Turpinām iepazīstināt ar biedrības biedru darbu un piedāvājam skolotājas Inetas Amoliņas sagatavoto materiālu par 1991. gada barikāžu piemiņas pasākumu skolā. Materiāls sagatavots 2010. gadā.

Aprakstu .doc formātā var lejuplādēt šeit.

---

Idejas stundai „Janvāris barikāžu laiks”

Klases iekārtojums

Pie stenda neliels apraksts par barikāžu laiku, materiāli noformēti baltā, sarkanā un melnā krāsā. Uz lapām ir stilizēti uzzīmētas dzeloņstieples. Fotogrāfijas.

Arī kabineta ārpusē ir sagatavoti īpaši plakāti – „Uz barikādēm”, ugunskura silueti. Patiesībā tas viss izskatījās ļoti gaumīgi. Ārpusē ir vēstures stendi, kuros bija izvietoti apraksti no Valmieras novadu laikraksta „Liesma”, kurā jau vairākus gadus raksta par pasākumiem Valmieras Valsts ģimnāzijā barikāžu dienās. Šajā gadā par pasākumiem bija informācija arī vairākās mājas lapās, jo skolā bieži viesojas pilsētas pašvaldības žurnālisti, kas sniedz izsmeļošu informāciju par pasākumiem.
Stundas gaita

Stundas norise

Stundas sākumā skolēni ienākot klasē varēja uzlasīt izkaisītās skrejlapas, kuras toreiz, 1991. gada 13. janvārī , Interfronte no helikopteriem kaisīja Daugavmalā. Man šīs skrejlapas iedāvināja kāds kolēģis. Stundas gaitā skolēni izlasa šo skrejlapu tekstu.

Tālāk atskan audio ieraksts, kuru ieguvu Barikāžu muzeja mājas lapā. Patiesībā šie vārdi un diktoru satrauktās balsis izraisīja spēcīgas emocijas. Izmantoju vienu no pēdējiem ierakstiem – skaļruņos skanēja apmēram šāds teksts „Tautas fronte aicina šonakt daļai ļaužu palikt Rīgā. Ja vajadzēs , arī ilgāk…”

Izmantoju citātu no mūsu novadnieka, burtniecieša Dzintara Vītola grāmatas „Ceļš uz barikādēm.” Apmēram tā „ Uz barikādēm skan latviešu, bet arī pārsteidzoši bieži – krievu valoda.Un tad, kad kailām rokām, tikai ar krūtīm jāaizsedz pieeja Latvijas Republikas valdībai, televīzijai, telegrāfa centrālei.

Vienā pagalma pusē sieviete dala karstus pīrādziņus, citur piedāvā buljonu, koordinācijas telpā – bezmaksas bufete. Iespaids, ka Latvijā pēkšņi iestājusies desu, kulinārijas izstrādājumu, sviesta, konfekšu pārprodukcija. Mēs – burtniecieši – ēdam siltas pusdienas restorānā „Latvija” . Bezmaksas.Un viss – nesavtīga, sirsnīgs daudzu, daudzu cilvēku palīdzība. Mums, Latvijai.

Nakts koncerts. Koncerts starp barikādēm, kas veidotas no smagām mašīnām, traktoriem, betona bluķiem, dzelzs režģiem, dzeloņstieplēm. No Latvijas brīvības alkām, cilvēku sirdsapziņas un bezbailības. Nevienam neviens nav pavēlējis šonakt būt šeit. Nevienam nav par to maksāts. Bet sardzē stāv daudzi, daudzi tūkstoši.”

Tad skolēniem uzdodu jautājumu: „Vai šā brīža situācijā, jūs būtu gatavi doties uz barikādēm?”

Kamēr skolēni apdomā atbildes, klases priekšā uz ekrāna parādās liesmojošs ugunskurs ar visiem sprakšķiem. To ieguvu interneta resursos. Klasē iestājās tāda patīkama, silta gaisotne.

Skolēni savas atbildes sniedza pārsteidzoši emocionālas un tiešas. Visi skolēni bija gatavi doties uz barikādēm aizstāvēt Latviju, bet nebija runa par valdību vai kādu personību, jo šīs personas tautai nav simpātiskas un skolēni nevēlējās par viņiem stāvēt un krist.

Ar katru jaunāko klašu kolektīvu vēstures stundas laikā devos pie Piemiņas akmens Barikāžu dalībniekiem, kas atrodas apmēram 500 metrus no skolas. Valmierā piemiņas akmens tika atklāts 2001. gadā. Skolēni nolika svecītes.

Pēcpusdienā organizējām Valmieras pilsētas pasākumu uz mūsu skolas bāzes. Šajā reizē zēni lasīja jaukas dzejas rindas, varbūt kādam var noderēt.