Jaunumi‎ > ‎

Ko nozīmē domāt vēsturiski? Pestalozzi programmas kursi Kiprā

Publicēja 2012. gada 5. okt. 01:41Danute Grīnfelde   [ atjaunināts 2012. gada 19. nov. 07:00 ]
2012. gada septembrī Daugavpils mākslas vidusskolas „Saules skola” vēstures skolotāja Evelīna Balode piedalījās Eiropas Komisijas un Pestalozzi programmas atbalstītajos trīs dienu kursos Kiprā, Nikosijā. Kursu „Ko tas nozīmē domāt vēsturiski? Vēsturiskās izpratnes veicināšana klasēs ar dažādām audzēkņu spējām un pieredzi, un kā attīstīt sadarbību ar plašāku sabiedrību” idejas autori un īstenotāji – Kipras Izglītības un kultūras ministrija, Kipras Pedagoģiskais institūts. 

Kursu materiāli apkopoti šeit.

Piedāvājam Evelīnas ieskatu kursu norisē.


Ko nozīmē domāt vēsturiski? Pestalozzi programmas kursi Kiprā


Tā vasaras pašā vidū man nācās meklēt aviobiļetes, kas nebija nemaz tik vienkarši: Kipra tieši pašreiz ir Eiropas Savienības prezidējošā valsts un septembris faktiski ir arī tūrisma sezonas kulminācija. Paši kiprieši jokoja, ka šogad esot daudz vairāk ziedošu puķu dobju kā parasti – tas, protams, par godu prezidentūrai. Gaisa temperatūra pēc drēgnās un lietainās Latvijas tiešām pārsteidza: naktī +25C, dienā +35C! Jauki ka ir Ryainair, jo par faktiski neticamu zemu cenu izdevās nopirkt biļetes uz Oslo (Rīges) lidostu Norvēģijā, no kuras ir tieši reisi uz Pafos lidostu, vienu no divām starptautiskajām lidostām Kiprā (aptuveni 140 km no galvaspilsētas).

Pirms pastāstīt par kursiem, gribas ieskicēt šīs zemes vēsturi un īpatnības. Pirmais, ko pamanu – kipriešu interesantā identitātes apziņa: pie valsts iestādēm, baznīcām vienmēr var sastapt 3 karogus – ES, Kipras un Grieķijas karogu. Arī valoda, kurā runā kiprieši, ir grieķu, taču paši uzsver, ka esot kiprioti – daudz patriotiskāki, skarbāki kā grieķi un nesapņo par apvienošanos ar valodas brāļiem Grieķijā. Kipra bijusi Anglijas kolonija, no tiem laikiem mantota labās puses ceļu satiksme, tradīcija labā līmenī apgūt angļu valodu. Kopumā Kipra ir īpaša sala Vidusjūrā, it kā krustcelēs starp Eiropu, Āziju un Āfriku. Tā ir arī mītiskās dievietes Afrodītes dzimtene, skaista leģenda tiem, kas tic mītiem!

Sāpīgs pavērsiena moments valsts vēsturē neapšaubāmi bija 1974. gads. Pēc traģiskiem notikumiem valsts iekšpolitikā (tika nogalināts tautas vēlētais prezidents, pēc tautības grieķis) izcēlās nemieri starp grieķiem un otru lielāko minoritāti turkiem. Šo konfliktu rezultātā salā iebruka Turcijas karaspēks. Militārais konflikts ar starptautisko spēku iejaukšanos tika novērsts, taču sala tika sadalīta divās daļās pēc etniskā principa. Aptuveni 40% teritorijas atrodas nelikumīgā, tikai Turcijas atzītā Ziemeļkipras turku republika. No šīs teritorijas grieķi bija spiesti bēgt, pametot visus savus īpašumus. Daudzi cilvēki zaudēja savas dzīvības šī militarā konflikta rezultātā un mēs, kursu dalībnieki iepazināmies ar dažādiem izdevumiem, kas veltīti pētījumiem par šo gadu notikumiem. Man likās, ka tik nesenā vēsture joprojām sāp kipriešu sirdī: gandrīz katram ir kāds pazīstams cilvēks, kas zaudējis visu, kāds sapņo par savas dzimtas mājām turku okupētajā teritorijā.

Pats traģiskākais atgādinājums par šiem notikumiem, neapšaubāmi, ir pati galvaspilsēta Nikosija – vienīgā sadalītā Eiropas galvaspilsēta. Reiz, līdz padomju sistēmas sabrukumam, tāda bija arī Berlīne! Nikosijas vecpilsētā, viduslaiku cietokšņa pašā vidū (kas vizuāli atgādina arī Daugavpils cietokšņa tektoniku), iet sadalošā josla. Reālajā vidē tā ir buferzona – neitrālā josla, graustu, pussabrukušu māju kvartāls, kas sadala pilsētu 2 daļās: Kipras grieķu daļā un turku daļā, pašpasludinātajā starptautiski neatzītajā republikā.

Manuprāt, ļoti interesantas ir Nikosijas pilsētas kartes. Tieši aiz sadalošās līnijas ielas zaudē nosaukumus, kļūst „anonīmas” un teritorijai pāri uzraksts „turku opētā teritorija kopš 1974. gada”. Īsts izaicinājums bija nokļūt šajā neeksitējošajā valstī, un, jāteic – tas nebija sarežģīti: Lidras ielas vidū bija jāaizpilda vīza (vārds, uzvārds, tautība un pases numurs), jāpagaida kamēr tiek apstrādāti dati un uzspiests zīmogs uz vīzas. Tā kā šāds apmeklējums bija kursu dalībnieku pašiniciatīva un tas notika vēlu vakarā pēc kursu oficiālās programmas, redzētais vēla vakara stundā likās visai drūms. Turku puse likās ļoti netīra, vājš ielu apgaismojums, pārsteidza kazino, alkohola veikalu lielais skaits. Tā, dīvainu, sajūtu pārņemti, mēs pēc kādas pusstundas pametām šo dīvaino „valsti”, izejot Kipras grieķu postenī nopietnu pasu pārbaudi, laimīgi iesoļojām Eiropas Savienībā. Šajā pusstundā pat paspēja nomainīties telefona operatori, un par piemiņu palika dīvainā vīza – vēsturiska liecība no neatzītas valsts. 

Lūk tādā vēsturiski neparastā vietā notika kursi, kuru galvenais akcents – palūkoties uz vēstures priekšmeta mācīšanu no mūsdienu jaunāko metodoloģijas atziņu viedokļa, apmainīties ar ES valstu jaunāko pieredzi, diskutēt. Kursu dalībnieki faktiski pārstāvēja 17 Eiropas valstis, no Latvijas biju vienīgā, taču bija pārstāvētas arī pārējās Baltijas valstis un dažas neES valstis (Bosnija&Hercogovina, Baltkrievija, Serbija, Montenegro). Ar apsveikuma lekcijām kursu sākumā pie mums viesojās augstas Kipras Izglītības ministrijas amatpersonas, komisāre bērnu tiesību jautājumos. Pestalozzi programmas aktivitāte Kiprā tika īstenota pirmo reizi, bija jūtams, ka organizatori bija ļoti pārdomājuši programmu.

www.coe.int/pestalozzi
Aktivitātes bija izkārtotas tā, lai dalībnieki 3 dienās redzētu maksimāli iespējamo: apmeklētu skolu Lefkarā un reālas vēstures stundas, redzētu Nikosijas vēstures muzeja speciālistu darbošanos ar bērniem, skolu jaunatni. Bija ekskursijas vidē: gan sadalītās Nikosijas apskate gar buferzonu, gan UNESCO Neolīta apmetnes apmeklējums, gan Lefkaras ciema apskate.

Skolā un muzejā redzētais apliecināja, cik svarīgi ļaut bērniem darboties, iejusties lomā noteiktā vēstures laikmetā, izpausties. Tādējādi pat audzēknis ar vājākām zināšanām vai atšķirīgu dzīves pieredzi iekļausies mācību darbā.

Neaizmirstamu iespaidu atstāja Kooperācijas mājas apmeklējums, vienīgā rekonstruētā māja buferzonā – iespējamais izlīguma meklējums starp kipriotiem neatkarīgi no tautības un pilsētas daļas. Starp citu, ēkas būvniecība un centra darbība, kas ietver vēstures mācību grāmatu un metožu pielietošanu, tiek finansēta no dalības dažādos ES projektos. Tiekoties ar centra līderiem, saprotam, ka daudzas lietas notiek pēc cilvēku pašiniciatīvas, brīvprātīgās darbības, un bieži vien cilvēki gūst gandarījumu realizējot hobiju – darīt labas lietas sabiedrības saliedētības labā.

Kopumā, aprunājoties vai diskutējot ar kolēģiem no citām valstīm, radās pārliecība, ka visur problēmas skolā, vēstures pasniegšanas jomā ir ļoti līdzīgas. Arī teorētiskās nodarbības kursos bija gan zināmas, gan arī pilnīgi jaunatklājumi, piemēram, neparasta pieeja fotoavotu izmantošanā, mūzikas kā vēstures avota iekļaušana, darbs ar identitātes dažādu līmeņu noteikšanu un tml. Bieži nodarbībās radās diskusijas, pierdzes apmaiņa. Ļoti palīdzēja Kipras skolotāji, kas kā jau „mājinieki” bija vairākumā un nepārtraukti izpalīdzēja viesiem, ik katru brīdi komentēja, tulkoja uz angļu valodu redzēto skolā, muzejā, ielās sastapto. Kursiem atvēlētais laiks ļoti ātri aizritēja, un, patiešām bija skumji šķirties no neparastās Kipras, atvērtajiem un radošajiem kolēģiem no visas Eiropas. Jau pēc atgriešanās mājup, turpinās aktīva sarakste, un, iespējams turpmāku sadarbības variantu meklējums.

Mans atpakaļceļš bija no Larnakas lidostas, kas ir pavisam tuvu Nikosijai, uz Varšavu, tad – Rīgu, ar poļu nacionālo aviokompāniju LOT. Biļetes gan bija krietni dārgākas, jo Hermeja vārdā nosauktā Larnakas lidosta ir ļoti prestiža un moderna. 

No viesmīlīgās un sirsnīgās Kipras ir atvests liels materiālu klāsts par sarežģītām jaunāko laiku vēstures tēmām (mutvārdu vēstures avotu izmantošana, kā mācīt par pilsoņu sadursmēm un to sekām, kā saliedēt sašķeltu sabiedrību caur vēstures tēmu pasniegšanu un tml.), un idejas pedagoga darba pilnveidošanai. Tos, kurus interesē šie materiāli vai radušies kādi citi jautājumi - varat sazināties ar mani pa e-pastu: evelina.balode@inbox.lv



Šis projekts tika finansēts ar Eiropas Padomes atbalstu. Šī publikācija atspoguļo vienīgi autores uzskatus.