Jaunumi‎ > ‎

Konkursa "Vēsture ap mums" uzvarētājas atgriezušās no Eustory nometnes

Publicēja 2015. gada 16. sept. 23:06Danute Grīnfelde   [ atjaunināts 2015. gada 17. sept. 07:51 ]

No 2. līdz 9. septembrim skolēnu pētījumu konkursa Vēsture ap mums trīs uzvarētājas – Laura Kļaviņa, Anastasija Saveļjeva un Anastasija Lukašenoka – piedalījās EUSTORY starptautiskajā Vasaras nometnē Polijā. Piedāvājam Lauras Kļaviņas iespaidus par piedzīvoto


Satura un formas ziņā šī patiešām bija ļoti aizraujoša un interesantiem piedzīvojumiem bagāta nedēļa, kura noteikti vēl ilgi paliks manā atmiņā.

Ierodoties Varšavas lidostā, mēs, trīs jaunietes no Latvijas un puisis no Igaunijas, jau tikām sagaidīti ar laipnu smaidu un arī ar pusdienu  paciņām, jo lidostā mums sanāca uzkavēties vēl diezgan ilgi. Bija jāsagaida vēl daži semināra kolēģi. Ik pa laikam nelielās grupiņās ieradās citi semināra dalībnieki, sasveicinājāmies un stāstījām, no kuras valsts esam. Tā mēs palēnām iepazināmies un ar nelielu satraukumu prātojām, kas gan mūs, 50 jauniešus no visas Eiropas, turpmākās nedēļas laikā sagaida. Kad beidzot visi bija sagaidīti, tālāk ar autobusu devāmies līdz Olštinai, kur mums bija jāpavada turpmākā nedēļa. Jāsaka, ka Polija ir patiešām liela, jo mūsu brauciens bija ļoti ilgs un nogurdinošs. Olštinā mēs ieradāmies īsi pirms pusnakts un tūlīt arī devāmies pie miera, lai jau nākamajā rītā justos labi un sāktu aktīvi darboties.  

Katra diena bija patiešām interesanta ar neskaitāmiem grupu darbiem, diskusijām un lekcijām. Bija ļoti interesanti sastrādāties ar citu valstu jauniešiem un uzzināt viņu viedokli par to, kas īsti ir dzimtene, identitāte, un arī to, kā, piemēram, dažādi Otrā pasaules kara notikumi ir ietekmējuši katra ģimenes vēsturi.

Kad lekcijās bijām iepazīstināti ar Vārmijas – Mazūrijas reģiona un tā galvaspilsētas Olštinas vēsturi, mums, kā jaunajiem vēstures pētniekiem, bija jāizstrādā mūsu lielais, kopējais pētnieciskais darbs. Bijām sadalīti trīs grupās – intervētājos, fotografētājos un filmētājos. Es biju tikusi intervētājos un manas darba grupas pirmais uzdevums bija Olštinas centrā nointervēt pēc iespējas vairāk vietējo iedzīvotāju, lai noskaidrotu, kā viņi izprot savu identitāti. Pēc tam vakarā prezentējām savu dienas veikumu. Jāatzīst, ka tā gan bija tikai tāda jautra iesildīšanās, jo īstais darbs mūs sagaidīja nākamajā dienā – bija jādodas ārpus Olštinas ciemos pie diviem vietējiem iedzīvotājiem. Sākumā visa interviju grupa kopīgi domājām jautājumus par dzīvi pēckara Polijā, kuru no Rietumiem šķīra Dzelzs priekškars, par viņu bērnību, par dažādiem vēsturiskiem notikumiem un Polijas atbrīvošanos no komunistu režīma. Jautājumus rakstījām uz mazām lapiņām un līmējām pie sienas uz lieliem plakātiem, kur mūsu grupas vadītāja bija uzzīmējusi viņu portretus. Bija patiešām interesanti paviesoties pie viesmīlīgajiem poļiem, par godu mūsu atbraukšanai bija salasīti skaistākie augļi no pašu dārza un pēc vecmāmiņas receptes izceptas kūciņas, pēc intervijas tikām arī pie atrakcijas vizināties senā drezīnē pa vecām, aizaugušām sliedēm un vērot skaistās Vārmijas – Mazūrijas reģiona lauku ainavas, kā arī tika saņemts uzaicinājums noteikti viņus vēl kādreiz apciemot.

Tālākais darbs sastāvēja no tā, ka katram intervētājam no intervijas bija jāizsecina galvenā doma un citāta veidā tā mākslinieciski jānoformē uz lielām planšetēm. Līdzīgi darbojās arī fotografētāji un filmētāji. Galu galā mūsu darbs kopīgi vainagojās ar patiešām iespaidīgu izstādi vienā no Olštinas muzejiem, kuras atklāšanā piedalījās gan televīzija, gan radio.

Pēc izstādes atklāšanas mums bija ceremoniālas atvadu vakariņas, kurās pārrunājām nedēļas laikā paveikto un pateicāmies viens otram par brīnišķīgi pavadīto laiku. Vēlāk mums bija arī atvadu balle, kurā dejojām, smējāmies un ar jauniegūtajiem draugiem mainījāmies solījumiem visai drīz atkal redzēties. Tā bija patiešām brīnišķīga nedēļa, paldies!