Jaunumi

"Vēsture vienā kadrā" metodiskā materiāla darba versija. Lūdzam vēstures skolotāju komentārus, labojumus un ieteikumus!

Publicēja 2017. gada 16. aug. 05:42Valdis Klisans

Multimediju projekta “Latvija mūža garumā”

Izglītojoša, jaunatni iesaistošā daļa

 

VĒSTURE VIENĀ KADRĀ (v1.0)

Metodiskais materiāls 8. - 11. klasei ar mērķi iesaistīt jauniešus savas vēstures pētīšanā.

 

Projekta autori:

Režisors Andrejs Verhoustinskis

Scenāriste Henriete Verhoustunska

Izpēte, teksti, vadība Guntars Graiksts (29131697, graiksts@gmail.com)

Producents Uldis Cekulis

 

 

Projekta apraksts

“Latvija mūža garumā” ir studijas VFS Films ar Kultūrkapitāla Fonda atbalstu veidots projekts, kas sastāv no divām daļām.

Pirmā ir dokumentālā filma ar Lidiju Doroņinu Lasmani, kura piedzīvojusi padomju varas represijas. Filma veidota īpatnējā “viena kadra” estētikā, jeb bez video montāžas, kas rada savdabīgu, daudz ticamāku stāstījuma plūsmu.
Otra daļa ir metodiskais materiāls skolotājiem, kas ļautu viegli iesaistīt skolēnus un studentus vēsturisku atmiņu stāstu veidošanā viena kadra formātā. Motivējot pasniedzējus un iepriekš sagatavojot kvalitatīvus didaktiskos materiālus, projektā skolas un augstskolas tiek aicinātas iesaistīties stāstu veidošanā un izvietot šos video populārākajos sociālajos tīklos.

Labākās Skolēnu radītās filmas, ar katras skolas skolotāju palīdzību tiks apkopotas īpaši veidotos Youtube, Facebook un Vimeo kanālos.

 

!Kas ir Īsfilma vienā kadrā?

Filmēšanas paņēmiens “vienā kadrā” tehniski ir vienkāršāks par montētu materiālu, taču tas prasa labu iepriekšēju sagatavošanos. Kamera tiek ieslēgta filmas sākumā un izslēgta tās beigās, tāpēc process vēl vairāk pakļauts dabiskām nejaušībām.

Tas ir izaicinājums pat profesionāliem filmu veidotājiem, jo gan viņi, gan skatītāji ir pieraduši pie dinamiskas, ātras kadru montāžas, kas ļauj pasniegt lielu informācijas apjomu, taču nereti liedz radīt dziļāku, izjustāku stāstījumu.

Viena kadra princips aizvien biežāk tiek izmantots dokumentālajā un pat mākslas kino. “Vienā kadrā” filmē arī jaunieši, radot savus privātos video internetā.

 

 

Projekts “Vēsture vienā kadrā” ļoti labi iekļaujas “....  izglītības formātā, jo ļauj apvienot ļoti dažādas disciplīnas:

-       Scenārijs - Latviešu valoda un literatūra, vēsture

-       Izpēte, intervijas ar cilvēkiem - Sociālās zinības

-       Materiāla apstrāde - Datorprasmes

-       u.c.

 

 Tēmu piemēri

Iesakām vedināt skolēnus meklēt pēc iespējas šaurākas, konkrētākas tēmas. Pārāk plaši uzstādījumi, tādi kā “mana vectēva bērnība” vai “manas dzimtas vēsture” neļaus izveidot īstu filmu, un radīs grūtības stāsta fokusa veidošanā. Tā vietā iesakām meklēt vēsturi detaļās:

-       Vectētiņa pirmā mašīna;

-       Pirmais televizors manās mājās;

-       Pārtikas veikals 1980. gadā;

-       Mammas/vectēva/vectētiņa stāsts par kādu svarīgu priekšmetu/rotas lietu/dzimtas relikviju;

-       Zobārsts/medicīniskās procedūras padomju laikā;

-       Kad un kā mani vecāki pirmo reizi ieraudzīja Latvijas larogu/dziedāja himnu;

-       Sporta veids, kam juta līdzi vectētiņš;

-       Padomju anekdotes par kurām varēja ierosināt krimināllietu;

-       Tēta bērnības piedzīvojums;

-       u.c.

 

Ieguvumi

Strādājot pie šādām filmām gan studenti, gan skolēni uzzinās jaunus vēstures faktus neparastā griezumā, kā arī apgūs iemaņas kadra uzstādījuma un kadrējuma veidošanā, apgaismojuma pielietojumā, titru veidošanā un žurnālistikā (tēmas izpēte, iepriekšēja sagatavošanās, cilvēku intervēšana).  Skolotājiem tas būs vēl viens instruments, kā ieinteresēt audzēkņus, raisīt diskusijas un veicināt skolēnos dažādu vēsturisku notikumu izpratni.

 

 

 

Kā plānot un kā filmēt stāstus, kurus zina jūsu radi, draugi un kaimiņi?

 

Vienā kadrā

Filmēšanas tehnika, kurā netiek izmantota montāža. Kamera tiek ieslēgta stāsta sākumā un izslēgta stāsta beigās.

 

Filmēšana vienā kadrā padara filmu dokumentālāku, daudz ticamāku, neļaujot režisoram manipulēt ar montāžu, tā nosacīti “uzspiežot” skatītājam savu redzējumu.

Viena kadra princips aizvien biežāk tiek izmantots dokumentāljā un pat mākslas kino.

 

 

IZPĒTE

Izpēte ir svarīgākā filmas izveides stastāvdaļa. Jo plašāks ir pieejamais materiāls, jo oriģinālākas idejas radīsies scenārija tapšanas un filmēšanas laikā.

Meklējiet stāstu, kas pašam šķiet interesants. Iztaujājiet vairākus cilvēkus. Jo vairāk runāsieties ar cilvēkiem, jo lielāka iespēja, ka atradīsiet tiešām interesantu, aizraujošu stāstu.

Kad ideja ir dzimusi, noskaidrojiet visus iespējamos apstākļus. Vispirms, kurš būs stāstnieks (tēvs, ome, kaimiņš, draugs, pats vai kāds cits)? Reizēm, gadās, ka vectēvs, kurš ir ļoti interesants viesībās pie galda, ļoti mulst kameras priekšā. Pat tad, ja tas ir tikai mobilais telefons. Ja tā, tad jums jāizvēlas cits veids kā veidot stāstījumu. Piemēram - pierakstīt stāstu, pašam ierunāt audio celiņu, bet vecotēvu filmēt kādā viņa dzīves situācijā, nemaz neliekot viņam runāt (skaldot malku, pļaujot zāli, utml.) Vai arī interesantā veidā izvietot ar stāstu saistītus priekšmetus (dokumentus, fotogrāfijas, utt) un filmēt tos vienā kadrā, gaitā ejot no viena pie otra.
Darbs iztēlei.

 

 

SCENĀRIJS

Šajā gadījumā scenārijs būs veiktās izpētes pieraksts. Tajā jums jāparedz:

-       Īss stāsta uzmetums. Necentieties uzrakstīt visu stāstu un vēlāk nelieciet runātājam to atkārtot no galvas. Ļoti svarīgi, lai cilvēks kadrā runā saviem vārdiem. Stāsta uzmetums jums vajadzīgs tapēc, lai apjaustu filmas garumu, vieglāk varētu izvēlēties filmēšanas vietu, atribūtus, utt.

-       Filmēšanas vieta. Raugieties, lai tas, kas ir redzams kadrā netraucē papildina,, nevis trucē stāstam. Piemēram - ja stāstītājs runā par notikumiem kara laikā, vēlams, lai fonā nav televizors ar ieslēgtu multfilmu vai Britnijas Spīrsas plakāts pie sienas. Tas traucēs skatītājam uztvert stāstījumu. Esiet radoši, izvēlēties tēmai atbilstošu, interesantu vidi, taču atcerieties, kurš kadrā ir svarīgākais.

-       Izvēlīeties kāda persona un/vai priekšmeti būs kadrā? 

 

 

TEHNIKA

            Šim projektam filmēšanai noder jebkāda tehnika, kas spēj ierakstīt video FullHD formātā (1080x1920). Tā var būt video kamera, foto kamera ar filmēšanas funkciju vai mobilais telefons.
Papildus apgaismojumam derēs jebkādi pieejamie gaismas ķermeņi - galda lampas, stāvlampas, dārza prožektori, utt.

Jums var būs nepieciešams: kamera, statīvs, gaisma, mikrofons (vai atsevišķa skaņas ieraksta ierīce), dators ar programmatūru.

 

!!!Svarīgi: filmas kvalitāti nosaka nevis izvēlētā tehnika, bet stāsts un pārdomāts scenārijs.

 

 

VIETA

 

Meklējiet vietu, kur jums neviens netraucēs. Arī cilvēks kadrā jutīsies labāk, ja apkārt nestāvēs visi radi un kaimiņi. Raugieties, lai vieta ir pietiekoši gaiša un klusa.

 

 

GAISMAS  Kino ir darbs ar gaismu.


Dabiskā gaisma ir ļoti spēcīgs ierocis jūsu rokās. Tai var līdzināties tikai profesionāls un dārgs mākslīgais apgaismojums. Tāpēc izmantojiet dabīgo gaismu cik vien iespējams. Vēlams no rīta vai vakaros, kad saule ir tuvāk horizontam.

Klasiskais veids ir iekārtot filmēšanu tā, lai gaisma krīt uz cilvēku vai objektu sāna vai nedaudz no priekšas. Ja viena sejas puse paliek ēnā un liekas pārāk tumša, var izmantot kādu lielu balta papīra loksni kā atstarotāju.

 

! Izvairieties no filmēšanas pret logu, izņemot gadījumus, kad tumšs siluets ir atbilstošs stāstam.

 

 

Mākslīgais apgaismojums. Var izmantot vairākas galda lampas, pagriežot pret cilvēku vai, ja griesti ir gaiši, pagriežot lampas pret griestiem, tā izkliedējot gaismu un iegūstot patīkamāku attēlu.

 

! Vairāki gaismas ķermeņi rada vairākas ēnas. Esiet uzmanīgi. Daudz ēnas novērš skatītāja uzmanību no subjekta.

 

 

KAMERA

 

KAMERAS NOVIETOJUMS. STATĪVS. Kamera ir “rāms notikumu vērotājs”.


Atkarībā no izvēlētā kameras veida, jāparūpējas par stabilu kameras novietojumu.

 

! Atsevišķos gadījumos filmēšana bez statīva, “no rokas” var būt  ļoti aizraujošs paņēmiens, kad kamera kļūst par stāsta “dalībnieku”.

 

Veikalos var iegādāties vienkāršus statīvus, kurus var novietot gandrīz jebkur  - tā dēvētos Gorilla Pod. Ir pieejamas arī Selfie Stick statīvu versijas. Taču vienkāršu bet pieteikoši ekfektīvu statīvu var pagatavot arī pats savām rokām, izmantojot dažādus sadzīvē pieejamus priekšmetus.

 

KADRĒJUMS Kino kadrs ir kā kustīga glezna.

- Cilvēks, kuru intervē, parasti nekad neskatās kamerā, jo nepieredzējušam cilvēkam tā ir grūti runāt. Viņš skatīsies acīs intervētājam. Tāpēc vēlams novietot kameru tā, lai operators un/vai intervētājs var apsēsties tai blakus apmēram tādā pašā augstumā kā intervējamais. Savukārt cilvēks kadrā jāievieto mazliet uz vienu malu tā, lai viņa skatiens būtu vērts kadra tukšākās daļas virzienā un varētu brīvi skatīties intervētājam acīs.

 

! Kompozīcija. Filmējot cilvēku, nepieļaujiet, ka viņa acis atrodas kadram tieši pa vidu. Tad izskatīsies, ka cilvēks sēž bedrē. Tuvajos plānos ir pieļaujams, ka galva augšadaļa iziet ārpus kadra, bet acīm notiekti jāpaliek virs vidus līnijas.

 

 

SKAŅA Slikta skaņa var sabojāt pašu labāko video.

 

Skaņa ir ļoti nozīmīga video sastāvdaļa un tai jāpievērš īpaša uzmanība. Ja skatītājs ir spiests cīnīties par to lai dzirdētu un saprastu, viņš ātri nogurst un tālāk vairs neskatās. Mobilajā telefonā iebūvētais mikrofons uztvers ne tikai cilvēka balsi, bet arī telpas skaņu, automašīnu troksni aiz loga vai trokšņus pagalmā. Jāparūpējas par mikrofonu, kuru ir iespējams novietot runātājam tuvāk. Te ir divi vienkārši paņēmieni.

-       Ārējais mikrofons, ja tāds ir pieejams un ja tam ir atbilsstošs kontakts, ko iespējams pievienot filmēšanas aparātam.

-       Vēl viens telefons ar diktofona funkciju. Šo telefonu var nolikt pēc iespējas tuvāk runātājam un vēlāk, montāžas programmā, izmantot ierakstīto skaņas celiņu, sinhronizējot to ar video no pirmā telefona.

Daudzas foto kameras, ar kurām iespējams filmēt video, nemaz nav aprīkotas ar ārējā mikrofona savienojuma ligzdu. Arī šajā gadījumā var izmantot mobilo telefonu kā diktofonu.

 

! Eksperimentējiet ar montāžas programmas audio celiņiem.

 

 

! Ieteikumi

     Baterijas. Pārbaudiet kameras vai mobilā telefona bateriju stāvokli, lai tās nebeidzas pašā interesantākajā brīdī.

     Atmiņa. Pārliecinieties, ka atmiņas kartē būs pietiekami daudz vietas 5 - 10 minūšu ierakstam.

     Tīra lēca. Netīrumus uz lēcas stikla pamanīsiet tikai vēlāk, apstrādājot matgeriālu datorā. Tad kaut ko mainīt būs par vēlu.

     Ainavas formāts. Lai iegūtu standarta kadru ar attiecību 16:9, mobilais telefons jāpagriež par 90 grādiem.

     Nelietojiet digitālās tālummaiņas (zoom) funkciju, ja to neļauj objektīvs.

     Mobilajā telefonā meklējiet tādu kameras aplikāciju, kas pieļauj rokas iestatījums un ir iespējams nofiksēt ekspozīciju.

     Izslēdziet radio vai televizoru, ja tas darbojas fonā. Fona skaņas, ja tās nepieciešamas stāstam, labāk pievienot vēlāk, montāžā.

     Vējš mikrofonā. Ja filmējat ārā, raugieties, lai vējš nepūš tieši mikrofonā. Tas rada skaņu, no kuras vaļā netiksiet.

 

 

APSTRĀDE UN FAILU FORMĀTI

            Viena kadra filmēšanas tehnika nozīmē to, ka pēcapstrādē nenotiek nekāda cita video montāža, izņemot sākuma un beigu noformēšanu ar titriem, ja tas nepieciešams.  Vairums programmu ļauj veikt arī uzfilmētā materiāla krāsu korekciju. Jūs varat piešķirt filmai noskaņu, iekrāsojot to dzeltenīgi siltu, vai zili aukstu, pēc savas radošās izvēles.

 

! Skaņa ir ļoti spēcīgs ierocis. Līdztekus ierakstītajam skaņas celiņam, iespējams pievienot vēl citas skaņas un trokšņus, nolūkā paspilgtināt stāstu - mūziku, meža vai pilsētas skaņas, suņu rejas, automašīnas trokšņus, utt.

 

Kad filma ir gatava, montāžas programmā jāveic tās eksportēšana kādā no formātierm - MP4 vai MOV. Tos ir viegli uzkopēt Vimeo, Youtube vai Facebook.

 

Dažas bezmaksas video montāžas programmas.

 

Vienkāršākās: Windows Movie Maker, iMovie (Mac). Abas ļauj veikt vienkāršu montāžu, pievienot un sinhronizēt skaņas celiņus, eksportēt populārākajos video formātos.

 

Mazliet sarežģītākas, prasīs mazliet apgūt, bet ar vairāk iespējām.


 IEROSINĀJUMUS, KOMENTĀRUS, PAPILDINĀJUMUS SŪTĪT UZ ŠO EPASTU: graiksts@gmail.com


Balvos un transportā aizmirstās mantas

Publicēja 2017. gada 9. aug. 02:34Valdis Klisans   [ atjaunināts 2017. gada 21. aug. 02:12 ]


Lūdzu sazināties ar Irēnu!

irena_ss@inbox.lv

28536125

Balvu Vasaras dienu foto atskaite

Publicēja 2017. gada 7. aug. 03:31Valdis Klisans   [ atjaunināts 2017. gada 9. aug. 02:30 ]

Vasaras dienas Balvos šogad pulcēja 96 dalībniekus.
Tas ir lielākais dalībnieku skaits VSB Vasaras dienu
tradīcijas
pēdējā desmitgadē.









Balvu Vasaras dienu "namamāte" un galvenā organizatore Irēna Šaicāne iepazīstina ar pasākumu programmu. "Stampaku purvā nebūs viegli, jo ūdens šogad daudz, bet visam vajadzētu beigties labi", viņa saka: "pati tur biju pirms neilga laika, un kā redzat, esmu dzīva un stāvu jūsu priekšā. Pasēm arī jābūt līdzi, jo būsim pie pašas Krievijas robežas". Irēna paveikusi milzīgu darbu, noorganizējot lieliskus dzīvošanas apstākļus un ļoti interesantu mācību programmu.

Vasaras dienas sākas ar koncertu. Jauniešu tautisko deju ansamblim tērpi darināti pēc J. K. Broces 18. gadsimta balvēniešu apģērba zīmējumiem. 

Temperamentīgas dāmas no eksotisko deju grupas "Samia" priecē skatītājus ar čigānu kultūras mantojumu.

 Dzied Krievu kultūras ansamblis "Razdoļje". Precīzi un sirsnīgi. 


"Akmeņu mednieks", latvietis (čiulis) Ivars Logins, atrodoties Latgalē, konsekventi runā tikai un vienīgi latgaliešu valodā. Viņš latgaliski stāsta savu redzējumu uz Ziemeļlatgales vēsturi. Te atrodas Daugavas un Veļikajas (Mudes) upju baseinu ūdensšķirtne, tāpēc senatnē Balvu puse bijusi vieta, kur pārvilktas laivas, līdzīgi kā vikingi to darīja Valdaja augstienē. Arī ar Pērkona vārdu saistītu kulta vietu Ziemeļlatgalē esot ļoti daudz.    

 
Šī akmens galva jezuītu laikos esot atrasta Balvu ezerā, tagad tā iemūrēta Balvu mācītājmājas pamatos. Ivars Logins domā, ka tā bijusi daļa no pagānisko latgaļu elka. Teikas par baznīcu grimšanu ezeros saistāmas ar pagānisko svētnīcu iznīcināšanu, pārliecināts Ivars Logins.   

Balvu muzeja direktore Ruta Cibule stāsta, kas ir Ziemeļlatgale. "Latvijas un Krievijas pierobežas iedzīvotāju vidū nekāda savstarpēja naida nav, bet politiķi abās galvaspilsētās mēdz uzkurināt kaislības", viņa pārliecināta.


Iepazīšanās ar Balviem pirmās dienas vakarā. Balvu centrā piemineklis Neatkarības kara laika (1919.-1920) Latgales partizāniem, kas cīnījās pret boļševiku režīmu. Pieminekļa tēls tautā saukts par "Staņislavu", padomju  režīms to gāzis divas reizes -
1940. un 1944. gadā.
Nākamās dienas rītā vēsturnieks Zigmārs Turčinskis stāsta, ka lielais partizānu skaits pēc Otrā pasaules kara Ziemeļlatgalē skaidrojams arī ar 1919. gada tradīciju - daudzu 40. un 50 gadu partizānu tēvi un vectēvi arī bijuši partizāni.     


Otrajā dienā emocijas sit augstu vilni, jo tiek apspriests jaunais kompetenču projekts un tā iespaids uz mācību procesu skolā. Projekta darbinieks un vienlaikus arī VSB biedrs Ansis Nudiens mēģina pārliecināt pedagogus, ka vēstures izglītībai jāmainās līdz ar laiku. Projekta ideja ļoti sasaucas ar prof. Pētera Krupņikova reiz lekcijā sacīto: "ar vēsturi nav jāpiepilda (skolēnu galvas), ar vēsturi ir "jāaizdedzina"!    


"Pārmaiņas nepieciešamas", domā vieni, turpretim citi uzskata, ka "citādu mācību satura organizāciju nav iespējams realizēt, jo pārāk daudz nezināmo". Projekta grupa iecerējusi, ka Latvijas vēsturi kopā ar sociālajām zinībām būtu jāsāk mācīt jau no 4. klases, 7. klasē sāktos mācību priekšmets "Latvijas un pasaules vēsture", bet vidusskolā vēsture būtu kā problēmkurss, kas tematiski sasaistīts ar politiku, tiesībām, ekonomiku, filozofiju, kulturoloģiju u. c. Šim mācību saturam vidusskolā jāatvēl visa diena, lai skolēniem dienas laikā nebūtu "jājūk prātā", intelektuāli daloties starp dabaszinībām, svešvalodām, matemātiku u.c. atšķirīgām satura jomām.

Kad kompetenču diskusijas rimušas, visi draudzīgi dodamies iepazīties ar modernā Balvu novada muzeja ekspozīciju.















Vasaras dienu kulminācija - svinīgās vakariņas Balvu muižā.


Zviedru galds, sarunas nelielās grupās, šmakovka (u.c. dz.), joki, kopējās atmiņas ir šīs pasākuma daļas pamatelementi. 

Tā paiet laiks starp Vasaras dienu otro un trešo dienu.


Ekskursija pa Baltinavas parku. Vietām pamanāmas iepriekšējās dienas negaisa pēdas.  



Baltinavas teātra "Palādas" pastatejums "Ontans i Anne"  īzasuok negaideiti smīkleigi -  nū poša speļejuma suokuma
Ontans tuliņ vusim vīsim suok pīdāvout i doļeit šmakovku nū butelis ar sovu ģeimi virsā. Dzīsmuos klausejūt i verūtīs smīkleigūs epizodīs nemanūt poīt visa stuņde.  (pīdūdit neliterāro latgalīšu raksteibu, šū rokstejs pārčiliskūts latgalīts, V.K.).      


"Vēršukalna" latgaliešu sēta piedāvā veldzējumu gan dvēselei, gan miesai. Dvēselei - filozofiski reliģisku un etnogrāfisku apjēgsmi par Latgales zemnieku dzīvi, miesai -  turpat  "Vēršukalnā" ceptu lauku maizi ar ogu ievārījumu.   



Tas, par ko Irēna runāja divas dienas beidzot ir klāt - sākas ceļš uz Stampaku (Stompaku) purvu un Stampaku kaujas vietu. 
















"Te var sanākt īsta "dziļā mācīšanās" (deep learning, kompetenču projekta jēdziens)", joko vēsturnieces, bet Roberts uzmundrina sekmīgākās purva bridējas.


  





Stampaku purva vidū ir vairākas salas, lielākajā no kurām kādu laiku mitinājās līdz pat 300 partizāni. Salā bija gan dzīvojamie bunkuri, gan baznīca un pat cietums. Pēc kaujas ar čekistiem 1945. gada martā partizāni sadalījās nelielākās grupiņās, lai turpinātu cīņas un gaidītu Sabiedroto atnākšanu. 

"Kas gan var būt labāks par šo...?" (M. Rītiņš) Protams, ka putra ar speķi, iznākot no purva! Šķiet, ka no purva iznāca visi!



Žēl, ka Vasaras dienas beigušās!
Vēlreiz visi sakām neizmērojamu paldies Irēnai Šaicānei un uz tikšanos Liepājā Latvijas 100-gades gadā!
 

Atskaiti sagatavoja Valdis Klišāns, izmantojot Jāņa Brentes, Viļņa Purēna un savus digitālos kadrus.


Infomācija par autobusu Rīga-Balvi (01.08.)

Publicēja 2017. gada 29. jūl. 01:04Valdis Klisans   [ atjaunināts 2017. gada 29. jūl. 01:10 ]

Autobusa numurs: HV 6339 

Autobusa krāsa: balta
Autobusa atrašanās vieta: Satekles ielā pie bedres, kas tagad rotā Latvijas pasta centrālās bijušās ēkas vietu.
Autobusa atiešanas laiks: plkst. 10 00
Autobusa pasažieru reģistrators un organizators: Inga Bērziņa

UZMANĪBU! PAPILDUS REĢISTRĒŠANĀS VASARAS DIENĀM SLĒGTA!

Publicēja 2017. gada 28. jūl. 01:30Valdis Klisans

Sakarā ar to, ka VSB Vasaras dienām Balvos pieteikušies 97 dalībnieki, reģistrēšanās sākot ar 28. jūlija rītu ir noslēgusies.
Paldies visiem, kuri laicīgi atsaukušies Vasaras dienu aicinājumam!
Diemžēl lielāks dalībnieku skaits nav iespējams ierobežotās naktsmāju un autobusu transporta kapacitātes dēļ.
Atvainojamies par sagādātajām neērtībām tiem, kuri vēlējās pieteikties pēc 28. jūlija.   
 
VSB vasaras dienu orgkomitejas vārdā
Ginta Liepiņa
Valdis Klišāns

Balvu Vasaras dienu programma (pēdējās izmaiņas)

Publicēja 2017. gada 26. jūl. 12:16Valdis Klisans   [ atjaunināts 2017. gada 31. jūl. 00:31 ]

    Vēstures skolotāju biedrības (VSB)  Vasaras dienas Balvos,

Balvu Valsts ģimnāzijā, Dārza ielā 2

 2017.gada 1.-3.augusts

Tēma: „Ziemeļlatgales vēsture kompetencēs balstītas izglītības kontekstā”.


01. augustā 
10.00 izbraukšana no Rīgas (Satekles iela pie Centrālās dzelzceļa stacijas, bij. Pasta ēka). 
No plkst. 13.00 iekārtošanās Balvu Valsts ģimnāzijas (Dārza iela 2) un Balvu Profesināli izglītojošās vidusskolas (Vidzemes iela 26) internātos (kas brauc ar personisko transportu, lūgums izmantot Vidzemes ielas 26 internātu)

Reģistrācija ģimnāzijas 1.stāva foajē.

Ap 14.30 pusdienas Balvu Valsts ģimnāzijas ēdnīcā

15. 10 – 18. 30:

·    15.10 – 16.00 Vasaras dienu atklāšana: uzrunas (VSB, skolas direktore, novada vadītājs, neliela prezentācija), koncerts.

·    16.10 – 17.00 Ziemeļlatgales materiālais mantojums (Ivars Logins)

·    7.00 – 17.40 Ziemeļlatgales nemateriālais kultūras mantojums (Ruta Cibule). 

18.00 vakariņas

No 18.30: ekskursija (iepazīšanās ar Balviem, pārvietošanās kājām, iepazīšanās ar Balvu Profesionāli izglītojošās vidusskolas darinātajiem tērpiem) 

Brīvais laiks no apmēram no 20.00

02. augustā: 

8. 00 brokastis. 
9. 00 –10.00 – Nacionālie partizāni Ziemeļlatgalē (Zigmārs Turčinskis)(aktu zālē)

10.10 – 10.50  Pilsoniskās kompetences veidošanas iespējas vēstures mācību priekšmetā (Ingūna Irbīte)/ 2.stāva 17.kab. “Nacionālās pašapziņas stiprināšana un novada mācības popularizēšana modernizētā skolas muzejā “/2.stāva 19.kab.

Kafijas pauze: 10.50 – 11.15

11.20 – 12.00 – otra grupa Ingūna un Irēna

12.10 – 12.50  “Un aicina skolas muzejs…”

13. 00 -14. 00 pusdienas. 

14. 00 – 18.30- ES projekts „Kompetenču pieeja mācību saturā” Vispārējās nostādnes (Ansis Nudiens), 3 darba grupas (x2): Mācību literatūras izmantošana atbilstoši kompetenču pieejai (Aija Kļaviņa, Vilnis Purēns, Valdis Klišāns); dažādu mācību stundu (video) analīze (Ansis Nudiens, Dzintra Liepiņa); kompetenču pieeja sociālajās zinībās (Signita Gabrāne).        

Projekts „Vēsture vienā kadrā” (Guntars Graiksts, VFS Films);

LOM aktualitātes (Inguna Role).

 Projekta "Vēsture ap mums" turpmākais liktenis (Inese Berga).

18.35 (vai vēlāk atkarībā no situācijas) - neliela ekskursija caur Lāča dārzu, Balvu novada muzeja apmeklējums. 

20. 00 svinīgās vakariņas (ar nelielu šmakovkas piedevu) Balvu muižas ēkā. Lielisks skats uz parku un Balvu ezeru. 

Brīvais laiks.

03. augustā 

no 7.20 Brokastis (līdzi somas)

8. 00 – izbraukšana uz Baltinavu

9.00 – 10.00 – “Pallādas”

11.00 – 12.00 Vēršukalns

12:30 līdz 14.00 – Stompaku nacionālo partizānu mītnes vieta (ir slapjš, obligāti zābaki!!!) Līdzi personu apliecinoši dokumenti, jo pierobežas zona. Soda nauda 180 eur !!!

14.30 – pusdienas brīvā dabā.

Ap 15.00/15.30 Vasaras dienu noslēgums.


Aicina pieteikties eksperimentālās arheoloģijas vasaras skolai

Publicēja 2017. gada 23. jūn. 00:48Danute Grīnfelde   [ atjaunināts 2017. gada 23. jūn. 00:55 ]

Ar prieku paziņojam, ka sākusies pieteikšanās šī gada eksperimentālās arheoloģijas vasaras skolai! 

Piedalīties ir piekrituši vairāki interesanti lektori  - ģeologs Māris Rudzītis par Latvijas iežiem, biologs Ivo Dinsbergs par ādu, kaula un raga apstrādi, kokapstrādes lietpratējs Māris Zvērs ar ievadu primitīvajā lokšaušanā, keramiķe māksliniece Elza Timermane ar keramikas darbnīcu un arheologs dr. hist. Artūrs Tomsons ar krama un bronzas apstrādi. Vakaros arī pa kādai lekcijai par eksperimentālās arheoloģijas vēsturi un rekonstrukciju un eksperimentu veikšanas teoriju.

Vasaras skolu organizē biedrība Latvijas Arheoklubs. Pieteikšanās uz epastu: arheo.vasaras.skola@gmail.com līdz 10. jūlijam, vietu skaits nav pārāk liels, vēlamais grupas apjoms 12-15 cilvēki.


Informācija un pieteikšanās Vasaras dienām Balvos 1.-3. augustā

Publicēja 2017. gada 14. jūn. 04:56Valdis Klisans   [ atjaunināja Danute Grīnfelde 2017. gada 23. jūn. 00:44 ]

Vasaras dienu temats „Ziemeļlatgales vēsture kompetencēs balstītas izglītības kontekstā”. Vasaras dienu dalībnieki saņems apliecinājumu par dalību pedagogu profesionālās pilnveides programmā (A).

Seminārs notiks Balvu Valsts ģimnāzijas telpās. Naktsmītnes: Balvu Valsts ģimnāzijas kopmītnes un Balvu Profesionāli izglītojošajā vidusskolas kopmītnes. Abās kopmītnēs komfortabli uzturēšanās apstākļi.

Dalības maksa – 65 Eur. Līdz Vasaras dienām rēķinus Ginta Liepiņa izsūtīs tikai elektroniski, Balvos varēs saņemt oriģinālus. 

VSB pasūtītajā autobusā Rīga-Balvi (1. augustā) ir 54 pasažieru vietas. 

Lūdzam dalībniekus aizpildīt pieteikšanās anketu!


Programmas projekts


01. augustā

10 00 izbraukšana no Rīgas.

14 00 pusdienas Balvos.

15 00 - 18 30 Vasaras dienu atklāšana. Nodarbības Balvi mūsdienās (Balvu pašvaldība); Ziemeļlatgales vēsture un kultūras mantojums (Ivars Logins, Ruta Cibule).

Ap 18 30 un vēlāk vakariņas un modes skate Balvu Profesionāli izglītojošajā vidusskolā.

Iepazīšanās ar Balviem.



02. augustā

8 00 brokastis.

9 00 -13 00 Balvu un Ziemeļlatgales vēsture, pretošanās kustība Latgalē. (Irēna Šaicāne, Ingūna Irbīte, Zigmārs Turčinskis).

13 00 -14 00 pusdienas.

14 00 – 18 30 Kompetencēs balstīts vēstures mācību saturs (Ansis Nudiens, Valdis Klišāns, Aija Kļaviņa, Dzintra Liepiņa, Vilnis Purēns).

19 00 Balvu novada muzeja apmeklējums.

Ap 20 00 svinīgās vakariņas (ar nelielu šmakovkas piedevu) Balvu muižas ēkā. Lielisks skats uz parku un Balvu ezeru.

Iepazīšanās ar Balviem.



03. augustā

7 30 Brokastis

8 00 – 14 00 Ekskursija pa Balvu un Viļakas novadiem. Muzejs „Vēršukalns”, Maizes muzejs, Stompaku nacionālo partizānu mītnes vieta (ieteikums paņemt līdzi mitrumizturīgus apavus) u. c. vietas un objekti.

Ap 14 00 – 15 00 Vasaras dienu noslēgums. Putra un Latgales speķis. 


VSB 2017. gada Vasaras dienu dalībnieka anketa



Jòneits klìdze, Jòneits sauce, 
Jòņa bàrni izkleiduši;
Pyut, Jòneit, vara trùbu, 
Sasauc sovus Jòņa bàrnus. 


VSB Valde un Vasaras dienu darba grupa vēl visiem VSB biedriem un vēsturniekiem priecīgus Jāņus!

Aicinājums pieteikties dalībai projektā “FuturLV”

Publicēja 2017. gada 12. jūn. 02:42Danute Grīnfelde   [ atjaunināts 2017. gada 12. jūn. 02:43 ]

Aicinām dažādas profesijas pārstāvošus gados jaunus cilvēkus, kuri kā labas pieredzes tālākdevēji jeb tālākizglītotāji vēlas līdzdarboties vienotas, starpetniski saliedētas un plurālistiskas sabiedrības veidošanā, pieteikties dalībai projektā “FuturLV. Pēc atmiņas – ceļi uz kopīgu nākotni”. 

Projekts ietver ekskursiju uz Latvijas atceres vietām (2017. gada septembris), vairāku dienu starpdisciplināru darbsemināru par atmiņu un nākotni (2017. gada oktobris), projektu vadības semināru (2017. gada novembris), kā arī dalībnieku patstāvīgo projektu izstrādes un īstenošanas posmu 
(2018. gada sākums). 

Plašāka informācija par projektu un pieteikuma formulārs pieejami vietnē www.goethe.de/latvija/futurlv.
 
Projektu “FuturLV. Pēc atmiņas – ceļi uz kopīgu nākotni” īsteno Gētes institūts un atbalsta Vācijas Federatīvās Republikas Ārlietu ministrija.
Projekta partneri: Žaņa Lipkes memoriāls, Latvijas Okupācijas muzejs, Latvijas Nacionālā bibliotēka, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts, Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas fakultāte, Vēstures skolotāju biedrība un Latvijas Pilsoniskā alianse.

Vēsturnieka Andreja Plakana priekšlasījums par dzimtbūšanas atcelšanu

Publicēja 2017. gada 4. jūn. 02:25Danute Grīnfelde   [ atjaunināts 2017. gada 4. jūn. 02:28 ]

7. jūnijā plkst. 15.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas Letonikas un Baltijas lasītavas Stendera zālē (5. stāvā) cikla "Letonikas lasījumi" ietvaros notiks Aijovas Štata Universitātes (Iowa State University, ASV) emeritētā profesora vēsturnieka Andreja Plakana priekšlasījums "Dzimtbūšanas atcelšana un latviešu pašapziņas attīstība 19. gs. pirmajā pusē". Ieeja bez maksas.

Profesors Andrejs Plakans ir Rietumu akadēmiskajā pasaulē augsti vērtēts Baltijas valstu vēstures un politikas eksperts. Doktora grādu ieguvis Hārvarda Universitātē. Prof. A. Plakana akadēmiskā darbība galvenokārt saistīta ar Aijovas Valsts Universitāti, viņš arī vairāk nekā desmit gadus bijis tās Vēstures nodaļas dekāns. Profesors A. Plakans ir grāmatu "Kinship in the Past: An Historical Anthropology of European Family Life 1500–1900" (1984), "The Latvians: A Short History" (1995) un "A Concise History of the Baltic States" (2011) autors, dokumentu krājuma "Experiencing Totalitarianism: The Invasion and Occupation of Latvia by the USSR and Nazi Germany 1939–1991" (2007) redaktors, publicējis vairāk nekā 100 zinātnisku rakstu.

Letonikas lasījumi – cikls, kurā vēsturnieki, literatūrzinātnieki, kultūrvēsturnieki un citi humanitāro un sociālo zinātņu nozaru pētnieki tiek aicināti dalīties pieredzē un pārdomās par jaunākajiem pētījumiem un aktuālām tēmām Baltijas kultūrtelpā.

 

Papildu informācija:
Augusts Zilberts
Sabiedrisko attiecību speciālists
Latvijas Nacionālā bibliotēka
E-pasts: augusts.zilberts@lnb.lv

 

1-10 of 601