Jaunumi‎ > ‎

Ieskats dalītās vēstures "historiogrāfijā"

Publicēja 2015. gada 8. jūl. 03:35Valdis Klisans   [ atjaunināts 2015. gada 9. jūl. 00:09 ]

   

Šajā mācību gadā noslēdzās dalītās vēstures mācīšanas ieviešanas reforma pamatizglītības posmā. Lai gan Izglītības un zinātnes ministrija lēmumu par mācību priekšmeta „Latvijas un pasaules vēsture” sadalīšanu mācību priekšmetos „Latvijas vēsture” un „Pasaules vēsture” pieņēma 2010. gadā (ieviest sāka 2011. gadā), šo soli noteica daudz garāka priekšvēsture. IZM lēmums par mācību priekšmeta sadalīšanu jeb „Latvijas vēstures kā atsevišķa mācību priekšmeta ieviešanu” lielā mērā noslēdza ilgstošu diskusiju par Latvijas un pasaules vēstures „attiecībām” skolu mācību saturā. Ļoti zīmīgs bija toreizējās izglītības ministres Tatjanas Koķes izteikums, tiekoties ar ekspertu padomi: „Šai diskusijai beidzot jāpieliek punkts, pretējā gadījumā jampadracis turpināsies bezgalīgi...es kā zinātniece un pedagogs uzskatu, ka loģiska ir vienota mācību priekšmeta saglabāšana, taču kā politiķim un ministram man ir jāpilda valdošās koalīcijas politiskais lēmums.” Jāatzīst, ka eksministrei daļēji bija taisnība, jo „jampadracis” bija ildzis jau aptuveni 15 gadus. Tas aizsākās ap 1996./1997. gadu, kad Latvijas vēstures jautājums kļuva par vienu no politiskā spiediena spēles instrumentiem lielajā cīņā starp ekonomiskajiem grupējumiem, kurus tolaik kā pretējās puses prezentēja laikraksti „Diena” un „Neatkarīgā” (bij.”Cīņa”). Latvijas vēstures un patriotiskās audzināšanas jautājums bija lielisks veids, kā kompromitēt pretējās puses izglītības ministru. Zīmīgi, ka abu laikrakstu nostāja varēja mainīties pilnīgi pretējā virzienā atkarībā no tā, kurš politiskais spēks pārzināja izglītības jomu. Jau tolaik, kad mūsu jaunās paaudzes vēsturiskās atmiņas un apziņas pētnieki vēl bija tikai skolēni un studenti, tā brīža polittehnologi bija atklājuši sabiedrības vēsturiskās apziņas "traumu" un izmantoja to savtīgos politiskos nolūkos.  Savukārt algu jautājuma nomāktajiem pedagogiem tika solītas papildus stundas, tātad iespējas nopelnīt vairāk. Tāpēc nav jābrīnās, ka, mediju iekustināta, „Latvijas vēstures kā atsevišķa priekšmeta” kampaņa ar laiku sāka iet pati savu ceļu, tajā iesaistījās gan politiskās partijas, gan nevalstiskās organizācijas, atsevišķi vēsturnieki un aktīvi pilsoņi, tika rīkoti semināri un organizētas konferences, tika pieņemtas kaismīgas rezolūcijas. Šķiet, ka kulminācijas punkts bija 10. Saeimas priekšvēlēšanu kampaņa – Latvijas vēstures mācīšanas jautājums bija iekļauts partiju programmās, turklāt TV diskusija par to, kā „pareizi” mācīt Latvijas vēsturi tika izcelta pat kā svarīgāka problēma nekā ekonomikas vai ārpolitiskas jautājumi.

    Retrospektīvi skatoties, ministri J. Gaigals, M. Grīnblats, J. Celmiņš, M. Vītols, S. Golde,  K. Greiškans un J. Radzēvičs visumā centās ievērot IZM ISEC konceptuālo nostāju par mācību satura integrāciju un tātad – vienotu vēstures mācību priekšmetu. Tolaik, ministrijas jautāta, šādai nostājai piekrita arī LU Vēstures un filozofijas fakultāte, Daugavpils Universitātes Vēstures katedra, kā arī vairums Latvijas Vēstures skolotāju asociācijas biedru. IZM nostāja radikāli mainījās, kad par ministru kļuva K. Šadurskis. Tikšanās reizē ar ISEC kolektīvu viņš paziņoja: „Latvijas vēstures jautājums ir politisks jautājums, šis ir tas gadījums, kad nekādi vēsturnieku, skolotāju u. c. ekspertu komisiju viedokļi netiks ņemti vērā. Latvijas vēsture tiks ieviesta kā atsevišķs mācību priekšmets, jo tāda ir Latvijas sabiedrības prasība.” Šo kursu aktīvi turpināja I. Druviete, taču līdz reālām lēmumam ministrijas vadība nepaspēja nonākt. Pēc B. Rivžas „oportūnistiskās” vadības gada galīgo lēmumu par Latvijas vēstures nodalītas mācīšanas pilotprojekta uzsākšanu un visbeidzot – vēstures sadalīšanu – pieņēma ministre T. Koķe. Savukārt vēl pēc gada vai pusotra ministrs R. Ķīlis, tiekoties ar VSB Valdes locekļiem, pauda šādu nostāju: „Es uzskatu, ka iepriekšējās IZM vadības lēmums par divu vēstures priekšmetu ieviešanu nav loģisks, taču ministrija nevar mainīt lēmumus, nomainoties kārtējam ministram. Ja es atcelšu lēmumu, šī precedenta iedvesmots, nākamais ministrs atcels manus rīkojumus. Taču jūsu uztraukumam nav pamata – tuvākajā nākotnē pašas skolas lems, kurus priekšmetus, kā un cik daudz mācīt.”    

    Ir pienācis 2015. gads un IZM gaiteņos sastaptie speciālisti, kuri nezina vai jau aizmirsuši šo stāstu, izbrīnīti jautā: „Kāpēc jums (proti, vēstures skolotājiem) ir divas vēstures, ar ko tās atšķiras viena no otras metodiski, vai jums nešķiet, ka tas nav loģiski un ir pienācis laiks šos priekšmetus integrēt?” To dzirdot, šo rindu autors beidzot bija patiesi samulsis un vairs nespēja formulēt ne tikai savu viedokli, kur nu vēl pārstāvēt visu VSB.

 

    Te ieskats Latvijas kā atsevišķa mācību priekšmeta ieviešanas „historiogrāfijā”

 

http://www.diena.lv/arhivs/ka-macities-vesturi-vares-lemt-rudeni-10486280

http://www.diena.lv/arhivs/latvijas-vesturi-macit-ka-atsevisku-prieksmetu-neesot-lietderigi-10438828

http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/410663-noverotas_grutibas_macot_latvijas_vesturi_ka_atsevisku_prieksmetu

http://www.izglitiba-kultura.lv/raksti/ka-macisim-vesturi

http://apollo.tvnet.lv/zinas/ka-macit-latvijas-vesturi/292890

 http://www.diena.lv/arhivs/latvijas-vesture-skolas-sauc-sos-12059507

http://news.lv/Latvijas_Vestnesis/2004/10/26/valsts-prezidente-pedagogu-vesturnieku-un-zinatnieku-konference-latvijas-vesture-epizode-vai-nacijas-saknes

http://lr1.latvijasradio.lv/lv/lr/arhivs?__uri=lv/lr/arhivs&channel=1&d=22&m=10&y=2004&page=1

http://apollo.tvnet.lv/zinas/latvijas-vesture-nbsp-atsevisks-macibu-prieksmets-skolas/290777

http://apollo.tvnet.lv/zinas/latvijas-vesture-nbsp-atsevisks-macibu-prieksmets-skolas/290777

http://www.diena.lv/arhivs/latvijas-vesture-krustceles-12283264

http://www.diena.lv/arhivs/jauzklausa-abas-puses-12874196

http://nra.lv/latvija/46199-latvijas-vesture-skolas-bus-ka-atsevisks-prieksmets.htm

http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=8680

http://www.diena.lv/arhivs/latvijas-vesture-jamaca-ka-atsevisks-prieksmets-10471163

   Materiālu sagatavoja Valdis Klišāns  

 

Comments