Jaunumi‎ > ‎

Joprojām ar smaidu

Publicēja 2015. gada 6. janv. 04:06Vēstures skolotāju biedrība   [ atjaunināts 2015. gada 6. janv. 07:08 ]
        Ziemassvētku laikā mūsu biedrības mājas lapā tika nopublicēts materiāls „Ar smaidu par vēsturi”, kurā tika apkopoti vienas skolas atsevišķu audzēkņu „domu graudi”. Tie tapuši trīs gadu laikā, aptuveni 230 dažāda intelekta, sekmības/nesekmības un nelielas dzīves pieredzes skolēniem katru mācību gadu rakstot 6 tematiskās ieskaites, proti, 230 skolēni x 6 ieskaites x 3 mācību gadi = (aptuveni) 4140 skolēnu izpildītas A4 lapas. Katrā tematiskajā ieskaitē vidēji bija prasīti 5 vēstures jēdzienu skaidrojumi, tātad „pērles” atlasītas no 20 700 (sic!) dažādiem skaidrojumiem.      

Ar līdzīgām pērlēm sastopas jebkurš skolotājs jebkurā priekšmetā un jebkurā savas darba dzīves posmā – gan 80. gados, gan 21. gadsimtā. Droši vien, ka tikai pedagogi ar lielāku pieredzi spēj atšifrēt šo „pērļu” autoru domu gājienu – sajauktās frāzes, tēlus, vārdus un pat skaņas, bet reizēm radošus centienus uzrakstīt vienalga ko, ka tikai tukšā vieta kontroldarbā aizpildīta. Tieši šī iemesla dēļ skolēnu vēstures „domu graudi” tika ievietoti Vēstures skolotāju biedrības mājas lapā – vietnē, ko veido, un, kas domāta šīs nozares profesionāļiem.

         Vecā gada vakarā vairāki portāli bez jebkādas atsauces uz VSB vietni pārpublicēja savā interpretācijā tur ievietoto materiālu. Sk.  http://apollo.tvnet.lv/zinas/perles-vestures-jedzienu-skaidrojumi-no-vidusskolenu-darbiem/677107

http://www.la.lv/skoleni-irigaciju-skaidro-ka-muksanu-uz-irlandi-gada-perles-no-skolotaju-krajumiem/

 Priecē, ka www.vsb.lv kļuvusi pazīstama mediju telpā, tādejādi vēstures skolotāji ieguvuši plašākas iespējas popularizēt savu viedokli. Diemžēl pārpublicējums ieguva pilnīgi citādu nokrāsu, jo skolēnu kleksīši tika pasniegti kā tendence jeb vispārinājums: „...skolēni skaidrojuši”, „...skolēni dēvējuši”, „...skolēni bijuši pārliecināti”. Turklāt kleksīšu saraksts tika pasniegts kā VSB pēdējo trīs gadu laikā veiktā darba apkopojums. Šāda interpretācija izsauca arī adekvātu lasītāju reakciju: „kas tajās skolās notiek”, „kāpēc skolotājiem jāpalielina alga”, „kas notiek ar mūsu jaunatni”, „visas valsts debilizācija” utt. Sākās tradicionālā mediju lavīna - dažas dienas vēlāk vairāku lielāko plašsaziņas līdzekļu žurnālisti lūdza VSB oficiālo viedokli, kā „skaidrot šādu vēstures sapratni”, „vai Vēstures skolotāju biedrība šīs tendences skolēnu viedokļos uzskata par normu”, „vai tas ir normāli”. Viens no žurnālistam gan atzinās, ka „pēdējās dienās neesot bijis neviens skaļš notikums ar ko aizpildīt informācijas laukus”. Tāpēc arī  sākuši meklēt sensācijas internetā.     

 Lai vēstures skolotāji un vēsture kā mācību priekšmets neplūktu vienīgos kleksīšu jeb „domu pērļu” radītāju laurus, piedāvāju mūsu vietnes lasītājiem (viņu skaitā analītiķiem no ziņu portāliem) nelielu ieskatu skolēnu atklāsmēs, kas tapušas gan citos laikos, gan citos mācību priekšmetos.   



20. gadsimta 80. gadi

  • Hamleta sapnis par saprā­tīgu cilvēku nevarēja piepildī­ties, jo tie bija viduslaiki.
  • Utopiskais optimisms palī­dzēja Antiņam noturēties zirgā.
  • Buržuāziskās diktatūras laikā „Strādnieku teātris” katru nedēļu izrādes uzveda pagrīdē un bija ļoti apmek­lēts.
  • Strēlnieki nāk no darbatautas, bet Aleksandrs Čaks no pilsētas nomales.
  • Pēc poēmas „Atraitnes dēls” izlasīšanas daudzi sko­lēni strauji uzlabo savus rak­sturus.
  • Raiņa Spīdolai piemīt arī da­žas cilvēcīgas īpašības, kā viltība un iedomība.
  • Kaut arī Mintauta tēls neatbilst vēsturiskajai īstenībai, tomēr kopumā tas ir īstajam Mintautam ļoti līdzīgs.
  • Raiņa Lāčplēsis ir tautas zemais slānis, bet Pumpura Lāčplēsis ir tautas virsslānis.
  • Lai vasaras karstumā mūsu brāļi koki nenokalstu, tiem savu palīdzīgo roku sniedzam mēs - cilvēki.
  • Vilki dzīvo savu personīgo dzīvi un veselām stirnām bez vajadzības neuzbrūk.
  • Romāna varonis iekšēji visā augumā nostājas pret varmācību, bet tas notiek ārēji nemanāmi.
  • Kad Liena ir izmisuma augstā­kajā stadijā, viņu izglābj gaļas griežamais nazis.
  • Rakstnieks savā dzejā nicina tos cilvēkus, kuri ir nekrietni pret tiem pārējiem cilvēkiem, kas ir zemākas kārtas nekā šie nekriet­nie cilvēki.
  • Vecais Stenders saraksta latviešu alfabētu, kas vairāk domāts mācītājiem, lai iemācītu nabadzī­gajiem paklausīt kungus.
  • Lai atraitnes dēls varētu apmeklēt skolu, viņa māte liek ka­peiku pie kapeikas un vēl pa­pildus kaut kur piestrādā.
  • Dabīgu zirgu uzdevumus ta­gad laukos pilda dzelzs zirgi – traktori.
  • Pirmos dzejoļu krājumus dzejnieks neizdeva, bet sadedzināja.
  • To, ka poēma bija labi izdevusies, domāja pats dzejnieks un vēl daži lasītāji.
  • Ejot pretī jaunām darba uzvarām, ir arī jāstrādā.
  • Poļi devās uzbrukumā ar lozungu, kas bija ierakstīts viņu karogā tādā valodā, ko saprata ti­kai zviedri.
  • Atraitnes dēls strādāja, lai iztiktu, bet mēs skolā iztiekam bez strādāšanas.
  • Veselīgi zīdaiņi ir olimpisko spēļu uzvarētāju priekšteči.
  • Apsūnojošais akmens saprotoši skatījās uz to māju pusi, kuras stāvēja ezermalā ar izsistiem logiem un izlauztām durvīm.
  • Ūdens katlā virs ugunskura bija tik karsts, ka sērkociņš, kas tajā neviļus iekrita, uzliesmoja.
  • Atraitnes dēls gribēja mācī­ties: nešaudījās ar kaķeni un nešpikoja, nekliedza uz skolotāju un nebēga no stundām. Viņam pietika ar to, ka mātei nebija naudas.
  • Latviešu atraitņu dēliem Pēterpilī pa dienu bija jā­mācās, bet pa nakti jāiet vago­nus lādēt, lai varētu tikt pie kāda gardāka maizes ku­mosa.
  • Aleksandrs Čaks, tēlodams ormaņus, parāda lauku dzīvi pilsētā.
  • Mūsu kolhozā teļkopēm piemaksā arī par svarā pieņemšanos.
  • Agrāk kolhozā no ābelēm ražoja paštaisītu vīnu, alu un citus aizliegtus dzērienus.
  • Senlatviešu apģērbs sastāvēja no vainadziņa, pastalām un Lielvārdes jostas

(Dadzis, 1980-1990)  

  Mūsdienas

  • Mūsu mājās, katram ir sava istaba. Tikai tētim nav, viņam ir jāguļ pie mammas.
  • Vīrieši nevar precēt vīriešu, jo tad neviens nevar vilkt līgavas kleitu!
  • Govis nedrīkst ātri skriet, lai neizlīst piens.
  • Aplis ir apaļš kvadrāts.
  • Viens no vislietderīgākajiem dzīvniekiem ir cūka. No tās var visu izmantot: gaļu ēšanai, ādu materiāliem apvilkšanai, sarus sukām un vārdu kā lamuvārdu.
  • Vakar mēs gājām ar skolotāju pastaigāties parkā. Māja pretī parkam ir dzemdību nams, kur mammas dzemdē bērniņus. Viena dzemde paskatījās pa logu un mums pamāja.
  • Pavasaris ir pirmais no četriem gadalaikiem. Tad vistas dēj olas un zemnieki kartupeļus.
  • Zoodārzā ir forši. Tur var redzēt dzīvniekus, kādi pat neeksistē.
  • Vispār adoptēšana ir labāka. Tad vecāki var izvēlēties bērnu un nav jāņem, kas viņiem nejauši tiek.
  • Mani vecāki pērk tikai pelēko tualetes papīru, jo tas jau reiz ir ticis izmantots un tā mēs palīdzam apkārtējai videi.
  • Persiks ir tāds ābols ar paklāju pa virsu.
  • Mans brālis nokrita no koka un viņam bija smadzeņu izgruvums.
  • Zemeslode griežas 365 dienas gadā. Katrus četrus gadus viņai vajag vienu dienu vairāk, un tas ir tieši februārī. Kāpēc – es nezinu. Varbūt tāpēc, ka februārī ir aukstāks un tad ir nedaudz grūtāk griezties.
  • Pa nedēļu Dievs dzīvo debesīs. Tikai svētdienās viņš pārceļas uz baznīcu.
  • Dzīvības apdrošināšana ir tā nauda, ko saņem, kad izdzīvo nāvējošu negadījumu.
  • Manai tantei bija tik spēcīgas locītavu sāpes, ka viņa nevarēja pacelt rokas virs galvas. Ar kājām bija tāpat.
  • Viens no vislietderīgākajiem dzīvniekiem ir cūka. No tās var visu izmantot gaļu ēšanai, ādu materiālu apvilkšanai, sarus sukām un vārdu kā lamuvārdu.

 (epadomi.lv/atputas_briziem/24052010-iz_skolenu_sacerejumiem)

 

  • Neviens rakstnieks nedrīkst par daudz lasīt citu rakstnieku darbus, jo viņš tad var sākt tos norakstīt. Lāčplēsi apstrādājis gan Pumpurs, gan Rainis, un pēdējā laikā ari Māra Zālīte. Pumpurs parāda latviešu tautas vēsturi loti interesantā veidā: iesaistot jodus, raganas un murgus.
  • Lāčplēša galvenais pretinieks bija kolonizatori, kuri iebruka no Vācijas. Notika sazvērestība pret Lāčplēša ausīm.
  • Ceļā uz Burtnieku pili Lāčplēsi pārņem pozitīvas idejas par zinību nozīmi cilvēku un raganu dzīvē.
  • Lāčplēsis laimīgi dzīvo, priecājas un strādā Lielvārdes pilī, sēdēdams kumeļam mugurā. Visādā ziņā viņš ir labs cilvēks, tikai, būdams vē1 jauns, iemīlas Laimdotā. Lai iegūtu Laimdotas pretmīlu, Lāčplēsis veic virkni trieciendarbu gan uz zemes, gan zem ūdens. Viņa jūtu dziļums pret Laimdotu parādās tad, kad viņš ir ar mieru pārgulēt Lielvārdes pilī pa nakti.
  • Ieejot pilī, Lāčplēsis jūt pekles smaku, ko apņem dziļa tumsa. Parādās Spīdola, un viņa nav godīga jauniete, viņa ir ragana. Viņas īstā puse parādās naktis, kad tā uz bluķa brauc pie velna.
  • Lāčplēsis gandrīz jau atdodas Spīdolai, bet tad atceras Laimdotu.
  • Spīdola, kamēr vēl ir ienaidniece, aicina Lāčplēsi uz svētlaimīgu miegu, bet sadraudzējusies neļauj tam aizmigt. Melnais bruņinieks gan pārmet Lāčplēsim divsievību, taču tam nav reāla pamata.
  • Kangars, ja nebūtu nodevējs, nemaz nebūtu tik slikts, bet viņš ir tik liels nodevējs, ka viņu ar zobenu nemaz nevar nodurt – tas jānosit ar koku!
  • Ar Melno bruņinieku Lāčplēša cīņa beidzas neizšķirti Lāčplēša labā.
  • Eposa beigu dāļā cīņu līdz uzvarai Lāčplēsis nevarēja novest ausu trūkuma dēļ.
  • Lai uzceltu no pazemes visu Burtnieku pili, Lāčplēsim zem ūdens ir ilgi un smagi jāstrādā, un tamdēļ viņš nemaz netaisās Laimdotu apprecēt.

 (http://www.iauto.lv/forums/topic/20377-anekdote?pnr=41)

 


  • Balts īstenībā nav krāsa, tā ir bezkrāsa.
  • Bet ūdeni nedrīkst aiztikt ar kailu ķermeņa daļu…
  • Plastilīna gabaliņu novieto uz sfēras tā, lai tas atgādinātu ķermeni.
  • Paātrinājums strauji aug, bet aug uz pretējo pusi, proti, otrādi.
  • Bremzēšanas laiks samazinās, jo tiek palielināta masa, un tas arī bremzē to visu!
  • Jāņem vērā, ka nepareiza sazemējuma rezultātā tā (elektriskā tējkanna) var kļūt aktīva un pārraidīt elektrisko strāvu.
  • Novieto spuldzi paralēli jeb 90 grādu leņķī.
  • Izslēdzot kafijas kannu, vienmēr lietojiet gumijas cimdus un paskatieties, vai kāds ir blakus, jo jūs sitīs strāva.
  • Ja tējkanna nav izolēta, un vadi “satiek” ūdeni, tad rezultātā var būt visādas šausmas un var būt arī (nosvītrots LETĀLI) nāve.
  • Gamma starojums var būt valstij kaitīgs. Bet citai valstij var palīdzēt.
  • Tējkannas mehānisms mijiedarbojas ar telefonu un peidžeri.
  • Nedrīkst vārīt ūdeni, kamēr tas nav ieliets tējkannā.

 

(http://news.frut.lv/lv/funny/54639)



  • Mūsdienās Auseklis un Pumpurs ir diezgan populāri rakstnieki, neskatoties uz to, ka viņi savu dzeju rakstīja pirmajā atmodā.
  • Lasot Ausekļa dzejoļus, ir jūtams ātrums un atskanīgums, bet Andreja Pumpura dzejoļi ir tādi mazliet bremzēti.
  • Auseklis vēlāk nobeidzās ārstu nolaidības dēļ un atgriezās Latvijā miris kā varonis.
  • Ir vērts iedziļināties dzejoļos un atkost to īsto jēgu, jo dzejnieks, pat tā īsti neatklājot savas jūtas , atklāj citu pasauli.
  • Atklājas kāda daļa no dzejnieka dvēseles, neatklājot savas jūtas atklāti. Šajās rindās ir paslēpusies romantika, bet to saprast nevar kurš katrs.
  • Valodā daudz vārdu ir ievazāti no citām tautām.
  • Viņa savas bēdas nesa uz āru un izkratot savas sāpes par sava dēla nāvi.
  • Čaks kļavas lapai iedeva lielu lomu.
  • Aleksandrs Čaks ļauj mums iedomāties, cik burvīga ir Rīga ar dzejnieka acīm.
  • RabindranatsTagore mīlestību ir pārdzīvojis ar sievietes acīm.
  • A. Čaks rakstīja par ormaņiem, sievietēm, zirgiem un citiem krogu apmeklētājiem.
  • Lasot Jāzepu un viņa brāļus, viegli saprast, kuri ir sliktie un kuri labie.
  • Vizbulīte bija kā pļavas puķe – jauna, naiva un pati prasījās, lai noplūc.
  •  Dzejoļa krājuma Tālas noskaņas zilā vakarā nosaukums nav jāsaprot divdomīgi.
  • Daudzi dzejnieki atrada sevi krogā.
  •  Blaumanis katru noveli ir nosaucis citādi, bet visinteresantāko par Purva bridēju. Šajā novelē rakstnieku neinteresē ne sākums, ne beigas, bet kas tur notiek. Novele ir veidota tā, lai viss tur notiktu kā pa purvu.
  • Ar Edgaru rakstnieks parāda skaistu staļļa puisi, kurš iestidzis dziļi purvā.
  • Viņam ir nelokāms raksturs - saņēmis naudu, viņš dodas uz krogu.
  • Ilgas pēc labākas dzīves Edgars saskata Kristīnē, bet kučieris un sulainis atkal no jauna ievelk Edgaru muižas purvā, kur viņi rīko iedzeršanas un nododas uzdzīvei.
  • Edgars ne tikai mīl Kristīni, bet viņa tam arī patīk. Šīs patikšanas un mīlestības saites vijas pa visu grāmatu un vēl tālāk.
  • Edgara impulsīvais raksturs nepārtraukti mētājas starp Kristīni un krogu, parasti priekšroku dodot tam, kas palaikam tuvāk. Neraugoties uz lielo mīlestību pret Kristīni, Edgars visu naudu nodzer viens pats. Viņš cenšas būt uzticīgs Kristīnei pat tad, kad satiekas ar citām muižas meitām, bet tas viņam neizdodas . Par noveles galveno varoni kļūst Kristīne , jo viņa mīlē labāk par citām.
  • Bet Edgars pat tad, kad ir piedzēries, par Kristīni domā visu to labāko. Viņa atraida bagāto Akmentiņu saimnieku , teikdama: - Pacietieties , jūsu laiks vēl nav pienācis!
  • Kristīne gaida, kad kāds ķieģelis nokritīs viņas un Akmentiņa ceļā, tomēr tā vietā viņai pie kājām nokrīt Edgars.
  • Un tā Kristīne nekļūst par bagātā Akmentiņa sievu, bet uzticīgi brien līdzi Edgaram purvā.
  • Ne tikai Blaumaņa Kristīne, bet arī mūsdienu jaunieši, sekojot savām patiesajām, dziļajām jūtām, kāpj pāri žogiem.

(www.lnb.lv)

·      

                                                                                                                                                                                                 Valdis Klišāns

 

Comments