Jaunumi

 

Latvijas Okupācijas muzeja piedāvājums skolām 2020. gada pavasarī

Publicēja 2020. gada 14. janv. 01:47Danute Grīnfelde   [ atjaunināts 2020. gada 14. janv. 01:48 ]


Ziņa par VSB ekskursiju 2020

Publicēja 2020. gada 6. janv. 02:03Danute Grīnfelde   [ atjaunināts 2020. gada 6. janv. 02:06 ]

VSB -2020

Krievijas Zelta loks

26.jūnijs

Rīga- Volokolamska – 800 km

7.00 izbraukšana no Rīgas. Brauciens pa Latvijas plašumiem. Robeža- kādas pāris stundas un tad jau Krievijas plašumi. Gulēšana Rževā vai Volokolamskā

27.jūnijs

Volokolamska – Sergijev Posad 200 km

No rīta došanās uz Sergijev Posad. Matrjošku rūpnīca. Zemnieku sadzīves lietu muzejs. Kopīgas pusdienas. Svētā Segeja trīsvienība Lavra – vieta, ko dēvē par Krievijas garīgo sākotni. Pankūku kalna skata laukums. Ekskursija pa Sergijev Posad, brīvais laiks pilsētā, gulēšana Sergijev Posad

28.jūnijs

Sergijev Posad –Ugļica – Miškina 200 km.

No rīta brauciens uz šņabja muzeju ar  degustāciju. Neliela ekskursija pa Uglicu – Spaspreobreženskas katedrāle un senākais klosteris Ugļicas klosteris. Pēc tam Miškina – Galvenais bulvāris, Volgas upes panorāma, pilsētas sarkanais laukums, Uspenskas katedrāles. Tirgotāja Čizova muzejs. Brīvais laiks pilsētā. Gulēšana Miškinā

29.jūnijs

Miškina – Jaroslavļa 100 km

Jaroslavļas zoodārzs – apskatamies kā dzīvnieciņi izskatās Krievijā. Tropiskā sala – akvaparks Jaroslavļā. Kopīgas pusdienas. Ekskursija pa Jaroslavļu. Brīvais laiks pilsētā. Gulēšana Jaroslavļā.

30.jūnijs

Jaroslavļa – Suzdaļa – Vladimira 250 km

No rīta brauciens uz Suzdaļu. Suzdaļa, kas ir pilsēta muzejs. Koktēlniecības muzejs. Ekskursija pa Suzdaļu. Brīvais laiks pilsētā. Vakarā izbraukšana uz Vladimiru.

1.jūlijs

Vladimira – Maskava 200 km

Vladimira – Prjaņiku muzejs – darbnīca un degustācija.  Pilsētas panorāmas rats. Kņazieņu klosteris. Kopīgas pusdienas. Ekskursija pa Vladimiru. Brīvais laiks pilsētā. Vakarpusē izbraukšana uz Maskavu. Gulēšana Maskavā

2.jūlijs

Maskava –

Ekskursija pa pašu Maskavas centru. Sarkanais laukums un pārējie labumi. Pēc tam brīvais laiks pilsētā. Vienvārdu sakot katrs pats varēs izbaudīt Maskavu pēc savas patikas. Gulēšana Maskavā turpat, kur iepriekšējā naktī.

3.jūlijs

Maskava – Volokolamska – 170 km

Caricina – Maskavas Versaļa. Pēc tam Lielākais tanku muzejs pasaulē. Vakarā izbraukšana uz Volokolamsku

4.jūlijs

Volokolamska – Rīga – 800 km

Brauciens mājup. Ir cerība Rīgā ierasties sapratīgā laikā.

 

Cena  - 580 EUR (ja nevajag vīzu, tad 500 EUR)

Cenā ietilpst – autobuss, viesnīcas ar brokastīm,gids, vīza, ieejas maksa visos muzejos, apskatos objektos un izklaides vietas, kas ,minētas programmā, vietējie gidi Krievijas  senajās pilsētās , metro biļete Maskavā, apdrošināšana, 4 kopīgas pusdienas vai vakariņas.

 

Pieteikšanās līdz 10.februārim

Ja kādi jautājumi – telefons 26700767 Toms vai epasts Excursion.lv@inbox.lv


https://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/9/9b/Tsaritsino_from_helicopter-1.jpg

Zinātnisku rakstu un eseju krājums “Viduslaiku Livonija un tās vēsturiskais mantojums” atvēršana

Publicēja 2020. gada 5. janv. 07:21Baiba Atmane


Latvijas Nacionālās bibliotēkas apgādā ir iznācis jauns, Latvijas sabiedrībai būtisks pētījums - zinātnisku rakstu un eseju krājums “Viduslaiku Livonija un tās vēsturiskais mantojums”. Trīspadsmit autori no Latvijas, Igaunijas, Dānijas, Zviedrijas, Polijas, Vācijas un Šveices meklē atbildes uz jautājumu, kas bija viduslaiku Livonija un kāpēc ir svarīgi par to domāt šodien.

 

Mūsdienu Latvija un Igaunija ir viduslaiku Livonijas vēsturiskās mantinieces, tomēr attieksme pret šo vēstures posmu arvien ir svārstījusies starp divām galējībām – romantizētu sajūsmu un naidpilnu noliegumu. Lai gan daudziem viduslaiku Livonija šķiet tāla un sveša, latviešu un igauņu eiropeiskā identitāte nav domājama bez šiem kopīgās pagātnes gadsimtiem. Pretēji stereotipiem Livonija ir Latvijas un Igaunijas sabiedrībām ir atstāts mantojums, kas mums uzliek pienākumus tagadnē.

 

Krājums ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes kopdarbs, kas iznāk ar programmas “Latvijas valsts simtgade” finansiālu atbalstu. Grāmatas atvēršana, uz ko tiek aicināti visi interesenti, notiks Latvijas Nacionālajā bibliotēkā 2020. gada 10. janvārī, 17.00, pirmā stāva izstāžu zālē.

 

Atvēršanā krājuma sastādītāji Andris Levāns, Ilgvars Misāns un Gustavs Strenga iepazīstinās ar tā koncepciju un svarīgākajām atziņām. Pēc tam ar savām pārdomām par jauniznākušo grāmatu dalīsies Ivars Ījabs.


Latvijas institūta informatīvie materiāli skolām

Publicēja 2019. gada 17. nov. 08:36Danute Grīnfelde   [ atjaunināts 2019. gada 17. nov. 08:42 ]

Novembris ir valsts svētku mēnesis - Latvija svin 101. gadskārtu. Likumsakarīgi, ka ik gadu tieši šajā laikposmā – no 11. līdz 18. novembrim – palielinās iedzīvotāju interese par notikumiem, kas bijuši svarīgi mūsu valsts vēsturē. Latvijas Institūts ir sagatavojis informatīvos materiālus, ko iespējams izmantot izglītības iestādēs.


Informatīvie materiāli angļu valodā ir pieejami Latvijas Institūta interneta vietnē:

Vēstures un sociālo zinību skolotāju biedrības biedru gada konference 14.decembrī

Publicēja 2019. gada 14. nov. 02:11Ansis Nudiens   [ atjaunināts 2019. gada 14. nov. 06:09 ]

Ikgadējā biedrības biedru konference notiks šā gada 14. decembrī, Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas telpās (Raiņa bulvāris 8).
Programma:
9.30 - 10.00 ierašanās, reģistrācija
10.00 - 10.10 konferences atklāšana
10.10 - 11.00 Latvijas Neatkarības karš 1918-1920: Zināmais, Aizmirstais, Nezināmais, LU Prof. Ēriks Jēkabsons 
11.10 - 11.40 Latvijas vēstures apgūšanas iespējas Tartu muzejosLatviešu biedrības Tartu vadītāja, Igaunijas Nacionālā muzeja gide Ilze Salnāja - Verva.

11.40 - 12.20 Pusdienu pārtraukums (pusdienas/ kafija par saviem līdzekļiem. Ģimnāzijas apkārtnē ir pieejamas vairākas ēdnīcas un kafejnīcas)

12.20 - 12.50 LNA datu bāze "Redzi, dzirdi Latviju" un iespējas to izmantot vēstures stundās, LNA arhīva ekspertes Meldra Usenko un Antra Mazūra, LNA Latvijas Valsts kinofotofono dokumentu arhīva, dokumentu izmantošanas nodaļas vadītāja Anita Trušele
13.00 - 13.50 Pretošanās kustība un disidenti okupētajā Latvijā (1960.-1980.gadi), Dr.hist. Gints Zelmenis 
14.00 - 14.40 VSSB valdes atskaites un ziņojumi
14.45 - 15.00 Konferences noslēgums

Konferences dalībnieki saņems apliecinājumu par dalību konferencē
Lai pieteiktos šai konferencei, lūdzu aizpildiet šo anketu https://forms.gle/GJxjAfwafvS3qHpGA




Vēstures skolotājus aicina uz interneta lapas nosargātbrīvību.lv prezentāciju

Publicēja 2019. gada 22. okt. 06:06Danute Grīnfelde   [ atjaunināts 2019. gada 22. okt. 08:13 ]

Cienījamie vēstures skolotāji!

Lielbritānijas vēstniecība Latvijā aicina jūs uz interneta lapas nosargātbrīvību.lv prezentāciju Latvijas Nacionālās bibliotēkas Izstāžu zālē otrdien, 29. oktobrī plkst.14.00 – 15.30. 

Interneta lapā nosargatbrivibu.lv būs pieejama 2019. gadā tapusī dokumentālā īsfilma “Sabiedrotais” par Latvijas cīņu par neatkarību 1918. un 1919. gadā un Lielbritānijas diplomātisko un militāro atbalstu Latvijai. Filmu papildinās vēstures skolotāju izstrādāti uzdevumu par šo laika posmu, kas izmantojami vēlākajās pamatskolas klasēs, kā arī vidusskolas klasēs. Paredzēts, ka līdz gada nogalei lapā tiks ievietoti arī materiāli no izstādes “Nosargāt brīvību. Lielbritānijas militārais un diplomātiskais atbalsts Latvijai 1918.–1920. gadā”, kas līdz 20.11 ir apskatāma Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.

Pasākuma norise
14.00 Vēstniecības pārstāvja uzruna (angliski ar tulkojumu latviešu valodā)
14.10 Lapas nosargatbrivibu.lv prezentācija (latviski)
14.30 Izstādes “Nosargāt brīvību. Lielbritānijas militārais un diplomātiskais atbalsts Latvijai 1918.–1920. gadā” aplūkošana
15.00 Kafija un uzkodas

Lūdzu pieteikties uz pasākumu līdz 28. oktobrim, rakstot uz e-pastu Andra.Jakovica@fco.gov.uk.

Prezentācijas pamatvaloda būs latviešu. Vēstniecības pārstāvja uzruna būs angliski ar tulkojumu latviešu valodā.


Viedeo: sarunas par Latvijas okupāciju vēsturi un okupāciju mantojumu

Publicēja 2019. gada 20. okt. 03:02Danute Grīnfelde   [ atjaunināts 2019. gada 20. okt. 03:10 ]

Ekspozīcija "Sirdsapziņas ugunskurs" ir aizsākusi publisko sarunu ciklu par Latvijas okupāciju vēsturi un okupāciju mantojumu. 

Līdz 2019. gada novembra beigām iespējams apmeklēt piecas sarunas par dažādām okupāciju sekām un to klātbūtni mūsu dzīvēs šodien, kā arī okupācijas seku izskaušanas gaitu un stratēģijām.
Nākamās sarunas plānotas 26. oktobrī, 9. un 23. novembrī. Visas sarunas notiks ekspozīcijas " Sirdsapziņas ugunskurs" mājvietā, Pils ielā 12, Cēsīs. Sarunu tēmas un dalībnieki tiek izziņoti ekspozīcijas facebook lapā: https://www.facebook.com/sirdsapzinasugunskurs/

Lai nodrošinātu sarunu pieejamību plašākam interesentu lokam, tās tiek filmēta. Lūk, notikušo sarunu ieraksti: 
28.09.2019 saruna Molotova-Ribentropa pakta sekas https://youtu.be/tXjbYVJBTb4
12.10.2019 saruna PSRS ultimāti Latvijas valdībai un Sarkanās armijas ienākšana Latvijā  https://youtu.be/VLjiKT5J_cE

Sarunu ciklu rīko Ekspozīcijas "Sirdsapziņas ugunskurs" atbalsta fonds un tas top ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Elīna Kalniņa, ekspozīcijas "Sirdsapziņas ugunskurs" vadītāja, m.t.: 25445433




Konkursa “Vēsture ap mums” konsultantiem

Publicēja 2019. gada 2. okt. 05:45Baiba Atmane   [ atjaunināts 2019. gada 2. okt. 05:49 ]



    Pārmaiņu laikā nemaz nav tik viegli būt. Pasaulē, kas mums ir kļuvusi tik atvērta, nemitīgi nākas cīnīties, lai nezaudētu sevi. Palīdzēt var tieši vēstures apzināšanās. Un tā nenozīmē tikai milzum daudzu faktu apkopojumu, kas vēl vairāk pieblīvē smadzenes. Tā ir vēlme meklēt parādību cēloņus, prasme iedziļināties. Pētniecībā balstīties vēstures avotos, neatlaidīgi meklēt patiesību, godīgi atzīstot gan citu, gan savas kļūdas. Argumentēt savu viedokli un izdarīt secinājumus. Tāda loma vēsturei kā mācību priekšmetam ir šodien. Galu galā ieraudzīt cilvēka dzīves nenovērtējamo nozīmi.
    Jau vairākus gadus, piedaloties žūrijas komisijas darbā, esmu lasījusi un vērtējusi konkursa darbus. Šogad arī veidoju saraksti ar konkursantiem un darbu vadītājiem. Man ir bijusi iespēja redzēt pētnieciskā darba zinātniskos rezultātus, gan pētījumā ielikto jaunā pētnieka un tā vadītāja sirdsdarbu. Vēlos padalīties ar saviem secinājumiem:
    Konkursa rezultātā ne tikai tiek izpētīti un apzināti vēstures notikumi un dzimtu vai ēku likteņi, bet arī pētnieki, apzinoties savas saknes, nostiprina savu pašcieņu, nereti saliedē savu ģimeni un dzimtu, veicina sava novada atpazīstamību.

    Interesanti, ka konkurss, kas Latvijā tiek organizēts jau gadiem, pilnībā atbilst jaunajam mācību modelim, kas drīzumā tiks ieviests. Proti:
  • skolēni konkrētās tēmas ietvaros paši izvēlas ko pētīs, izvirza mērķi un uzdevumus, izlemj kādā formā veidos darbu, apspriežas ar vecākiem, skolotājiem, draugiem;
  • skolotājs, vadot darbu, iedziļinās katrā detaļā, tādējādi, veicot atgriezenisko saiti, kas rosina skolēna tālāko mācīšanos;
  • konkursa finālā dalībnieki, demonstrējot savu sniegumu, veicina citu skolēnu mācīšanos;
  • un, visbeidzot, skolēns nes atbildību par sava pētījuma rezultātu.

    Milzīgs prieks par lielo pētniecības apjomu, kas šajos gados ir paveikts, par radošajām idejām, par pacietību un rūpību, kas ieguldītas darbu noformējumā un, protams, par aizrautību, ko redzam finālā, pētniekiem prezentējot savu darbu!
    Un noteikti nebūs par skaļu teikts, ka šis konkurss ir Latvijas dārgums. Jebkurš pabeigts vai tikai iecerēts darbs, vai pat tikai ideja ir nozīmīgs sasniegums paša skolēna izaugsmē.
    Tātad, mūsu biedrībai ir milzu atbildība – konkursu saglabāt un aicināt kolēģus pievienoties konkursantu pulkam un kļūt par darbu vadītājiem. Šogad, atsaucoties uz skolotāju ierosinājumiem, konkursa nolikumā ietverti detalizētāki vērtēšanas kritēriji.

Aicinu uz sadarbību!
Pielikumā konkursa jaunais nolikums!

 

Rīgas 84. vidusskolas vēstures skolotāja,

Diagnostikas instrumentu izstrādes eksperte

Projekts “Kompetenču pieeja mācību saturā”

Aija Biteniece

Aicinājums uz publisko sarunu ciklu "Sarunas par Latvijas okupāciju vēsturi" Cēsīs

Publicēja 2019. gada 20. sept. 01:57Danute Grīnfelde   [ atjaunināts 2019. gada 20. sept. 02:00 ]

Ekspozīcijas "Sirdsapziņas ugunskurs" aizsāk publisko sarunu ciklu par Latvijas okupāciju vēsturi un okupāciju mantojumu. Lūk, vēstule no ekspozīcijas kuratores Elīnas Kalniņas. 


Labdien! 

No 2019. gada 28. septembra līdz novembra beigām aicinām apmeklēt piecas sarunas, kurās runāsim par dažādām okupāciju sekām un to klātbūtni mūsu dzīvēs šodien, kā arī aplūkosim okupācijas seku izskaušanas gaitu un stratēģijas.
Nākamās sarunas plānotas 12. un 26. oktobrī, 9. un 23. novembrī. Visas sarunas notiks ekspozīcijas " Sirdsapziņas ugunskurs" mājvietā, Pils ielā 12, Cēsīs. Sarunu tēmas un dalībnieki tiks izziņoti ekspozīcijas facebook lapā: https://www.facebook.com/sirdsapzinasugunskurs/

Pirmās sarunas tēma būs Molotova-Ribentropa pakta sekas: to klātbūtne mūsdienu Latvijā un citviet pasaulē; vai un kā tās tikušies un joprojām tiek mazinātas, ko varam darīt, lai sekas veiksmīgāk izskaustu.
Dalībnieki:
  • Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta vadošais pētnieks, Austrumeiropas politikas pētījumu centra valdes priekšsēdētājs AINĀRS LERHIS
  • Agrākais diplomāts un Latvijas vēstnieks vairākās Eiropas valstīs VALDIS KRASTIŅŠ
  • Moderatore: ekspozīcijas kuratore ELĪNA KALNIŅA
Lai nodrošinātu sarunas pieejamību plašākam interesentu lokam, tā tiks filmēta.

Sarunu ciklu rīko Ekspozīcijas "Sirdsapziņas ugunskurs" atbalsta fonds un tas top ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.
Sarunas plakāta autori: Krista un Reinis Dzudzilo.
Plakāta izveidē izmantota fotogrāfija no Cēsu Vēstures un mākslas muzeja krājuma.

Cieņā,
Elīna Kalniņa
ekspozīcijas "Sirdsapziņas ugunskurs" vadītāja
M.t.: 25445433

Izstādīšanai skolās pieejama ceļojošā izstāde par bērniem Holokaustā

Publicēja 2019. gada 13. sept. 08:56Danute Grīnfelde   [ atjaunināts 2019. gada 18. sept. 04:32 ]

Biedrība "Kultūras un atbalsta centrs - ICEJ Latvija" sadarbībā ar Izraēlas vēstniecību Latvijā piedāvā Holokausta upuru un varoņu memoriālā kompleksa "Jad Vašem" ceļojošo izstādi "Vairāk nekā bērnu spēles" (No Child's Play) latviešu valodā.

Izstādi veido 18 planšetes, kurās uzskatāmā veidā stāstīts par bērnu dzīvi un pārdzīvojumiem holokausta laikā. Šajā gadā izstādei klāt nākusi jauna planšete par ebreju meiteni no Rīgas – Anni Hacklesoni, kura mācījās Ebreju skolā “Ezra” un vecumā no 11 līdz 16 gadiem rakstīja dienasgrāmatu. 
Komplektā ar izstādi ir arī divas videofilmas: "Aušvicas-Birkenavas bērni" 4 min., "Jaele Roznere un lelle" 9 min. un spēle "Monopols", kuru bērni izgatavoja Terezinas geto. Par izstādes varonēm un viņu lellēm – Zužu, Koleti un Gertu pieejami plašāki stāstījumi latviešu valodā pēc krājuma „Trīs lelles”.

Izstādes mērķauditorija ir pamatskolu, vidusskolu skolēni un citi interesenti. Šos materiālus var izmantot vēstures stundās, apgūstot Otrā pasaules kara problemātiku, kā arī sociālo zinību, filosofijas stundās un ārpusstundu nodarbībās.

  

Noderīgi resursi


Kontakti

Izstādes kuratore ir biedrības "Kultūras un atbalsta centrs - ICEJ Latvija" valdes priekšsēdētāja Ilze Saulīte, mob.tālr. +371 25464561, e-pasts: Latvia@icejworldwide.org








1-10 of 720