Jaunumi‎ > ‎

Līvbērzes vidusskolas skolnieka pieredze starptautiskā vēstures nometnē Norvēģijā

Publicēja 2014. gada 26. sept. 08:11Danute Grīnfelde   [ atjaunināts 2014. gada 26. sept. 08:12 ]
1.septembrī tradicionāli visi skolēni steidzās uz skolu, bet daudz neprastāka Zinību diena bija Līvbērzes vidusskolas 12.klases skolniekam Ģirtam Kārkliņam, kurš to sagaidīja Oslo, jo Norvēģijas galvaspilsētā notika starptautiskā EUSTORY vēstures nometne, kurā kopā darbojās 23 vēstures konkursa „Vēsture ap mums” uzvarētāji no 12 valstīm, piemēram, Čehijas, Izraēlas, Spānijas, Slovākijas, Polijas, Itālijas, Vācijas u.c. valstīm. Ģirts bija vienīgais pārstāvis no Latvijas.

Nometni atbalstīja ne tikai EUSTORY organizācija, bet arī Norvēģijas vēstures skolotāju asociācija. Nometnes mērķis bija stiprināt demokrātiju un vārda brīvību Eiropas valstu sabiedrībā. Jauniešiem bija jāiedziļinās tādās tēmās kā "Nacionālās konstitūcijas un Eiropas Demokrātija krīzes laikā".

Kāda demokrātija nozīmē šodien? Kādas ir demokrātiskās vērtības šodien? Šie ir daži no jautājumiem, par kuriem diskutēja dalībnieki.’

Ģirts jau ir atgriezies skolas solā un, protams, ir vēlme uzzināt kā ir pagājusi pirmā septembra nedēļa ārpus Līvbērzes vidusskolas. 



Kādi bija pirmie iespaidi satiekot nometnes dalībniekus?

„Pirmajā vakarā, pie vakariņu galda, bija jūtams, ka visi 23 dalībnieki mazliet satraukušies, jo nezināja, kas viņus sagaida. Šis vakars pagāja iepazīstoties un runājot, līdz viss satraukums un neziņa bija zudusi. Sarunās kļuva skaidrs, ka būs ļoti interesanta un piedzīvojumiem bagāta nedēļa, tāpēc devāmies gulēt un ar interesi gaidījām, kas būs tālāk. ”

Kā pagāja šis laiks? Kādās aktivitātes notika?
„Mums atvēlētais laiks bija ļoti interesants, jo katra diena bija saplānota tā, lai pietiktu laika gan darbam, gan brīvajam laikam, kuru izmantojām Oslo apskatei. Galvenais uzsvars grupu darbā bija likts uz demokrātijas nozīmi, kā arī uz konstitūcijām, kas ir katras valsts pamats. Meklējām kopīgo un atšķirīgo dažādu valstu konstitūcijās. Uzzinājām daudz interesantu faktu par Norvēģijas vēsturi. Interesanti, ka Norvēģijas konstitūcijai tika dota zaļā gaisma tieši pēc Napoleona sakāves, kad dāņi Norvēģiju atdeva Zviedrijas karalim.

Apmeklējām dažādas organizācijas, iestādes, piemēram, norvēģu arodbiedrības arhīvu, kur intervējām tās direktoru Frenku Meijeru. Apmeklējām parlamentu, tikāmies ar politiķiem, piemēram, konservatīvo partijas pārstāvi Stefanu, kurš mums uzdeva dažus jautājumus, piemēram,: "Vai varētu būt demokrātija bez uzticības?" un "Kas notiktu, tādā vietā, kur iedzīvotājiem nav uzticības valdībai?" Domāju, ka šie jautājumi aktuāli arī Latvijā. Vēl mēs viesojāmies Nobela Miera institūtā, klausījāmies lekciju cilvēktiesību organizācijā, kā arī piedalījāmies debatēs, par mēdiju (kā ceturtās varas) nozīmi demokrātiskā valstī. Tikāmies ar lielākā laikraksta "Aftenposten" žurnālistu. Pēc katras vizītes, mēs tikām sadalīti darba grupās, un katrai grupai bija jāizveido prezentācija, un jāpamato savi uzskati par redzēto un dzirdēto. Galvenais mērķis bija noskaidrot saistību, starp konkrēto iestādi un demokrātiju.

Konferenču zālē iejutāmies politiķu lomā un tēlojām parlamenta deputātus, prezentējām savu valstu konstitūcijas, izklāstījām par mazākumtautību situāciju mūsu valstī, veicām aptaujas par demokrātiju utt. Apspriedām jautājumu vai mums vajadzētu ierobežot vārda brīvību sociālajos medijos.

Uzdevumi un lomu spēles bija ļoti interesantas. Mums bija jāiejūtas pilsētas domes deputātu lomā, kuriem jālemj vai pilsētā celt mošeju. Pildot šo, uzdevumu sapratām, cik grūti ir nonākt pie vienprātības, jo tik dažādas ir politiskās un personīgās intereses. ”

1. septembrī ejot uz skolu skolēniem, vēl nav mājas darbu, bet, tev braucot uz Oslo, tādi bija jāveic. Kādi tie bija un kā tu ar tiem tiki galā?
„ Lai ar šiem uzdevumiem tiktu galā mums jau nācās gatavoties vēl, Latvijā esot. Mums tika uzdots aptaujāt 10 cilvēkus par demokrātiju Latvijā. Jautājumi bija vairāki, piemēram, „Cik ļoti jūs uzticaties valdībai?”, „Ko vēlētos mainīt?” u.c. Kā arī bija jāapraksta mazākumtautību situācija Latvijā.

Vai bija laiks arī atpūtai, pilsētas apskatei?
„Jā, jo muzeji un izklaides bija neatņemama sastāvdaļa. Interesants bija brauciens uz Edsvolu, (kur 1814. gadā tika izveidota norvēģu konstitūcija, kas svin 200 pastāvēšanas gadus. Edsvola māja piederēja bagātākajam cilvēkam Norvēģijā, bet tā nebija grezna. Viesojāmies Vikingu muzejā, ēdām vakariņas restorānā Frognerseteren, kurš atrodas kalna galā, spēlējām boulingu un devāmies izbraucienā ar kuģīti uz dažām salām, pludmalē sarīkojām barbekjū vakaru ”

Kāds ir jūsu darba rezultāts?
„Paralēli visam mēs strādājām pie žurnāla, kurā tika aprakstīts viss, ko pa nedēļu paveicām, ko piedzīvojām un ieguvām, kā arī ik dienas pievienojām rakstus interneta mājas lapā”
Tā bija lieliska pieredze, redzēt, dzirdēt un kontaktēties ar jauniešiem no citām Eiropas valstīm, piedalīties debatēs, uzzināt daudz jauna gan par savu valsti, gan citām Eiropas valstīm, kā arī nodibināt kontaktus ar cilvēkiem. ”


Lūk, tāds neparasts mācību gada sākums bija Ģirtam, kurš veiksmīgi startēja Vēstures skolotāju biedrības rīkotajā konkursā „Vēsture ap mums” Nometne ir bijusi kā ievads politikas un tiesību mācību priekšmetā, ko apgūst šajā mācību gadā. Jācer, ka ar veiktajiem uzdevumiem iepazīstinās arī klasesbiedrus stundās.

Īpašs paldies Vēstures skolotāju biedrībai un personīgi D. Dūrai, I. Bergai, kā arī citiem palīgiem par konkursa organizēšanu!

Līvbērzes vidusskolas vēstures skolotāja Irisa Eidaka