Jaunumi‎ > ‎

Balvu Vasaras dienu foto atskaite

Publicēja 2017. gada 7. aug. 03:31Valdis Klisans   [ atjaunināts 2017. gada 9. aug. 02:30 ]
Vasaras dienas Balvos šogad pulcēja 96 dalībniekus.
Tas ir lielākais dalībnieku skaits VSB Vasaras dienu
tradīcijas
pēdējā desmitgadē.









Balvu Vasaras dienu "namamāte" un galvenā organizatore Irēna Šaicāne iepazīstina ar pasākumu programmu. "Stampaku purvā nebūs viegli, jo ūdens šogad daudz, bet visam vajadzētu beigties labi", viņa saka: "pati tur biju pirms neilga laika, un kā redzat, esmu dzīva un stāvu jūsu priekšā. Pasēm arī jābūt līdzi, jo būsim pie pašas Krievijas robežas". Irēna paveikusi milzīgu darbu, noorganizējot lieliskus dzīvošanas apstākļus un ļoti interesantu mācību programmu.

Vasaras dienas sākas ar koncertu. Jauniešu tautisko deju ansamblim tērpi darināti pēc J. K. Broces 18. gadsimta balvēniešu apģērba zīmējumiem. 

Temperamentīgas dāmas no eksotisko deju grupas "Samia" priecē skatītājus ar čigānu kultūras mantojumu.

 Dzied Krievu kultūras ansamblis "Razdoļje". Precīzi un sirsnīgi. 


"Akmeņu mednieks", latvietis (čiulis) Ivars Logins, atrodoties Latgalē, konsekventi runā tikai un vienīgi latgaliešu valodā. Viņš latgaliski stāsta savu redzējumu uz Ziemeļlatgales vēsturi. Te atrodas Daugavas un Veļikajas (Mudes) upju baseinu ūdensšķirtne, tāpēc senatnē Balvu puse bijusi vieta, kur pārvilktas laivas, līdzīgi kā vikingi to darīja Valdaja augstienē. Arī ar Pērkona vārdu saistītu kulta vietu Ziemeļlatgalē esot ļoti daudz.    

 
Šī akmens galva jezuītu laikos esot atrasta Balvu ezerā, tagad tā iemūrēta Balvu mācītājmājas pamatos. Ivars Logins domā, ka tā bijusi daļa no pagānisko latgaļu elka. Teikas par baznīcu grimšanu ezeros saistāmas ar pagānisko svētnīcu iznīcināšanu, pārliecināts Ivars Logins.   

Balvu muzeja direktore Ruta Cibule stāsta, kas ir Ziemeļlatgale. "Latvijas un Krievijas pierobežas iedzīvotāju vidū nekāda savstarpēja naida nav, bet politiķi abās galvaspilsētās mēdz uzkurināt kaislības", viņa pārliecināta.


Iepazīšanās ar Balviem pirmās dienas vakarā. Balvu centrā piemineklis Neatkarības kara laika (1919.-1920) Latgales partizāniem, kas cīnījās pret boļševiku režīmu. Pieminekļa tēls tautā saukts par "Staņislavu", padomju  režīms to gāzis divas reizes -
1940. un 1944. gadā.
Nākamās dienas rītā vēsturnieks Zigmārs Turčinskis stāsta, ka lielais partizānu skaits pēc Otrā pasaules kara Ziemeļlatgalē skaidrojams arī ar 1919. gada tradīciju - daudzu 40. un 50 gadu partizānu tēvi un vectēvi arī bijuši partizāni.     


Otrajā dienā emocijas sit augstu vilni, jo tiek apspriests jaunais kompetenču projekts un tā iespaids uz mācību procesu skolā. Projekta darbinieks un vienlaikus arī VSB biedrs Ansis Nudiens mēģina pārliecināt pedagogus, ka vēstures izglītībai jāmainās līdz ar laiku. Projekta ideja ļoti sasaucas ar prof. Pētera Krupņikova reiz lekcijā sacīto: "ar vēsturi nav jāpiepilda (skolēnu galvas), ar vēsturi ir "jāaizdedzina"!    


"Pārmaiņas nepieciešamas", domā vieni, turpretim citi uzskata, ka "citādu mācību satura organizāciju nav iespējams realizēt, jo pārāk daudz nezināmo". Projekta grupa iecerējusi, ka Latvijas vēsturi kopā ar sociālajām zinībām būtu jāsāk mācīt jau no 4. klases, 7. klasē sāktos mācību priekšmets "Latvijas un pasaules vēsture", bet vidusskolā vēsture būtu kā problēmkurss, kas tematiski sasaistīts ar politiku, tiesībām, ekonomiku, filozofiju, kulturoloģiju u. c. Šim mācību saturam vidusskolā jāatvēl visa diena, lai skolēniem dienas laikā nebūtu "jājūk prātā", intelektuāli daloties starp dabaszinībām, svešvalodām, matemātiku u.c. atšķirīgām satura jomām.

Kad kompetenču diskusijas rimušas, visi draudzīgi dodamies iepazīties ar modernā Balvu novada muzeja ekspozīciju.















Vasaras dienu kulminācija - svinīgās vakariņas Balvu muižā.


Zviedru galds, sarunas nelielās grupās, šmakovka (u.c. dz.), joki, kopējās atmiņas ir šīs pasākuma daļas pamatelementi. 

Tā paiet laiks starp Vasaras dienu otro un trešo dienu.


Ekskursija pa Baltinavas parku. Vietām pamanāmas iepriekšējās dienas negaisa pēdas.  



Baltinavas teātra "Palādas" pastatejums "Ontans i Anne"  īzasuok negaideiti smīkleigi -  nū poša speļejuma suokuma
Ontans tuliņ vusim vīsim suok pīdāvout i doļeit šmakovku nū butelis ar sovu ģeimi virsā. Dzīsmuos klausejūt i verūtīs smīkleigūs epizodīs nemanūt poīt visa stuņde.  (pīdūdit neliterāro latgalīšu raksteibu, šū rokstejs pārčiliskūts latgalīts, V.K.).      


"Vēršukalna" latgaliešu sēta piedāvā veldzējumu gan dvēselei, gan miesai. Dvēselei - filozofiski reliģisku un etnogrāfisku apjēgsmi par Latgales zemnieku dzīvi, miesai -  turpat  "Vēršukalnā" ceptu lauku maizi ar ogu ievārījumu.   



Tas, par ko Irēna runāja divas dienas beidzot ir klāt - sākas ceļš uz Stampaku (Stompaku) purvu un Stampaku kaujas vietu. 
















"Te var sanākt īsta "dziļā mācīšanās" (deep learning, kompetenču projekta jēdziens)", joko vēsturnieces, bet Roberts uzmundrina sekmīgākās purva bridējas.


  





Stampaku purva vidū ir vairākas salas, lielākajā no kurām kādu laiku mitinājās līdz pat 300 partizāni. Salā bija gan dzīvojamie bunkuri, gan baznīca un pat cietums. Pēc kaujas ar čekistiem 1945. gada martā partizāni sadalījās nelielākās grupiņās, lai turpinātu cīņas un gaidītu Sabiedroto atnākšanu. 

"Kas gan var būt labāks par šo...?" (M. Rītiņš) Protams, ka putra ar speķi, iznākot no purva! Šķiet, ka no purva iznāca visi!



Žēl, ka Vasaras dienas beigušās!
Vēlreiz visi sakām neizmērojamu paldies Irēnai Šaicānei un uz tikšanos Liepājā Latvijas 100-gades gadā!
 

Atskaiti sagatavoja Valdis Klišāns, izmantojot Jāņa Brentes, Viļņa Purēna un savus digitālos kadrus.


Comments