Jaunumi‎ > ‎

Ieskats EUSTORY vasaras akadēmijā Igaunijā

Publicēja 2014. gada 16. okt. 05:53Danute Grīnfelde   [ atjaunināts 2014. gada 16. okt. 05:58 ]


Katru gadu Daugavpils skolēni piedalās Vēstures skolotāju biedrības un starptautiskās organizācijas EUSTORY un Valsts izglītības satura centra (VISC), organizētajā starptautiskajā konkursā „Vēsture ap mums”. 2014. gada septembrī viena no konkursa uzvarētājām, Daugavpils Krievu vidusskolas-liceja 12. klases skolniece Anna Fjodorova piedalījās nometnē “Europe on the Move – History and Future of Borders and Identities” Igaunijas pilsētā Narvā. Piedāvājam ieskatu viņas iespaidos. Paldies par raksta iesūtīšanu skolotājai Larisai Želvei! 


Nometne „Eiropa kustībā – robežu un identitāšu vēsture un nākotne” notika visu nedēļu, tajā piedalījās 25 jaunieši no 12 Eiropas valstīm. Nodarbību laikā bija iespēja piedalīties diskusijās, klausīties Eiropā atzītu politiķu un zinātnieku lekcijas, darboties dažādās simulāciju spēlēs, veidot prezentācijas, darboties komandās, iepazīt visu nometnes dalībnieku valstu vēsturi. Projektu organizēja Körber Foundation  sadarbībā ar Baltijas jūras valstu sekretariātu (CBSS) un Narvas koledžas padomi, tajā  piedalījās divdesmit pieci jauni eiropieši no 12 valstīm. 

Narva (Igaunija) un Ivangoroda (Krievija) ir ideāli piemērota vieta sarunai par robežu jautājumu lokālā, reģionālā un Eiropas kontekstā. Pagātnē divi cietokšņi Narvas upes pretējos krastos bijuši zviedru, vācu, igauņu un krievu ietekmes mērķi. Šodien šī vieta ir robeža starp Eiropas Savienību un Krievijas federāciju.

Ko nozīmē “dalīt” kopīgu robežu, kādas būs sekas robežas izmaiņu gadījumā un ko Baltijas valstu reģions piedzīvos nākotnē? Tā ir tikai maza daļa jautājumu, kurus mēs apspriežam šajā unikālajā reģionā. Dalībniekiem bija iespēja uzzināt daudz jaunas informācijas par pierobežas reģiona specifiku, ka arī ieskatīties šī reģiona cilvēku ikdienas dzīvē.

Dalībnieki šķērsoja robežu, apmeklēja pašpārvaldes iestādes (jauniešu parlamentu, studentu padomi, pilsētu domes) un runāja ar Baltijas reģionālas attīstības ekspertiem. Tikšanās ar lokālo masu informācijas līdzekļu žurnālistiem, Krievijas konsulu Narvā un Vācijas vēstnieku Igaunijā palielināja dalībnieku zināšanas par robežu jautājumiem. 

Vēl viens jautājums, kuru apsprieda projekta dalībnieki bija saistīts ar reģiona daudznacionālo sastāvu. Narvā – trešajā lielākajā Igaunijas pilsētā – 98% iedzīvotāju dzimtā valoda ir krievu. Lielākai iedzīvotāju daļai valsts valodas nezināšana kļuvusi par problēmu, pilsētnieki ir negatīvi noskaņoti pret savu valsti, jo, pēc viņu sacītā, viņi nejūt valsts atbalstu savam reģionam, (tostarp arī finansiālu atbalstu). Pēc PSRS sabrukuma Igaunijas teritorijā, it īpaši Narvā, parādījās pases, kurās nav norādīta cilvēka pilsonība. Ar šādu fenomenu praktiski nesastopas citās Eiropas valstīs, tādēļ bija interesanti uzzināt jauniešu viedokļus tieši par šo problēmu.

Jaunie eiropieši intensīvi debatēja par Baltijas identitātes pastāvēšanu nākotnē. 

Katra diena bija aizraujoša, jo dalībnieki bija ļoti dažādi, bet darbošanās veidi interaktīvi un mūsdienīgi. Patika gandrīz viss, bet pārsteidza dažu valstu jauniešu stereotipiskie uzskati par Latviju un tās sabiedrību. Nometnē bija iespēja komunicēt, sadraudzēties, pārdomāt savus uzskatus un zināšanas.
Nometnes laikā katram dalībniekam bija jāizveido kāds multimediju projekts un tas jāprezentē, darbi publiski pieejami www.balticeye.net.


Foto: Tina Gotthardt.

Eustory Youth Academy in Narva, Estonia, september 2014. Photo: Tina Gotthardt