Jaunumi‎ > ‎

Jaunums - grāmata "Lietuvas vēsture"

Publicēja 2014. gada 18. febr. 04:50Vēstures skolotāju biedrība   [ atjaunināts 2014. gada 19. febr. 23:07 ]
    Domājot par to, kā  sabiedrības vairums „redz” Eiropas vēstures procesu, kuru zemju, valstu un reģionu vēsture ir labāk zināma, kuru – mazāk, jāsecina, ka Vācijas, Francijas vai Krievijas pagātne un kultūra ir daudz labāk saprotama, nekā mūsu tuvāko kaimiņu – Igaunijas un Lietuvas – vēsture. Skaidrojums šādai situācijai ir diezgan vienkāršs. Rietumeiropas valstu vēsturiskā attīstība nereti tiek identificēta un skaidrota kā visas Eiropas kopējā vēsture. Turklāt vācieši, francūži, itāļi un briti  ir spējīgi savus vēstures stāstus, mītus un varoņus reklamēt ne tikai izglītības sistēmas ietvaros, bet arī ar daiļliteratūras, kino un interneta palīdzību. Turpretim Krievijas vēstures stāsta joprojām pietiekami laba pārzināšana Latvijā skaidrojama gan ar šīs valsts ģeogrāfisko novietojumu kaimiņos, Krievijas plašsaziņas līdzekļu ietekmi Latvijā, gan ar joprojām jūtamo padomju izglītības sistēmas mantojumu – PSRS (lasi – Krievijas) vēsture padomju laikā bija nostādīta līdzās vispārējai vēsturei kā atsevišķs mācību priekšmets. Savukārt vietējās vēstures stāsts tradicionāli sākas ar tuvāko apkārti (pagastu, pilsētu, novadu), koncentrējas Rīgā un telpiski sniedzas līdz Latvijas robežām, nepārkāpjot tās. Iznākumā mūsu sabiedrībai kopumā ir diezgan vājš priekšstats par to, kas vēsturiski noticis telpā starp Latviju un, piemēram, Vāciju vai Franciju. Latviešu vēsturiski-telpiskās apziņas pelēkajā zonā nonākusi ne tikai Lietuvas vai Igaunijas vēsture, bet arī Polijas, Čehijas, Ukrainas, Somijas u. c. zemju vēsture. Veidojas deformēts priekšstats par telpiskajām struktūrām citos gadsimtos. Ir pieredzēts klausītāju izbrīns, uzzinot, ka Tartu un Pērnava senāk atradās Vidzemes (Livland) guberņā, ka Kurzeme pie Palangas praktiski robežojās ar Vāciju (Klaipēdu jeb Mēmeli), ka Varšava un Helsinki kopā ar Rīgu reiz ietilpa Krievijā, bet Krakova un Ļvova ir jauno laiku Austrijas pilsētas, ka Smoļenska un Kijeva bijušas gan Krievzemes, gan Lietuvas valsts pilsētas.            

Vēsturnieki un grāmatu izdevēji savu iespēju robežās šos robus centušies aizpildīt. Atcerēsimies latviešu valodā publicētās grāmatas: autoru kolektīva „Baltijas valstu vēsturi”, J. Veibula „Zviedrijas vēsturi”, L. Taivāna „Osmaņu impēriju” u. c.

Vēl vienu terra incognito tikko kā aizpildījusi izdevniecība „Zvaigzne ABC”, kas sadarbībā ar Lietuvas Republikas vēstniecību Latvijā publicējusi „Lietuvas vēsturi”. Tā palīdzēs mums labāk saprast, kāpēc lietuvieši tiek uzskatīti gan par mūsu brāļu tautu, gan kāpēc viņu kultūra un mentalitāte vienlaikus ir tik atšķirīga; kas vēsturiski vieno un kas šķir trīs Baltijas valstis un tautas.     

 

Piedāvājam iepazīties ar grāmatas satura rādītāju.

 

 

Ievads

LIETUVA – CENTRĀLEIROPAS DAĻA

Eiropas ģeogrāfiskais centrs?; Lietuvas vārda cilme un izpratnes liktenis;

Galvenie Lietuvas vēstures krustpunkti; Svarīgākie Lietuvas vēstures datumi


I nodaļa

SENĀ LIETUVA

SENIE BALTI UN LIETUVAS VALSTS RAŠANĀS

Pagānisms un Lietuvas vārda pirmā pieminēšana 1009. gadā;

Mindaugs izveido Lietuvas valsti. Mindauga kronēšana 1253. gadā;

Ģedimina dinastijas izcelsme

 

PAGĀNU VALSTS. LIETUVAS KRISTĪŠANA

Aļģirda lielvalsts; Lietuva pareizticīgās Krievzemes plašumos;

Lietuvas kristīšana – vai Eiropas veidošanās noslēgums?

 

VĪTAUTA IMPĒRIJA 43

Vītauta laika pārmaiņas; Žalgiras kauja; Svētais valdnieks

 

LIETUVAS LIELKUNIGAITIJA CEĻĀ UZ RIETUMIEM 

Kristianizācija un Sv. Kazimirs. Gotika; Rakstība;

Renesanse un reformācija

 

II nodaļa

POLIJAS UN LIETUVAS SAVIENĪBA

DIVU TAUTU REPUBLIKA

Ļubļinas ūnija; LLK baroka laikmeta Eiropā. Bajāru demokrātija;

Valsts reliģija vai desmit konfesijas?; Tautas, valodas, rakstības;

Viļņas Universitāte; Baroka arhitektūra vistālāk Eiropas austrumos un ziemeļos; Gaons un “Ziemeļu Jeruzaleme”

 

SENĀKĀ KONSTITŪCIJA EIROPĀ UN TĀS IZNĪCINĀŠANA 

Apgaismība ienāk LLK ; Trešā maija konstitūcija un Divu Tautu

savstarpējais solījums; Lietuvas Lielkunigaitijas iznīcināšana

 

III nodaļa

LIETUVA KRIEVIJAS IMPĒRIJĀ (1795–1915)

ILGĀS PĒC BIJUŠĀ VALSTISKUMA

Kultūras autonomija Napoleona ēnā; 1830.–1831. gada sacelšanās;

Cara vara: “Te nebūs Polija!”; 1863.–1864. gada sacelšanās;

Bīskapa M. Valančus “kunigaitija”

 

VIENKĀRŠIE ĻAUDIS PĀRVĒRŠANAS PAR TAUTU 114

Pārkrievošanas politika 1864.–1904. gadā ; “Par lietuviešiem dzimuši esam!” ;

Citāda Lietuva tiecas pēc autonomijas; Lietuva pēc 1905. gada – cīņa par kultūru

 

IV nodaļa

LIETUVAS VALSTS ATJAUNOŠANA

CĪŅA PAR NEATKARĪBU

Lietuvas plāni: no autonomijas līdz neatkarībai;

1918. gada 16. februāra Akts; Versaļas sistēmā;

1920. gada 12. jūlija miera līgums ar Padomju Krieviju; Pēdējā iespēja

veidot federāciju ar Poliju; Dibināšanas Seims un tā lēmumi

 

NĀCIJAS VEIDOŠANĀS

Lietuva iegūst jūras ostu – Klaipēdas pievienošana; Kreisā demokrātija

un 1926. gada decembra apvērsums; Prezidents A. Smetona un ministru prezidents

A. Voldemars; A. Smetonas un J. Tūbeļa tandēms;

Lietuvas pilsoņi ebreji un poļi; Neatkarības paaudze

 

TRĪS KAIMIŅU ULTIMĀTU ĒRA

Lietuva un Polija: attiecības bez attiecībām; Pirmais process Eiropā

pret nacistiem un Klaipēdas zaudēšana; Neitralitātes politika un Molotova–Ribentropa

pakts; PSRS 1940. gada ultimāts un padomju okupācija

V nodaļa

LIETUVA: PADOMJU UN NACISTU OKUPĀCIJAS

STAĻINA UN HITLERA ŽŅAUGOS

Lietuvas sovjetizācija; Represijas un 1941. gada Jūnija

sacelšanās; Lietuvas ebreju iznīcināšana – holokausts;

Nacistu pašpārvalde – lietuviešu nelaime

 

ATPAKAĻ PSRS

Nacistu okupāciju nomaina padomju okupācija; Karš pēc kara – bruņotā

pretošanās kustība; Ekonomikas sovjetizācija; Kultūras novienādošana;

Izglītība un rusifikācijas mēģinājumi; Lietuvas diplomātiskais dienests un

emigrācija; Sabiedrība nesamierinās

 

VI nodaļa

DZIESMOTĀ REVOLŪCIJA

AR SAJŪDI PAR LIETUVU

Lietuvas Pārkārtošanās kustība (Sajūdis) 1988.–1990. gadā;

Lietuvas neatkarības atjaunošana; Gaidot Lietuvas

starptautisko atzīšanu; Pa pēdām Rietumeiropai;

Attiecības ar kaimiņiem un transatlantiskā integrācija

 

Noslēgums

No Lietuvas plašajā pasaulē

Comments