Jaunumi‎ > ‎

Latvijas pārstāvei Ilvai Viļumai atzinība Eiropas vēstures olimpiādē

Publicēja 2014. gada 2. sept. 07:48Danute Grīnfelde   [ atjaunināts 2014. gada 2. sept. 07:55 ]
No 27. līdz 30.augustam Igaunijā, Pērnavā, notika I Starptautiskā Vēstures olimpiāde, kas pulcināja 28 skolēnus un viņu skolotājus no 8 valstīm. Olimpiādē piedalījās pārstāvji no Igaunijas, Lietuvas, Krievijas, Baltkrievijas, Ukrainas, Dānijas, Nīderlandes un Latvijas. Zelta medaļu ieguva Lietuva, bet Latvijai - atzinība par dalību olimpiādē. Jau
 ziņots, ka skolēni piedalīsies olimpiādē, bet nule kā Zinību dienas ietvaros tika  paziņoti olimpiādes rezultāti.

Olimpiādes dalībnieki bija vidusskolas skolēni, līdz ar to jautājumi bija atbilstoši vidusskolas, pat koledžas līmenim. Vēstures skolotājs E.Bērziņš uzsver: "Olimpiādes saturs bija labi pārdomāts un strukturēts, aptverot ne tikai cēloņu-seku sakarības, bet arī ietekmi uz mūsdienu sociālekonomiskajiem un kultūras procesiem. Būtiski, ka netika pārbaudītas skolēnu mehāniskās vēstures zināšanas, bet izpratne par norisēm, tas arī deva augstāku pievienoto vērtību pašam darbam kopumā."

Minētajai domai par olimpiādes grūtības pakāpi piekrīt arī olimpiādes dalībniece L.Kalniņa: "Olimpiāde kopumā sastāvēja no trīs jautājumiem. Lai uz tiem spētu atbildēt bija jāzina ļoti daudz vēsturisko faktu, bet pats svarīgākais - bija nepieciešama izpratne par I Pasaules kara norisi - kas bija tās valstis, kuras bija atbildīgas par pasaules mēroga konflikta izraisīšanu, kādēļ Pirmo Pasaules karu sauc arī par Absolūto karu un kā būtu jāpiemin Pirmais Pasaules karš un citi, kari, kas norisinājušies 20. un 21. gadsimtā."

Olimpiādes jautājumu sastādītāji, Eiropas Vēstures Skolotāju bioedrības vēstneši Kriss Rovs un Benijs Kristersens, bija parūpējušies par to, ka, rakstot eseju, dalībnieki varēja izteikt savu redzējumu par Pirmo Pasaules karu un argumentēt to. Olimpiādes rīkotājuptrāt interesanti bija tas, ka pēc olimpiādes, skolēni apsprieda tās jautājumus un katra veikumu. Noritēja arī spraigas diskusijas. L.Kalniņa piebilst: "Pēc olimpiādes pārrunātā varēja secināt - cik cilvēku, tik viedokļu, bet galvenais - mācēt savu viedokli pierādīt."

Labākos rezultātus no Latvijas pārstāvjiem uzrādīja I.Viļuma - iegūstot augsto atzinību. I.Viļuma, runājot par olimpiādes saturu, dalību tajā un rezultātiem, uzsver: "Gatavojoties olimpiādei, protams, cerējām uz labiem rezultātiem. Taču mani, pabeidzot testa pildīšanu, pārņēma domas par to, ka manis rakstītais nav pietiekami patiess un precīzs. Darbs bija pietiekami grūts, bija jāpārspriež dažādas tēmas, ieskaitot kara mantojumu un to, kā to labāk atcerēties. Uzsvērt savu personīgo viedokli bija svarīgi, tas iespaidoja arī vērtējumu."

Laikā, kad skolēni rakstīja olimpiādes darbus, viņu konsultanti un/vai ministriju pārstāvji piedalījās seminārā par darbu ar talantīgiem skolēniem. Būtiskākās atziņas min skolotājs E.Bērziņš: "Darbā ar spējīgajiem jauniešiem, ir jāņem vērā gan uzmanības un koncentrēšanās apjomi, gan darbu veiktspēja, kas ir augstāka kā pārējiem skolēniem. Līdz ar to būtiski ir izmantot dažādas metodes, diferencēt pieeju un neļaut skolēniem ieslīgt pašapmierinātībā par augstajiem rezultātiem."

Olimpiāde kopumā norisinājās trīs dienas un tajā bija plaša kultūras programma. Olimpiādes dalībnieks E.Lasmanis uzsver: "Četru dienu laikā, kuras pavadījām Igaunijā pasākuma organizatori bija sagatavojuši plašu un interesantu mācību ekskursiju programmu. Ekskursijas un pasākumi bija labi izplānoti, kā arī ļoti interesanti. Tādēļ, ka olimpiāde norisinājās Pērnavā, vairums aktivitāšu notika tur, taču dienu pavadījām arī Tallinā."

Būtiski, ka skolēniem bija iespēja baudīt šo mācību ekskursiju programmu, jo tas paplašināja viņu redzesloku un sniedza jaunu - starpkultūru pieredzi. E.Lasmanis turpina: "Manuprāt, interesantākās apskates vietas bija Pērnavas un Tallinas vecpilsētas, kā arī Ammende Villa, kas bija arī vieta, kur notika apbalvošanas ceremonija. Vislabāk atmiņā paliks ekskursija Tallinā, kurā apskatījām Igaunijas parlamentu, seno pilsētas sienu, kā arī vecpilsētas arhitektūru. Plašā un daudzveidīgā dalībnieku skaita dēļ bija aizraujoši uzzināt citu viedokli, kā arī vietējo iedzīvotāju domas un skatījumu par apskatītajām vietām vai tūrisma objektiem. Bija interesanti iepazīt jaunus cilvēkus no dažādām Eiropas malām un redzēt dažādās kultūras uz viedokļu atšķirības. Jaunu cilvēku iepazīšana un starpkultūru pieredze visnotaļ bija viena no visvērtīgākajām olimpiādes daļām."

1.septembrī, atklājot jauno mācību gadu, Skrīveru novada domes priekšsēdētājs A.Zālītis pasniedza skolēniem un skolotājam E.Bērziņam domes atzinības rakstus par dalību olimpiādē, bet skolotājs E.Bērziņš - piemiņas veltes - grāmatas - ne tikai olimpiādes dalībniekiem, bet arī skolotājai A.Ielejai, kura valodas ziņā palīdzēja sagatavot skolēnus olimpiādei. Olimpiādes dalībnieki un skolotāji izsaka pateicību Skrīveru novada domes piešķirtajam finansējumam dalībai olimpiādē.

Foto atskats pieejams Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas GALERIJĀ!

 

Informāciju sagatavoja:
Edgars Bērziņš,
Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas vēstures skolotājs,
Latvijas un Eiropas Vēstures skolotāju biedrības biedrs
t. 26797661
E-pasts: edgars.berzins@auv.lv
www.auv.lv