Dižā kurzemnieka, zemgaliešu komandiera, Krievijas republikas bruņoto spēku virspavēlnieka, kara vēstures profesora, 2. ranga armijas komandiera Jukuma Vācieša (1873–1938) dzīvesstāsts ir spilgts apliecinājums talantīga cilvēka, savas tautas patriota personiskai traģēdijai. J. Vācieša atgriešanās mūsu tautas vēsturiskajā apziņā noritēja lēni, staļinisma un stagnācijas izkropļotā, laikam atbilstošā politizētā veidā. Viņa dzīves ceļa izpētē arī turpmāk vēl daudz darāmā. Tomēr par vienu gan mums visiem vajadzētu būt pilnīgā skaidrībā – latviešu strēlnieku mīlētā un cienītā komandiera, nacionāli noskaņotā, augsti izglītotā militārā darbinieka Jukuma Vācieša vieta latviešu tautas vēsturē ir īpaša un neizdzēšama, kaut arī gadsimts mūs šķir no viņa laikmeta. Savā grāmatā to esmu centies apliecināt.