Jaunumi‎ > ‎

Debatēs par Otrā pasaules kara radītajām Latvijas kultūras traumām

Publicēja 2010. gada 14. dec. 11:45Danute Grīnfelde
Latvijas sabiedrības traumatiskās pagātnes pieredze tiks apspriesta piektdien, 17. decembrī simpozijā “Pēdējais karš: Traumas komunikācija”. Tajā savus šā gada pētījumus prezentēs projekta “Latvijas sociālā atmiņa un identitāte” pētnieku grupa.

Pētījumos, kurus vieno pagātnes traumas identificēšana un dziedniecības veidu meklējumi, lielākoties aplūkota Latvijas traģiskā pagātne un tās iespaids uz šodienas sabiedrību. “Mūsu uzsāktajai Latvijas kultūras traumu analīzei ir starpdisciplinārs raksturs,” stāsta projekta vadītāja Vita Zelče, “tas ļauj aplūkot traumas fenomenu no visdažādākajiem skatupunktiem: socioloģiskā, mediju pētniecības, vēsturiskā, antropoloģiskā.” Simpozijā ar savu pētījumu rezultātiem iepazīstinās Vita Zelče, Uldis Neiburgs, Daina Eglīte, Klinta Ločmele, Mārtiņš Kaprāns, Olga Procevska, Didzis Bērziņš, Aija Rozenšteine, Aigars Lazdiņš, Gita Siliņa, Laura Ardava, Laura Uzule un Kaspars Zellis.

Simpozija sākums plkst. 10.00, Latvijas Universitātes Mazajā aulā.

Pasākuma ietvaros tiks prezentēta arī elektroniskā brīvpieejas grāmata “Pēdējais karš: Traumas komunikācija”, kas tapusi Mārtiņa Kaprāna un Vitas Zelčes redakcijā. Grāmatā ir apkopoti 13 oriģināli pētījumi par 20. gadsimta 40. gadu traumatisko pieredzi un tās atstātajām pēdām Latvijas sabiedrības paštēlā. Tēmu loks grāmatā svārstās no nacionālajiem partizāniem Latgales kolektīvajā atmiņā līdz pat filmas “Akmens un šķembas” tapšanas aizkulisēm. Skartas arī vairākas “neērtas” pagātnes problēmas, piemēram, varas un sabiedrības uzvedība 1940. gada vasarā, kolaboracionisms ar okupācijas varām un to ietekme uz identitāti.

Projekts “Latvijas sociālā atmiņa un identitāte” realizēts LU Sociālo zinātņu fakultātes Sociālo un politisko pētījumu institūtā valsts programmas “Nacionālā identitāte” ietvaros. 2010. gadā projekta “Latvijas sociālā atmiņa un identitāte” uzmanības centrā bija Otrā pasaules kara loma Latvijas sabiedrības sociālajā atmiņā, šī notikuma ietekme uz sabiedrību pēc kara un arī mūsdienās.

Papildus informāciju var iegūt, zvanot 29337388.


Simpozija “Pēdējais karš: Traumas komunikācija” programma

Plkst. 10.00-10.15 Ievads
Vita Zelče. Projekts “Latvijas sociālā atmiņa un identitāte” 2010. gadā: paveiktais un ieceres

Plkst. 10.15-12.30. Kultūras traumu analīze
Vita Zelče. 1940.gada vasara: notikumi un izrāde
Kaspars Zellis. Manipulācijas ar latviešu vēsturiskumu nacionālsociālistiskās Vācijas okupācijas gados
Didzis Bērziņš. Holokausts sociālajā atmiņā: teorētiskie skatījumi un attīstības tendences
Uldis Neiburgs Pretošanās kustība nacionālsociālistiskās Vācijas okupācijas laikā Latvijas sabiedrības sociālajā atmiņā un identitātē
Daina Eglīte, Vita Zelče. Karš un sieviete: vēsture un atmiņa
Mārtiņš Kaprāns, Olga Procevska, Laura Uzule. Deportāciju pieminēšanas atainojums Atmodas laika preses izdevumos
Klinta Ločmele. Izraidītās atmiņas: nacionālie partizāni Latgales iedzīvotāju kolektīvajā atmiņā

Plkst. 12.30-15.00. Saruna par kultūru, vēsturi un traumu
Aija Rozenšteine. Filmas “Akmens un šķembas”/“Es visu atceros, Ričard!” kaleidoskops. Sašķeltā pasaule
Saruna ar režisoru Rolandu Kalniņu
Aigars Lazdiņš. Kārlis Ulmanis latviešu sociālajā atmiņā: Atmodas iniciēto atmiņstāstu un anekdošu analīze
Laura Ardava, Aija Rozenšteine, Gita Siliņa. Alvja Lapiņa drāma “Atvari” - zemsvītras atskats latvieša sāpē '1949': rezonanse, sajūtas, interpretācijas
Laura Ardava, Didzis Bērziņš, Uldis Neiburgs, Gita Siliņa. Kara ikdiena, vēsture un literatūra: Par karavīru dienasgrāmatām
Comments