Jaunumi‎ > ‎

Noslēgusies Eustory kopsapulce Rīgā

Publicēja 2013. gada 25. marts 05:02Danute Grīnfelde   [ atjaunināts 2013. gada 5. apr. 02:49 ]
Šā gada 20.-23. martā Rīgā notika ikgadējā Eustory konkursa organizatoru pilnsapulce, kurā piedalījās 29 pārstāvji no dažādām Eiropas valstīm un Kerbera fonda oficiālās amtpersonas. Piedāvājam Evelīnas Balodes ieskatu notikušajā.

Starptautiskā Eustory tīkla (Eustory – History Network of Young Europeans) redzamākais pasākums ir ikgadēja skolēnu radošo un pētniecisko darbu konkursu rīkošana jauniešiem. Latvijā to ar nosaukumu "Vēsture ap mums" rīko Vēstures skolotāju biedrība. Konkursa mērķis ir veicināt skolēnu interesi par Latvijas vēsturi, kā arī kritiskās domāšanas, avotu analīzes prasmju un radošo spēju attīstīšana. Konkursa iniciators un atbalstītājs Eiropas mērogā ir Kerbera fonds (Körber Stiftung) Vācijā. Fonds atbalsta nodibināto Eustory – organizāciju tīklu, kas šobrīd aptver 24 Eiropas valstis. Konkursa patrons Latvijā ir Valsts prezidents Andris Bērziņš. Konkursu finālisti - jaunieši kā balvu saņem iespēju piedalīties kādā no Jaunatnes akadēmijām, kurās tiekas visu Eustory dalībvalstu konkursu uzvarētāji. Eustory tikšanos Rīgā organizēt palīdzēja konkursa „Vēsture ap mums” koordinatore Danute Dūra, konferences darbā piedalījās arī Inese Berga un šo rindu autore, Evelīna Balode. 

Pirmajā vakarā notika dalībnieku sasveicināšanās un iepazīšanās, lai gan vairākums jau bija pazīstami. Konkursu rīkošana un Eustory tīkls daudzus nacionālo konkursu organizatorus „sapazīstinājusi” jau pirms padsmit gadiem, taču smeinārā piedalījās arī dalības ilguma un vecuma ziņā pavisam „jauni” dalībnieki. 

21. martā semināra atklāšanā uzrunas teica Eustory vadītāja Gabriele Voidelko (Gabriele Woidelko)  un konkursa "Vēsture ap mums" rīkotāja Inese Berga.
Viena no semināra caurviju tēmām ir 1914. gada notikumu piemiņa Eiropā, tāpēc diena sākās ar Latvijas nacionālā mākslas muzeja informāciju par projektu "1914", bet noslēdzās ar diskusiju Kara muzejā. 

Pēcpusdienā notika tikšanās ar Valsts prezidentu tā pagaidu rezidencē Melngalvju namā, Lībekas zālē. Šeit raisījās tipiskas vēsturnieku diskusijas par kultūras eksporta jautājumiem un vācu mantojumu Latvijā. Mums atvēlētā stunda pagāja nemanot: oficiālās sasveicināšanās un apsveikuma runas izteica Valsts prezidents, Latvijas Vēstures skolotāju biedrības priekšsēdētājs Valdis Klišāns un Kerbera fonda izglītības daļas vadītājs Svens Teclavs (Sven Tetzlaff). Visās runās tika akcentēta vēstures un vēsturnieku loma, šķetinot sarežģītās mūsdienu sabiedrības problēmas, ka nepieciešama daudzu pētniecības jautājumu dziļāka un daudzšķautnaināka izpēte mūsdienu vēstures izpratnes kontekstā. Prezidents uzsvēra arī I Pasaules kara saistību ar sekojošajām Brīvības cīņām un Latvijas republikas izveidi. 
Tikšanās noslēgumā mākslas zinātnieks, profesors O.Spārītis dalībniekus pārsteidza ar aizrautīgu stāstījumu par Melngalvju nama būvniecības vēsturi, laipni izrādīot pārējās reprezentatīvās telpas, mākslas kolekcijas, un pat ļaujot ieskatīties prezidenta darba kabinetā. Stāstījums atklāja sienu un plafonu alegorisko gleznojumu nozīmes un viduslaiku vācu tirgotāju amatbrālību noslēpumus.

Pēc viesošanās pie prezidenta pilnsapulces dalībniekus sagaidīja izglītojošā I Pasaules kara programma un ekspozīcija Kara muzejā. Gida stāstījums tika uztverts ļoti emocionāli un sekoja daudz jautājumu. 

Kerbera fonds informāja tikšanās dalībniekus, ka plāno nākamgad Berlīnē pulcināt jauniešus no visas Eiropas (kopskaitā līdz 400) uz vasara nometni, lai pieminētu I Pasaules kara sākuma simtgadi. Pagaidām nav zināmo jauniešu atlases kritēriji un nometnes programma, taču Kerbera fonda pārstāvji aicināja sekot informācijai Eustory mājaslapā un it īpaši - dalīties ar savām idejām.

22.martā pilnsapulces dalībnieki tikās Eiropas Parlamenta deputāti no Latvijas, mākslas vēsturnieci, grāmatu autori un aktīvu vēstures jautājumu ierosinātāju EP Sandru Kalnieti. Eiroparlamenta deputāte pastāstīja par savām aktivitātēm un iecerēto nākotnē, lai veicinātu komunisma striktu nosodīšanu un pielīdzināšanu nacisma politikai. S. Kalniete arī izteica bažas un pamatoja ar konkrētiem faktiem Staļina glorifikāciju un citu diktatoru vainas „mīkstināšanas” mēģinājumus ne tikai Krievijā, Gruzijā, bet arī Rietumeiropā. Tā Francijas pilsētā Monpeljē ir uzstādīti Mao un Ļeņina pieminekļi, un tas nav pieņemams demokrātiskajai Eiropas sabiedrībai. Sandras Kalnietes šarmantā personība un dzīves pieredze raisīja dalībnieku diskusijas par EP nozīmi vēstures pētniecībā un atbalstu pedagogiem. 

Tikšanās dalībnieku interesi izraisīja Latvijas piemērs, Okupācijas muzeja projekts „Dažādas tautas - kopīga pieredze”, kura ietvaros topošais mācību materiāls par vācbaltiešu izceļošanu no Latvijas 1939.-1940. gadā tika apgūts interaktīvā nodarbībā Danutes Dūras vadībā

Protams, pilnsapulces dalībnieki dalījās pieredzē par konkursu organizēšanu jaunatnei savās valstīs, tika analizētas dažādas pētnieciskās pieejas un notika diskusijas kā modernizēt vēstures stundas skolā, iesaistīt jauniešus patstāvīgi pētīt un prezentēt sasniegto. Vairākkārt izskanēja domas par „jaunu asiņu” ieplūšanas nepieciešamību gan pašā Eustory organizācijas tīklā, gan komunikācijas jomā ar sabiedrību, it sevišķi jaunatni, gan konkursu organizēšanas metodoloģijā katrā valstī. 

Tā aktīvi diskutējot un daloties pieredzē, nemanot pagāja pilnsapulcei atvēlētais laiks, un atlika secināt, ka aukstais laiks Latvijā nebija šķērslis aktīvai un saturīgai dalībnieku darbībai, kurā valdīja siltas un sirsnīgas attiecības.

Materiālu sagatavoja: VSB biedre, vēstures skolotāja Evelīna Balode 


Par Eustory kopsapulci internetā: 
Latvian president meets with Eustory representatives, raksts portālā The Baltic Course.