

Traģiskajos janvāra notikumos nošāva Andri Slapiņu un nāvīgi ievainoja Gvido Zvaigzni, kurš divas nedēļas vēlāk mira. Kino operatora Gvido Zvaigznes dzīve aprāvās ceļa sākumā. Viņa talants pat nepaguva pilnībā uzplaukt. Tieši Gvido Zvaigzni Juris Podnieks izvēlējās par operatoru savai unikālajai lielfilmai “Mēs”, par padomju impērijas sabrukuma periodu.

Gvido Zvaigzne bija ceļā uz sevi, uz personības pilnestību. Liktenis neļāva noiet šo ceļu līdz galam. Taču viņa dzīves notikumu un vērtību ķēde ir uzskatāms paaudzes centienu modelis. Filma par viņu ir filma par viņa laiku.

Ģimenes locekļu, skolas un darba biedru atmiņas, filmas un kino dokumenti ļāvuši izveidot emocionāli spriegu stāstu par savas būtības meklējumiem, mīlestību, laika izjūtu un aizrautību.

“Filmiņas, kameras, tāda lenta, šitāda lenta, tāda soma, šitāda soma… Tas ir tas, kas mājās vienmēr bija, un kas ir palicis, noglabāts. Tēta soma ar tādām zīmīgākajām lietām. Pārējās lietas …varbūt, ka būtu vairāk bijušas kādas bildes, ko mēs kopā darām, lielākajā daļā gadījumu tētis bija otrpus kamerai, tāpēc arī bilžu ir tik maz, un līdz ar to arī atmiņu nav daudz. Īstenībā tas ir viss ko es varu pastāstīt, ka man ir tikai divas atmiņas…”, Una Zvaigzne-Baumane, Gvido meita.

Pirms filmas seansa Okupācijas muzejā ikviens aicināts uz tikšanos ar filmas režisori Dzintru Geku. Muzeja grāmatu galdā būs iespēja nopirkt filmas DVD ierakstu. Ieeja par ziedojumu. Vietu skaits ierobežots, tādēļ nepieciešamības gadījumā tiks organizēts otrs seanss pulksten 19.

Informāciju sagatavoja

Okupācijas muzeja sabiedrisko attiecību nodaļa

T. 67229244

Izmantojot VSB 2011. gada konferences dalībnieku anketās izteiktos viedokļus, kā arī paša izglītības ministra izteikto vēlmi iepazīties ar VSB profesionālo viedokli par  svarīgiem vēstures izglītības jautājumiem, VSB darba grupa sagatavoja un nosūtīja R. Ķīļa k-gam šādu vēstuli.      

Izglītības un zinātnes ministram

Robertam Ķīlim

 Vēstures skolotāju biedrība par aktuāliem vēstures izglītības jautājumiem  

 

            Par divu vēstures mācību priekšmetu ieviešanu 

 VSB vienmēr iestājusies par Latvijas vēstures obligātu apguvi pamatskolās un vidusskolās. Vairākums VSB biedru uzskata, ka Latvijas vēstures satura jēgpilnāka un vispusīgāka apguve iespējama to mācot kontekstā ar Baltijas jūras reģiona zemju un Eiropas vēsturi. Šī iemesla dēļ VSB iestājās par vienota vēstures mācību priekšmeta saglabāšanu, nosakot obligāti mācāmo Latvijas vēstures tēmu klāstu un stundu skaitu.

Tomēr ņemot vērā sabiedriski politisko situāciju valstī, esošajā situācijā VSB akceptē 2010. gada Latvijas valdības politisko lēmumu par vēstures priekšmeta sadali (nemainot kopējo vēstures stundu skaitu nedēļā – 2 st.) divos priekšmetos – Latvijas vēsturē (1 st.) un pasaules vēsturē (1 st.). Pieņemtā lēmuma atcelšana šobrīd radītu vēl lielāku haosu un neizpratni par mācību procesa organizēšanas principiem, mācību literatūras izmatošanu utt.

VSB ierosina rast kompromisu starp politisko lēmumu nodalīt Latvijas un pasaules vēstures apguvi un vēstures satura apguves loģiku, ļaujot pašiem skolotājiem veidot apgūstamo pasaules un Latvijas vēstures tematu blokus, bez birokrātiskām procedūrām ļaut skolām organizēt pasaules vēstures un Latvijas vēstures stundu secību un pēctecību.

 IZM rīkojums Nr.424 30.08.2011 pieļauj variēt stundu skaitu nedēļā Latvijas vēsturē un Pasaules vēsturē, saglabājot mācību priekšmeta apguvei paredzēto stundu skaitu semestrī un gadā, taču arī tad (neskatoties uz to, ka izmaiņas mācību priekšmetā ir MK noteikumi) skolai, pamatojoties uz citiem MK noteikumiem (MK noteikumu Nr. 775.14.07.2007 ,,Vispārējās un profesionālās izglītības programmu licencēšanas kārtība’’12. punkts) jāveic izmaiņas ne tikai skolas izglītības programmā, bet tās saskaņot ar pašvaldību un IKVD. Tehniskas problēmas loģiskā saturiskā secībā apgūt abus mācību priekšmetus rada arī ierakstu fiksēšana e-klasē.

 

VSB satrauc, ka populistiskā propaganda par „Latvijas vēstures nemācīšanu” vai „nepareizu vēstures mācīšanu” sabiedrībā, tajā skaitā arī politiskajās un akadēmiskajās aprindās, aizstājusi daudz svarīgāku diskusiju par vēstures izglītības lomu 21. gadsimta sākuma sabiedrībā, tās etniskajā un sociālajā integrācijā, pilsoniskajā audzināšanā. Nav bijis valsts pasūtījums pētījumiem un uz tiem pamatotu viedokļu apmaiņa par to, kā mainījusies jauniešu (t.s. Google Generation) pagātnes un telpas uztvere, kādas ir attiecības starp patriotisko audzināšanu un vēstures apguvi u.c. ārkārtīgi aktuāliem vēstures didaktikas jautājumiem.

 

 

                Par IT lietojumu vēstures apguvē

  VSB uzskata, ka Latvijā, salīdzinājumā ar Igauniju, Lietuvu, Poliju un Krieviju, pieaug atpalicība IT lietošanas apjomos, mācot vēsturi un citus humanitāros mācību priekšmetus. Lai gan skolas ir apgādātas ar datortehniku (interaktīvajām tāfelēm, multimediju projektoriem u.c.), jūtams dramatisks interaktīvu digitālo mācību līdzekļu latviešu valodā trūkums. Atsevišķu projektu ietvaros tapušie materiāli saturiski ir fragmentāri, mācību procesā maz funkcionāli un novecojuši formas ziņā, skolēnu acīs – primitīvi (piemēram, atsevišķu autoru sagatavotās PowerPoint prezentācijas, amatieriski Flash programmējumi). Viens no šīs atpalicības cēloņiem ir Latvijas valsts neiesaistīšanās ES digitālo mācību līdzekļu un resursu tīklu izveidē, piemēram, European Schoolnet, Calibrate – Learnig Resources for Schools u.c.. Atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas, Latvija nav izmantojusi ES finansējuma iespējas šāda veida mācību līdzekļu izstrādē. Jāņem vērā, ka saturiski aptveroša un mūsdienīga digitāla mācību materiāla izstāde intelektuāli ir daudz darbietilpīgāks un finansiāli dārgāks process, nekā tradicionālās mācību grāmatu izveide, tāpēc to nevar veikt bez valsts vai citu sponsoru finansiāla atbalsta. Turklāt Latvijas ierobežotais mācību līdzekļu tirgus un datorprogrammu pirātisms neveicina konkurenci izdevniecību un autoru kolektīvu vidū. Ja vēlamies, lai taptu IT materiāli sociālajos un humanitārajos mācību priekšmetos, ir centralizēti jārisina ar autortiesībām saistīties jautājumi. IT jomā vairāk kā tradicionālo mācību līdzekļu izstrādes procesā jāveicina Publiskā un privātā partnerība. Bez radošāko skolotāju, programmētāju, izdevēju un mācību līdzekļu autoru kolektīvu mērķtiecīgas iesaistes un ilgtermiņa izglītības politikas IT nozarē kvalitatīvus un mūsdienīgus mācību produktus nebūs iespējams radīt.        

          

 

             Par sadarbību ar Eiropas Padomi un tās resursu izmantošanu vēstures skolotāju tālākizglītības un metodiskā darba pilnveidošanā

 Vēstures skolotāju biedrībai pagātnē ir pieredze sadarbībā ar Eiropas Padomi, gan piedaloties EP vēstures izglītības projektos (piemēram, mācību līdzeklis „Baltijas valstu vēsture”, metodiskais līdzeklis „Pretrunīgā vēsture”), gan arī organizējot Latvijā starptautiskus seminārus citu valstu kolēģiem un daloties pieredzē (kursi par Padomju mantojumu). Uzskatām, ka jāatjauno aktīvāka sadarbība ar Eiropas Padomi, jāpiesaista EP finansējums, Latvijā rīkojot starptautiskus pasākumus, kuros būtu plašas iespējas piedalīties mūsu vēstures skolotājiem. Kā pozitīvu piemēru varam minēt 2011.gada 24.-25.oktobrī Tallinā notikušo 5. Igaunijas vēstures skolotāju kongresu „Vēstures mācīšanas loma 21.gadsimtā”, kurš tika organizēts, sadarbojoties 3 partneriem: Igaunijas Vēstures un sociālo zinību skolotāju asociācijai, Igaunijas Izglītības ministrijai un Eiropas Padomei. Kongresā piedalījās apmēram 250 Igaunijas vēstures skolotāji, augstskolu pārstāvji, politiķi un biznesmeņi, vēstures didaktikas speciālisti no Nīderlandes, Spānijas, Portugāles, Lielbritānijas, vēstures skolotāju biedrību pārstāvji no Somijas, Krievijas un Latvijas.

 

            Par mācību priekšmetu olimpiādēm vēsturē pamatskolā

VSB ir gatava sadarboties ar IZM VISC mācību priekšmetu olimpiāžu satura izstrādē un norisē. Lai rosinātu skolēnu pašus izzināt, pētīt Latvijas vēsturi, ar 2012./2013.m.g. tradicionālo vēstures olimpiādi pamatskolā vēlamies aizstāt ar zinātniski pētniecisko konkursu ,,Vēsture ap mums”. VSB ir izveidotas iestrādnes šāda tipa konkursu organizēšanā, jo konkurss „Vēsture ap mums” notiek jau vienpadsmito reizi, konkursa pārvēršana olimpiādes statusā dotu skolēnu pētnieciskajai darbībai jaunu impulsu, oficiālu novērtējumu no IZM puses, jo līdz šim konkursa uzvarētāji netika pielīdzināti valsts olimpiāžu uzvarētājiem. Līdz šim konkursu atbalstījušas dažādas institūcijas - konkursa patroni bijuši Valsts prezidenti VairaVīķe-Freiberga, Valdis Zatlers, arī Andris Bērziņš ir piekritis būt par konkursa patronu, IZM, Rīgas Latviešu biedrības un nacionālās kultūras attīstības fonds, Latvijas Nacionālais Vēstures muzejs, Okupācijas muzejs, Latvijas Valsts Vēstures arhīvs, izdevniecības „Zvaigzne ABC”, „Madris”, ‘Jumava”. Konkurss ”Vēsture ap mums” ir iekļāvies Eiropas valstu skolēnu pētniecisko darbu konkursu tīklā –EUSTORY, kurā ietilpst 22 Eiropas valstis.

 

             Par VSB piedalīšanos jauna veida partnerattiecību ar IZM aprobācijā.

VSB gan kā organizācija, gan VSB biedri individuāli kopš 1994. gada ir aktīvi sadarbojušies ar IZM VISC (agrāko ISEC) gan vēstures visplašākajos mācību satura izstrādes jautājumos, gan skolotāju profesionālās pilnveides kursu izstrādē un vadīšanā.

Biedrība ir atvērta arī turpmākajai sadarbībai un jauna veida partnerattiecību ar IZM aprobācijai 2012. gadā.

 

 

 

Sagatavoja:

Dz. Liepiņa

A.    Kļaviņa 

    I. Berga          

    V. Klišāns

Vēstures skolotāju biedrības pārstāvji Aija Kļaviņa, Ginta Vītola un Valdis Klišāns 28. decembrī tikās ar izglītības un zinātnes ministru Robertu Ķīli, lai pārrunātu vēstures izglītības aktualitātes.


Sagatavoja V. Klišāns            

2012. gadā beidzot realizēsies ilgi plānotā VSB biedru ekskursija. No 26. – 29. jūnijam brauksim uz Polijas ziemeļaustrumu reģionu, bijušo vācu Austrumprūsiju.

Programma paredzēta izglītojoši izklaidējoša.
Apmeklēsim tādus vēsturiski nozīmīgus objektus kā bijušo Hitlera štābu Wolfschanze jeb Vilku midzenis, no kura Vācijas fīrers Otrajā pasaules karā vadīja militārās operācijas Austrumu frontē. Apskatīsim Štuthofas koncentrācijas nometnes muzeju, kas ļaus iepazīties ar vēstures ēnas pusēm. Maršrutā iekļauta arī Malborkas pils, vācu ordeņa mestra rezidence, viena no lielākajām pilīm Eiropā. Bez vēstures paredzēta arī izklaidējoša programma, naktsdzīves baudīšana Gdaņskā un Olštīnā un vienkārši jautra un omulīga kolēģu kompānija

Cena 140 Ls (cenā ietilpst autobuss, gids, viesnīcas un ieejas maksa visos apskates objektos).

Pieteikšanās anketa pielikumā.

Jebkuru neskaidrību vai jautājumu gadījumā zvaniet Toms – 26700767 vai Roberts – 26525176, vai rakstiet tg@e-apollo.lv

Toms Gulbis

---

Polija – Austrumprūsija 2012. gada 26. -29. jūnijs

Četras dienas Polijā, bijušajā Vācijas Austrumprūsijas provincē ļaus iepazīt gan poliski - vācisko kultūrvidi, gan redzēt dažādus vēstures objektus.  Ekskursija ir veidota tā, lai nebūtu pārlieka steiga, un Jūs Poliju tiešām varētu izbaudīt, turklāt vakari paredzēti vietās, kur iespējama naktsdzīve.

Ekskursijā iekļauts:

1.diena (26. jūnijs)
7.00 izbraucam no Rīgas
14.00 iebraucam Polijā un sākam šīs zemes apskati
- Sv.Lipkas klosteris - nozīmīgs poļu katoļu baznīcas centrs
- Volfšanze jeb Hitlera bunkuri - no šejienes Hitlers 2.pasaules karā vadīja militārās operācijas Autrumu frontē
- Nakšņošana Hitlera bunkuru viesnīcā

2.diena (27. jūnijs)
- OKH (Vācijas sauszemes spēku virspavēlniecība) bunkuri. Saglabājušies daudz labāk par Hitlera bunkuriem
- Ķeizariskās Vācijas laikā celtas gigantiskas slūžas
- Štuthofas koncentrācijas nometne - ir jāredz arī dzīves ēnas puses
- Gdaņska - viena no skaistākajām Polijas pilsētām - ekskursija pa pilsētu
- Nakšņošana Gdaņskā - iespēja baudīt naktsdzīvi pilsētā

3.diena (28. jūnijs)
- Malborka - lielākā viduslaiku pils Eiropā - vācu ordeņa metra rezidence
- Grīnvaldes kaujas lauks un muzejs
- Ostrodas pils
- Olštīna - Kopernika pilsēta - ekskursija pa pilsētu
- Nakšņošana Olštīnā - iespēja baudīt naktsdzīvi pilsētā

4.diena (29. jūnijs)
- Mikolaijki - īsa pilsētas apskate
- Augustova
- Rīga - mājās būsim vēlu vakarā

Cena - 140 Ls. Cenā ietilpst - autobuss, gids, viesnīcas ar brokastīm, kā arī ieejas maksas visos apskates objektos.

Saskaņā ar "Mācību priekšmetu olimpiāžu organizēšanas un norises" 13.pielikuma 7.2.2.apakšpunktu valsts vēstures olimpiādes rīcības komisija publicē vēstures 12.klašu novada, pilsētas posma olimpiādes tēmu: Parlamentārā demokrātija un partijas Latvijā no 1920. līdz 1934. gadam.

Ziņa pārpublicēta no VISC mājas lapas: http://visc.gov.lv/saturs/olimpiades/info.shtml

Jau ceturto gadu Datorzinību centrs sadarbībā ar Microsoft Latvia un portālu skolotajs.lv organizē konkursu „Skolotāja e-Lāde”, kur pedagogi no visas Latvijas var piedalīties ar saviem labākajiem un radošākajiem elektroniskajiem mācību materiāliem.

Konkursa galvenā balva ir portatīvais dators, kas noderētu katram skolotājam, lai produktīvi veiktu savus ikdienas pienākumus. „Skolotāja e-Lāde” konkursa mērķis ir apzināt, atbalstīt un apbalvot aktīvus un talantīgus pedagogus, kuri veido inovatīvus un radošus mācību materiālus un ir gatavi dalīties šajā pieredzē ar kolēģiem, kā arī sekmēt mūsdienīgu metožu ieviešanu un popularizēšanu informāciju tehnoloģiju izmantošanai dažādu mācību priekšmetu pasniegšanas procesā.

„Šo gadu laikā konkurss ir kļuvis populārs skolotāju vidū. Elektroniskos mācību materiālus iesniedz ne tikai eksakto mācību priekšmetu vai informātikas skolotāji, bet arī humanitāro priekšmetu skolotāji visās klašu grupās. Skolotāji aizvien vairāk papildina un izmanto IKT prasmes ikdienas darba un mācību procesā, tādejādi nodrošinot skolēniem aizraujošu, ātru un kvalitatīvu zināšanu nodošanu. Jaunā paaudze arvien vairāk pieprasa inovatīvu pieeju mācību procesam, kā dēļ arvien vairāk skolotāju daļu no mācību materiāliem digitalizē, lai skolēniem ir ērtāk un vieglāk apgūt mācību vielu,” saka Līga Matveja – Vlasova, portāla skolotajs.lv redaktore.

Darba iesniegšanas termiņš ir 2012. gada 9. janvāris un labākajiem „Skolotāja e-Lāde” iesniegto darbu autoriem tiks dota iespēja piedalīties Microsoft Latvia Inovatīvo skolotāju konkursa atlasē un iegūt ceļazīmi uz Eiropas Inovatīvo skolotāju forumu Lisabonā.  Iesniegtajiem darbiem jāatbilst šādiem kritērijiem:

• tiek veicināta skolēnu iesaiste un aktīva līdzdalība;
• mācību metodes sekmēs skolēnu kritiskās domāšanas, pašvērtējuma, plānošanas u.c. nākotnes darba dzīvei nepieciešamo prasmju attīstīšanu, mācību procesa norises paplašināšana arī ārpus klases robežām;
• IKT izmantošana mācību procesā ļauj padziļināt mācību procesu.

„Jebkurš skolotājs zina, ka gatavošanās stundām ir ne tikai radošs, bet arī laikietilpīgs process, jo ne vienmēr ir viegli izdomāt, ko jaunu piedāvāt skolēniem, lai viņi nezaudētu interesi un vēlmi mācīties. Tāpēc jo īpašs prieks ir par tiem skolotājiem, kas ne tikai šādus materiālus gatavo, bet arī labprāt dalās ar savu labo pieredzi e-Lādes konkursā,” uzskata Microsoft Latvia Izglītības programmu vadītāja Zane Matesoviča. „Gadu no gada darbi kļūst arvien interesantāki, un es ļoti ceru, ka šogad kāds skolotājs savā konkursa darbā būs uzdrošinājies izmantot kaut ko no Microsoft Virtuālajā Klasē apgūtā.”

Šogad „Skolotāja e-Lāde” konkursā tiks noteiktas šādas nominācijas - labākais darbs klašu grupā:

• sākumskolai (1. – 4. klasei);
• pamatskolai (5. – 9. klasei);
• vidusskolai (10. – 12. klasei).

No trim labākajiem darbiem tiks izvirzīts viens, kas iegūs galveno balvu  - portatīvo datoru.

Skolotāji savus darbus iesniedz elektroniski uz e-pastu: e-lade@dzc.lv.

 

Ar cieņu,
Līga Matveja- Vlasova

Datorzinību centrs A/S
Izglītības produktu attīstības vadītāja
Tālr.: +371 67338366
Mob.: +371 26131717

Konkursa nolikums atrodams šeit.