Jaunumi‎ > ‎

Šīs vasaras sarunas par vēsturi LR1 ciklā "Zināmais nezināmajā"

Publicēja 2013. gada 20. aug. 03:14Vēstures skolotāju biedrība   [ atjaunināts 2013. gada 21. aug. 04:04 ]






Lai noklausītos radījumus, jums jāatver Latvijas Radio1 arhīvā
(http://www.latvijasradio.lv/program/1/2013/index.htm)
attiecīgā diena, jāsameklē
plkst. 10. 07 - 11 00 raidījums "Zināmais Nezināmajā".  


15. augustā

Ugunsdzēsība Rīgā

Šoreiz par to, kā cilvēki dažādos laikos dzēsuši ugunsgrēkus. Raidījumā skan Zanes Lāces sižets par Rīgas priekšpilsētas Maskavas forštates degšanu 1812. gada karā. Savukārt studijā kopā ar Latvijas Ugunsdzēsības muzeja direktora vietnieci Ilzi Bergmani un Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja Komunikācijas darba nodaļas vadītāju Juri Alksni saruna par ugunsdzēsību Rīgā vairāk nekā 800 gadu garumā.

 

05. augustā   

Stefans Batorijs viduslaiku Rīgā. Bizantija un tās vieta Eiropas un Āzijas vēsturē.

Raidījumā skan Zanes Lāces sižets par Polijas karali Stefanu Batoriju. Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja speciāliste vēstures zinātņu maģistre Ingrīda Miklāva atklāj viņa vizītes mērķi viduslaiku Rīgā. Savukārt studijā kopā ar vēsturnieku, apgāda „Zvaigzne ABC” vēstures projektu vadītāju Valdi Klišānu saruna par tēmu: Bizantija un tās vieta Eiropas - Āzijas vēsturē.

 

31. jūlijā

Sagaršot un saklausīt pagātnes lappuses

Raidījumā šoreiz var sagaršot un saklausīt pagātnes lappuses, jo raidījuma tēma ir eksperimentālā arheoloģija. Ar ko tā atšķiras no vienkārši senās vides rekonstrukcijas? Vispirms skan Edgara Raginska sižets par arheoloģiskajiem pētījumiem Krievu kalnā, kur arī šovasar izrakumi turpinājās LU profesora Andreja Vaska vadībā. Savukārt studijā kopā ar LU Vēstures un filozofijas fakultātes dekānu, docentu Andri Šnē un Latvijas Nacionālā vēstures muzeja pētnieku Artūru Tomsonu saruna par pirmās eksperimentālās arheoloģijas nometnes norisi un nozīmi. Nometni to jūlija vidū organizēja LU un Latvijas Nacionālā vēstures muzeja arheologi. Vēl arī stāsts par to, kas īsti ir arheoloģiskais piemineklis.

 

30. jūlijā

Personvārdi un uzvārdu došanas tradīcijas

Šoreiz raidījums visu uzmanību pievērš personvārdiem un uzvārdiem. Raidījumā skan Zanes Lāces intervija ar LU Baltu valodu katedras profesori Lidiju Leikumu par personvārdiem Latgalē - Jezupi, Bourbulas, Teklas, Boņuki, - no kurienes tie ienākuši, kādi ir to saīsinājumi un izrunas īpatnības. Savukārt pēc klausītāju lūguma kopā ar valodniekiem Ojāru Bušu un Paulu Balodi saruna par uzvārdu izcelsmi, veidošanas un došanas tradīcijām Latvijā un citur. Vēl arī par to, kā vārdi un uzvārdi piešķirti un fiksēti dažādos gadsimtos.

 

05. jūlijā

Pieredzējumi svētceļojumā

Raidījumā "Zināmais nezināmajā" skan Zanes Lāces intervija ar svētceļnieku Bruno Skaru, kurš atklāj iespaidus par svētceļojumu uz Santjago de Kompostela pilsētu, bet saruna studijā par svētceļojumu vēsturi ar LU Teoloģijas fakultātes baznīcas un reliģiju vēstures katedras docentu Andri Priedi un LU Teoloģijas fakultātes absolventu, Teoloģijas un reliģiju zinātnes maģistru Reini Norkārklu.

 

02. jūlijā

Kino arhīva saglabāšana

Raidījums "Zināmais nezināmajā" šoreiz zinātni meklē kino un kino meklē zinātnē. Kas glabājas Latvijas kino foto fonodokumentu arhīvā, atklāj tā direktors Gunārs Mediņš, bet studijā saruna par jaunākajām tehnoloģijām un izaicinājumiem kino digitalizēšanā ar režisori Laimu Žurginu, Nacionālā kino centra vadītāju Ilzi Gailīti-Holmbergu un operatoru Kasparu Braķi. Vēl arī ieskaits kino rašanās vēsturē.

 

25. jūnijā

Rakstāmrīki un rakstīšanas tradīcijas

Raidījumā "Zināmais nezināmajā" šoreiz sarunas par rakstīšanas tradīcijām. Skan Edgara Raginska sižets par vēsturiskajiem rakstāmrīkiem no Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja kolekcijas. Savukārt kopā ar viduslaiku vēsturnieku Andri Levānu saruna par tēmu: dienasgrāmatas jauno laiku vēsturē - no 15. gadsimta beigām līdz 17. gadsimtam.

 

13. jūnijā

Mecenāti un mecenātisms

Raidījumā "Zināmais nezināmajā" skan sižets par 19. - 20.gadsimta latviešu būvuzņēmēju, mecenātu Kristapu Morbergu - viņa biogrāfiju izpētījusi Jūrmalas pilsētas muzeja galvenā vēstures speciāliste Inga Sarma. Savukārt kopā ar LU vēstures un filozofijas fakultātes asociēto profesoru Hariju Tumanu saruna par tēmu: mecenāts un Augusts (kultūras un varas attiecības Romas impērijas laikos).

 

19. jūnijā

Vīriešu modes vēsture

Raidījumā "Zināmais nezināmajā" skan Edgara Raginska intervija ar Jūrmalas pilsētas muzeja galveno vēstures speciālisti Ingu Sarmu par vīriešu cepuru modi vairāku gadsimtu garumā. Savukārt kopā ar LMA Modes dizaina katedras docentiem Edīti Paruti un Arti Štamgūtu saruna par vīriešu modes klasikas vēsturi.

 

10. jūnijā

Vēsturiskā keramika

Raidījumā "Zināmais nezināmajā" šoreiz sarunas par vēsturi, arheoloģiju, keramiku un stāstiem, ko prasmīga pētnieku komanda spēj izvilināt no viena vienīga arheoloģiskā atraduma. Vispirms skan Zanes Lāces sižets par ķemmju arheoloģiskajiem atradumiem Latvijas teritorijā. Savukārt kopā ar Turaidas Muzejrezervāta krājuma un izglītojošā darba daļas vadītāju Viju Stikāni, vēstures zinātnieci Ievu Osi un RTU asociēto profesori Līgu Bērziņu-Cimdiņu saruna par Turaidas pils vēsturisko krāsns keramiku - par krāšņu podiņu lausku izpēti, paraugu ķīmiskā sastāva analīzi un sistematizāciju, gatavojot šovasar gaidāmo katalogu.

 

30. maijā

Senatnes pētniecība un senatnes liecības

Raidījumā "Zināmais nezināmajā" šoreiz saruna par etnogrāfiju un senatnes pētniecību, kā arī par senatnes liecībām, konkrēti, fotogrāfiju. Vispirms skan Zanes Lāces sižets par senajām fotogrāfijām un tajos iemūžinātiem stāstiem par pagājušo laiku, ļaužu dzīvesveidu un sadzīvi. Savukārt, kopā ar LU Latvijas vēstures institūta Etnogrāfisko materiālu krātuves vadītāju Lilitu Vanagu un Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja etnogrāfi Irisu Priedīti saruna par etnogrāfijas pētniecības un prakses jautājumiem.

 

23. maijā

Nauda kā vēsturisko pārmaiņu lieciniece

Raidījums "Zināmais nezināmajā" veltīts naudas vēstures jautājumiem. Vispirms skan Zanes Lāces sižets par to, kā 20. gadsimta nogalē veidojās Eiropas Savienības kopējā valūta eiro, ko šobrīd lieto 17 valstīs. Savukārt, kopā ar Latvijas nacionālā vēstures muzeja numismātikas krājuma vadītāju, vēstures doktori Kristīni Ducmani saruna par naudu kā laikmeta un vēsturisko pārmaiņu liecinieci. Bet ziņu sadaļā stāsts ar naudu ne tik tieši saistītu, bet delikātu lietu - aplausi.

 

22. maijā

"Slēgtās" biedrības

Raidījums "Zināmais nezināmajā" šoreiz par slēgtām un slepenām biedrībām. Komentāri internetā liecina, ka pasaulē daudz cilvēku tic pasaules sazvērestības teorijām un slepeno biedrību lomai tajās. Ja jau šīs biedrības ir tik slepenas, kā gan mēs par tām varām zināt un spriest? No otras, puses dažādām intelektuāļu grupām, arī slepenām un slēgtām, ir bijusi būtiska loma vēstures līkločos. Vispirms skan Edgara Raginska sižets par vēstures profesora Aivara Strangas pētījumu, kas veltīts brīvmūrniekiem un vācbaltiešu vadītajai Jāņuguns ložai Rīgā. Savukārt, kopā ar LU Vēstures un filozofijas fakultātes profesoru Gvido Straubi sarunājamies par "slēgtām" biedrībām, kuras apvij mīti un sazvērestības teorijas. Blakus nopietniem stāstiem par slēgtajām biedrībām, arī informācija par "Baltijas jūras izsmelšanas biedrību", ko nodibināja Krišjānis Valdemārs, kad strādāja par skrīveri Ēdolē.

 

21. maijā

Drukas aizliegums Latgalē

Raidījuma "Zināmais nezināmajā" tēma šoreiz ir vārds un vārda spēks. Raidījuma pirmajā daļā saruna par vārdiem, ko dzimta dod bērniem. Zane Lāces sižets par Renātes Siliņas-Piņķes veikto pētījumu, kas analizē 17. gadsimtā Latvijas zemniekiem visbiežāk dotos vārdu. Pētniece iztulkos arī latviskos vārdus Livonijas Indriķa hronikā. Izrādās, ka vārdi, ko mūsdienās uzskatām par seniem latviešu vārdiem, piemēram vīriešiem Jānis, Jēkabs vai Miķelis un sievām Trīne vai Grieta, nemaz nav īsti latviski. Lielākoties tie ir latviski darinājumi no citu tautu vārdiem, vai pārsvarā kristīgo no Bībeles ņemto vārdu latviskojumi. Sendienās patiesi latviski vārdi skaitījās Mīliņš, Gudriņš, Labklājīte, Dievklausīte, tādi vārdi minēti 18. gadsimtā izdotā Vidzemes kalendārā, bet tos latvieši paši saviem bērniem nedeva. Bet pēc 17. gadsimtā Zviedru arklu revīzijas jeb toreizējās tautas skaitīšanas datiem populārākais vārds bijis Ansis jeb Hanss, kā tas pierakstīts revīzijā. Jānis otrajā vietā. Sievietes neuzskaitīja šajā revīzijā, tāpēc par viņu vārdiem neko nevar pateikt. Raidījuma otrā daļā saruna ar LU Humanitāro zinātņu fakultātes Baltu valodu katedras profesori Lidiju Leikumu par drukāto vārdu, kā gaišākie prāti prata apiet gandrīz 40 gadus ilgušo latīņu burtu drukas aizliegumu Latgalē un kādi vēl bija iemesli, kāpēc latīņu drukas vietā tomēr nestājās kirilica.

 

15. maijā

Mīti vēsturiskajā apziņā

Raidījumā "Zināmais nezināmajā" saruna par tiem, kas vēsturē iegājuši, vai varbūt kāda "ienesti". Sižetā stāsts par Latvijas nacionālajā vēstures muzejā gaidāmo izstādi "100 Latvijas vēstures relikvijas". Savukārt kopā ar vēsturniekiem Valdi Klišānu un Andri Šnē saruna par mītiem vēsturiskajā apziņā. Kāpēc mīti ir nepieciešami, kā tie radušies, kāda ir to nozīme ne tikai vēstures pētniecībā, bet arī sabiedrības izpratnē par pagātni un tagadni.

 

08. maijā

Aristokrātijas un dižciltības vēsture

Raidījumā "Zināmais nezināmajā" stāsts par aristokrātijas un dižciltības vēsturi. Pirmajā daļā intervija ar Rundāles pils muzeja direktoru, mākslas vēsturnieku Imantu Lancmani (attēlā) par dažiem Bīronu dzimtas pārstāvjiem. Savukārt, kopā ar LU Vēstures un filozofijas fakultātes asociēto profesoru, vēstures doktoru Hariju Tumanu pētām aristokrātijas vēsturi, to, kad tā radās un cik atšķirīga izpratne par aristokrātiju bija senatnē. Un vēl arī par dzīvniekiem, kas ar aristokrātiju bijuši cieši saistīti.

 

01. maijā

Par ģērbiņiem un heraldikas zinātni

Trešdien raidījumā "Zināmais nezināmajā" vēlreiz varat noklausīties Zanes Lāces interviju ar Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja galvenā fondu glabātāju Anitu Gailišu par ģerboņiem amatniecības organizāciju karogos no plašās kolekcijas, kurā ir skaisti sava laika lietišķās mākslas paraugi, jo tos darinājuši pazīstami mākslinieki, juvelieri un izšuvēji. Savukārt, studijā kopā ar Ventspils muzeja direktora vietnieku, vadošo pētnieku, LU asociēto profesoru Armandu Vijupu sarunāsimies par heraldikas zinātni.
Comments