Jaunumi‎ > ‎

Iznākusi sērijas "Latviešu kara stāsti" otrā grāmata

Publicēja 2012. gada 17. maijs 04:39Danute Grīnfelde   [ atjaunināts 2012. gada 17. maijs 04:41 ]
Iznācis pretrunīgi vērtētas personības – Veras Kacenas – dokumentālais romāns “Kājāmgājējs karā”, kuru papildina izsmeļoši Latvijas Universitātes profesores Vitas Zelčes un vēstures zinātnes doktora Kaspara Zeļļa komentāri.
Šī grāmata ir uzrakstīta pirms 40 gadiem un pieder latviešu dokumentālās prozas “atvilktnes literatūras” mantojumam. Autore to nerakstīja publicēšanai, jo labi zināja, ka šāda satura darbus padomju Latvijā nav iespējams izdot,” stāsta romāna izdošanas idejas autore un redaktore LU profesore Vita Zelče, “turklāt līdz šim zināmais Latvijas “atvilktnes literatūras” klāsts ir visai neliels. Šī Veras Kacenas grāmata ir patiesa sensācija gan latviešu literatūras cienītājiem, gan vēsturniekiem, gan arī sociālās atmiņas pētniekiem.”

Otrs grāmatas redaktors Dr.hist. Kaspars Zellis uzsver: “Kacenas dokumentālais romāns skaudri atsedz to latviešu ikdienu, kas dažādu iemeslu dēļ bija spiesti vai izvēlējās karot Sarkanās armijas pusē. Darbs, domāju, spēj atbildēt arī uz daudziem jautājumiem, kas nepieciešami, lai saprastu mūsu vēsturi, nevis šķirotu cilvēkus pareizajos un nepareizajos. Domāt ir grūtāk nekā nosodīt, tāpēc tas lasāms pirmkārt tiem, kas vēlas izprast, kas notika vairāk nekā pusgadsimtu iepriekš un diemžēl skar mūs vēl šodien.”

Arī viena no grāmatas recenzentēm LU Latvijas vēstures institūta pētniece Ineta Lipša papildina iepriekš teikto, sakot: “Domāšana par sajūtu notrulināšanos nāves ikdienišķumā. Par jebkādu attiecību jēgu. Par dažādu staļinisma pieredzi guvušiem cilvēkiem Sarkanās armijas rindās, kas 1944. gada rudenī Latvijā iebruka, atgriezās, palika. Veras Kacenas iezīmētā cilvēcisko pieredžu “bābele”, kas toreiz nobruka pār Latvijas cilvēkiem, tādā vai citādā veidā joprojām ir šeit un tagad. Viņas pārdomu dēļ “Kājāmgājējs karā” ir lasīšanas vērts arī četrdesmit gadus pēc uzrakstīšanas.” V. Kacenas “Kājāmgājējs karā” izdots ar viņas dēla Jāņa Kacena atļauju. Grāmata sagatavota valsts pētījumu programmas “Nacionālā identitāte” projekta “Latvijas sociālā atmiņa un identitāte” finansējuma ietvaros, tās iespiedversija izdota, pateicoties Fridriha Eberta fonda (Friedrich Ebert Stiftung – FES) atbalstam.
Comments