Jaunumi‎ > ‎

Latvijas Radio piedāvā iespēju klausīties internetā raidījumu ierakstus par dažādiem Latvijas un pasaules vēstures tematiem.

Publicēja 2012. gada 8. aug. 05:55Vēstures skolotāju biedrība   [ atjaunināts 2012. gada 8. aug. 05:57 ]

 

 

Eduarda Liniņa sarunas ar vēsturniekiem ciklā „Latvijas vēstures mīti”

(LR arhīva interneta lapā atvērt saiti „15 05”)


Par baltu „atceļošanu" uz Latvijas teritoriju. Latviešu baltiskā izcelsme no ģenētiskā, antropoloģiskā un lingvistiskā viedokļa. Saruna ar arheologu Andreju Vasku.

http://www.latvijasradio.lv/program/1/2012/04/20120429.htm

 

Senlatviešu jēdziens vēsturiskā skatījumā. Senlatvijas valstiskums – vai viens no mītiem? Senlatviešu kā valodiskas, kulturālas, reliģiskas un politiskās kopības (ne)pastāvēšana – vēsturnieka Andra Šnē un valodnieces Ilgas Jansones skatījumā.

http://www.latvijasradio.lv/program/1/2012/05/20120527.htm

 

Lībieši 10.-13. gadsimtā un vēlāk – kaimiņi, likteņbiedri, radinieki. Lībiešu etnosa ģenēze un liktenis, saistība starp lībiešu vārda nesējiem viduslaikos un 19.-20. gs. lībiešiem. Studijā Virse Ingrīda - vēsturniece, arheologs; Ciglis Jānis – vēsturnieks, arheologs; Zemītis Guntis – Latvijas vēstures institūta direktors, arheologs.

http://www.latvijasradio.lv/program/1/2012/06/20120624.htm

 

Saruna ar Andri Levānu par Baltijas vēstures 13. gadsimta tematiku – krusta kari un to interpretācija mūsdienās.

http://www.latvijasradio.lv/program/1/2012/07/20120729.htm

 

 

 

Raidījumu cikls „Zināmais nezināmajā”

Visus raidījumus var atrast šajā lapā:

http://lr1.latvijasradio.lv/zinas/g00023.htm

 

 Vēstures temati


Par Kurzemes hercoga Jēkaba laika liecībām.

Sižets par to, kā atjauno Kurzemes hercogu kapenēs esošos sarkofāgus, un plašāka saruna ar LU Latvijas vēstures institūta pētnieci, vēstures doktori Mārīti Jakovļevu –

par Kurzemes hercogu Jēkabu, kuram oktobra beigās aprit 400. gadadiena un kura valdīšanas periodu dēvē par hercogistes ziedu laikiem.

 

Džosera piramīdas. Seno civilizāciju pēcnāves kults un kultūra.

Sižets par Latvijas ekspedīcijas dalībnieku redzēto slavenās Džosera piramīdas iekšpusē, un plašāka saruna ar mākslas zinātnieku, habilitēto mākslas doktoru Ojāru Spārīti par seno civilizāciju pēcnāves kultu un kultūru.

Latvijas pilots būvē senos lidaparātus. Aviācijas tehnikas attīstības vēsture.

Sižets par Latvijas pilota, konstruktora un Eiropas vēsturisko lidaparātu kluba biedra Aivara Grahoļska liktenīgo aizraušanos – seno, vēsturisko lidmašīnu būvi, kas notiek Vangažu darbnīcā. Viņa cēlākais mērķis - parādīt aviācijas pirmsākumus Latvijā, lai arī citur pasaulē to redz un novērtē. Bet plašāka sarunua ar RTU profesoru habilitēto inženierzinātņu doktoru Mārtiņu Kleinhofu un pieredzējušo pilotu Arti Riekstiņu par aviācijas tehnikas attīstības vēsturi un nākotnes izaicinājumiem.

 

Senie ieroči. Krusta kari.

Sižets par senajiem ieročiem, un kopā ar LU vēstures un filozofijas fakultātes viduslaiku vēstures katedras docentu Andri Šnē plašāka saruna par krusta kariem, izzinot to cēloņus, mērķus un ideoloģiju.

 

Par pulksteņu kolekciju un visdažādākajiem laikrāžiem.

Elīnas Kolātes sižets par Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja pulksteņu kolekciju, bet kopā ar zinātnes vēsturnieku Jāni Klētnieku un Turaidas muzejrezervāta galveno speciālisti Viju Stikāni saruna par visdažādāko gadsimtu laikrāžiem - Saules, mehāniskajiem, pilstorņu, baznīcu un citiem, modernākajiem pulksteņiem.

 

Par "mūžīgajām blaktīm". Senās Romas bēdīgais gals.

Zanes Lāces sižets par "mūžīgajām" blaktīm, kuru postošo dabu cilvēki pazīst kopā neatminamiem laikiem. Un kopā ar LU vēstures un filozofijas fakultātes asociēto profesoru, vēstures doktoru Hariju Tumanu rezumējums aizraujošai sarunai par Senās Romas impēriju, akcentējot šīs kādreiz varenās lielvalsts bēdīgo galu.

 

Par seno ieroču pētījumu. Vēstures atspoguļojums literatūrā. Krusta kari.

Raidījumā – par Latvijas Nacionālā vēstures muzeja speciālista Artūra Tomsona pētījumu, kas veltīts senajiem ieročiem, bet kopā ar LU vēstures un filozofijas fakultātes viduslaiku vēstures katedras docentu, vēstures doktoru Andri Šnē un vēsturisku romānu rakstnieku Jāni Lejiņu saruna par vēstures atspoguļojumu literatūrā, akcentējot Baltijas krusta karus. Starp citu, tieši šādu tematu ir ierosinājuši mūsu klausītāji.

 

Par seno Pompeju un par 1. gadsimtu tagadējās Latvijas teritorijā.

Intervija ar mākslas vēsturnieku Ojāru Spārīti par seno Pompeju bojāeju Vezuva izvirduma rezultātā. Kā zināms, izvirdums sākās 79. gada 24. augustā un ilga apmēram diennakti. Veicot arheoloģiskos izrakumus, noskaidrojās, ka pilsētā viss ir saglabājies tieši tāds, kā līdz izvirduma brīdim. Zem daudziem metriem pelnu tika atrastas ielas, mājas ar pilnīgu iekārtojumu, cilvēki un dzīvnieki, kuri nepaspēja izglābties. Bet raidījuma turpinājumā - saruna ar LU Vēstures un filozofijas fakultātes Arheoloģijas un vēstures palīgzinātņu katedras vadītāju, profesoru, vēstures doktoru Andreju Vasku - par 1. gadsimtu tagadējās Latvijas teritorijā.

 

Par seno maiju kalendāru un kalniem.

Intervija ar astronomijas pētnieku Jāni Klētnieku par seno maiju kalendāru, kurā ierakstīta visa Zemes civilizācijas gaita. Kā zināms, to izveidoja civilizācija, kas pastāvēja laika posmā no 250.-900. gadam mūsu ērā, un lietoja daudzus un dažādus kalendārus ne tikai ikdienas, nedēļas un ikgadējo darbu plānošanā, bet arī reliģiskajās aktivitātēs. Maiju kalendārs pilnībā kontrastē ar mūsdienu kalendāru, kura primārā funkcija ir laika organizēšana un plānošana. Bet vēlāk kopā ar LU asociēto profesoru Ivaru Strautnieku saruna par kalniem.

 

Par papīra izgudrošanu. Uzskati par Visuma uzbūvi.

Raidījums veltīts 2.gadsimtam – skan sižets par papīra izgudrošanu, savukārt, kopā ar LU Astronomijas institūta pētnieku Ilgoni Vilku un filozofijas profesoru Andri Rubeni saruna par tā gadsimta izcilāko domātāju uzskatiem par Visuma uzbūvi un Zemes atrašanos un par šo priekšstatu mainību un pilnveidošanos. Kā zināms, sengrieķu novērojumus un pieredzi vienotā dabaszinātņu sistēmā sakārtoja Aristotelis. Pamatojoties uz ikdienas pieredzi, viņš pieņēma, ka Zeme ir nekustīga un atrodas pasaules centrā. Analizēta arī slavenā Ptolemaja pasaules uzbūves teorija!

 

Nauda 4. gs. Par lielo tautu staigāšanu jeb migrāciju Eiropā.

Raidījums veltīts dažiem 4. gadsimta aspektiem – Latvijas nacionālā vēstures muzeja monētu un banknošu kolekcijas galvenā glabātāja, vēstures maģistre Anda Ozoliņa atklāj, kāda nauda bija apgrozībā šajā gadsimtā, bet kopā ar vēsturnieku Valdi Klišānu saruna par lielo tautu staigāšanu jeb migrāciju Eiropā, kā arī daļēji Āzijā un Ziemeļāfrikā, kas patiesībā aizsākās aptuveni ap 300. gadu, bet turpinājās vēl vairākus gadsimtus. Cik būtiski un kā mainījās etniskā aina, kuras tautas migrāciju viļņu rezultātā atrada sev jaunas apmešanās vietas, kā mainījās valodas lietojums, kā pieauga kristietības loma un kur nostiprinājās citu reliģiju ietekme? Atbildes uz šiem jautājumiem – raidījumā.

 

Indija. Mahatms Gandija. Modernās Indijas kastu sistēma, ekonomikas potenciāls, senā kultūras mantojums un jauno tehnoloģiju attīstības vēriens.

Turpinām sarunas jaunajā ciklā, kas veltīts pasaules visstraujāk augošajām valstīm, to ģeopolitiskam un etnogrāfiskam raksturojumam. Šoreiz mūsu uzmanība piesaistīta Indijai. Kopā ar LU Humanitāro zinātņu fakultātes Āzijas studiju nodaļas vadošo pētnieku Viktoru Ivbuli pakavējamies pie Indijas politiskā un garīgā līdera Mahatmas Gandija svarīgākajiem biogrāfijas faktiem, bet sarunas turpinājumā - modernās Indijas kastu sistēmu, ekonomikas potenciālu, senā kultūras mantojuma vērtības un jauno tehnoloģiju attīstības vērienu vērtē LU Sociālo zinātņu fakultātes profesore Žaneta Ozoliņa, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas asociētā profesore Guna Svence un filozofs Kaspars Eihmanis.

 

5. gadsimts - pāreja no antīkās pasaules uz viduslaikiem.

Raidījums veltīts 5.gadsimtam, kas esot izteikts pārejas gadsimts no viena laikmeta uz citu - no antīkās pasaules uz viduslaikiem. Vispirms – sižets par pilskalnu uzplaukumu Latvijas teritorijā, ko pārzina arheologs, LKA profesors Juris Urtāns. Bet raidījuma turpinājumā kopā ar LU vēstures un filozofijas fakultātes viduslaiku vēstures katedras docentu, vēstures doktoru Andri Šnē saruna par Franku valsts un vandaļu valsts izveidošanos, arī par angļu un sakšu ienākšanu Britu salās. Šajā gadsimtā "iekrīt" tradicionālais 476. gads, kad apvērsuma rezultātā tiek gāzts pēdējais Rietumromas imperators. Vēl viens jautājumu loks, kam veltīts laiks, saistās ar huņņiem un viņu vadoni Atilu.

 

Par Bizantijas zelta laikmetu un 6. gs Latvijas teritorijā.

Raidījums veltīts 6. gadsimtam. Vispirms – sižets par Bizantijas mākslas zelta laikmetu, ko lieliski pārzina mākslas zinātnieks Ojārs Spārītis. Savukārt, raidījuma turpinājumā kopā ar LU Latvijas vēstures institūta direktoru, vēstures doktoru Gunti Zemīti saruna par to, vai ir kādas rakstītās ziņas par norisēm šinī gadsimtā Latvijas teritorijā, kādu tautību pārstāvji tad īsti šeit dzīvo, vai notiek vietējo tautību pārgrupēšanās, kā arī – vai ieviešas izmaiņas apbedīšanas veidā un parādās jauni materiāli, darbarīki, ieroči.

 

Arābu laiki Latvijā? Kas gan raksturīgs 7. gadsimtam?

Raidījums veltīts 7. gadsimtam. Vispirms uzklausīsim žurnālistu Juri Paideru, kurš sarakstījis grāmatu "Arābu laiki Latvijā", bet raidījuma turpinājumā kopā ar RSU profesori Jeļenu Staburovu un vēsturnieku, LU doktorantu Imantu Ļaviņu saruna par šī tālā gadsimta svarīgākajām iezīmēm, kas saistās ar islāmu, kā arī ar arābu pasaules un arābu kultūras dzimšanu un izaugsmi.

 

8. gadsimts. Āhene - Kārļa Lielā dzimtā pilsēta. Austrumeiropas etniskās un reliģiskās kartes veidošanās.

Raidījums veltīts 8. gadsimtam – vispirms uzklausīsim LMA profesoru Andri Rubeni, kurš stāsta par izglītības un zinātnes centru Āhenē, kas tiek uzskatīta arī par franku karaļa Kārļa Lielā dzimto pilsētu. Bet raidījuma turpinājumā kopā ar vēsturnieku Valdi Klišānu saruna par Austrumeiropas etniskās un reliģiskās kartes veidošanos 8. gadsimtā.

 

Par oratoriem un retorikas mākslu. Gajs Kornēlijs Tacits.

Edgara Raginska sižets par senatnes slavenākajiem oratoriem un retorikas mākslu, savukārt, raidījuma turpinājumā kopā ar Vēstures izpētes un popularizēšanas biedrības valdes priekšsēdētāju Andri Tihomirovu un LU vēstures un filozofijas fakultātes asociēto profesoru, vēstures doktoru Hariju Tumanu saruna par vienu no sava laika izcilākajiem vēsturniekiem – Gaju Kornēliju Tacitu, kurš bijis gan romiešu orators, gan jurists un senators. Kādus sacerējumus un kādas mīklas viņš atstājis nākamajām paaudzēm? Kam īsti veltīts viņa pazīstamākais darbs, piemēram, nupat arī Latvijā izdotā "Par Ģermānijas atrašanās vietu un tautām" jeb vienkārši "Ģermānija"? Kādu nozīmi un jēgu tajā saredz mūsu šīsdienas eksperti?

 

Par 9. gadsimtu pasaulē un Latvijā.

Raidījums veltīts 9.gadsimtam. Vispirms – vēsturnieka Imanta Ļaviņa stāsts par Gudrības namu Bagdādē, bet raidījuma turpinājumā kopā ar LU Latvijas vēstures institūta direktoru, vēstures doktoru Gunti Zemīti saruna par šo tālo gadsimtu Latvijas teritorijā, ko dēvē par vēlo dzelzs laikmetu.

 

Par 10. gadsimtu.

Raidījums veltīts 10. gadsimtam – piedaloties vēstures doktoriem Andris Šnē un Robertam Spirģim, sarunāsimies par lībiešiem, kā arī par slaveno Otonu dinastiju, Svētās Romas impērijas izveidošanu un vēl par dažiem svarīgākajiem 10. gadsimta notikumiem un atklājumiem.

 

11. gadsimtā.

Raidījums veltīts 11.gadsimtam. Kopā ar LU Humanitāro zinātņu fakultātes profesoru, filoloģijas zinātņu doktoru Edgaru Lāmu un Latvijas nacionālā vēstures muzeja direktoru, vēstures doktoru Arni Radiņu saruna par bruņinieku (trubadūru) literatūru – kā vienu no viduslaiku Rietumeiropas laicīgās kultūras izpausmēm, par lībiešiem Daugavas un Gaujas lejtecē, skandināvu rūnu uzrakstiem un sāgām, tirdzniecību un naudu, kristīgās ticības aizsākumiem, ko apliecina arheoloģiskie izrakumi. Protams, neizpaliks arī konkurss!

 

12. gadsimts. Pizas torņa vēsture. 12. gadsimtā dibinātās augstskolas.

Raidījums veltīts 12.gadsimta svarīgākajām norisēm. Vispirms - Edgara Raginska sižets par slavenā Pizas torņa neparasto vēsturi, kas aizsākās 1173. gadā, bet kopā ar studijas viesi – filozofijas doktoru, Latvijas mākslas akadēmijas profesoru Andri Rubeni saruna par Eiropas pirmajām, 12. gadsimtā dibinātajām augstskolām Boloņā, Parīzē, Oksfordā.

 

Par 13. gadsimtu un Rīgas dibināšanu. Krusta kari un bīskapu misiju.

Raidījums veltīts 13. gadsimta svarīgākajiem notikumiem. Vispirms – Edgara Raginska sižets par Rīgas dibināšanu, savukārt, kopā ar LU Vēstures un filozofijas fakultātes docentu, vēstures doktoru Andri Šnē saruna par 13. gadsimtu, par Baltijas krusta kariem, bīskapu Meinharda un Alberta misiju un reālpolitiku.

 

Par senlietu meklētājiem un melno arheoloģiju.

Raidījumā skan Edgara Raginska sižets par senlietu meklētājiem, izveicīgiem cilvēkiem, kuri pēc profesionālo vēsturnieku domām neatgriezeniski sagrauj kultūrvēstures pieminekļus un iznīcina vēstures avotus. Savukārt, kopā ar Ventspils muzeja direktora vietnieku, vadošo pētnieku, LU asociēto profesoru arheoloģijā Armandu Vijupu un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Arheoloģijas un vēstures daļas vadītāju Sandru Zirni saruna par melnās arheoloģijas izplatību. Šī problēma pastāv visā Eiropā, tomēr vecajās pilsoniskajās sabiedrībās ir augstāka cilvēku informētības pakāpe un striktāki privāto teritoriju nosacījumi - ikviens zina, kas notiek uz viņa zemes. Kāda aina paveras Latvijā?

 

Par brīvmūrniekiem.

Raidījumā klausieties par noslēpumiem apvīto Brīvmūrnieku kustību. Kas ir brīvmūrnieki un kas notiek viņu ložās – stāsta brīvmūrnieks Andris Ruģēns, bet kopā ar filozofi Māru Kiopi saruna par to, kas ir Tomiskā filozofija un kā Akvīnas Toma idejas palīdzējušas rast līdzsvaru starp garīgo un laicīgo pasauli.

 

Rīga un Rīgas lauku novadi senatnē.

Raidījumā sižets par Rīgas lauku novada un Daugavgrīvas iedzīvotāju sadzīvi un svētku norisēm senatnē, bet studijā saruna ar vēsturnieci Māru Cauni par Rīgas pili - seno un mainīgo.

 

Par amatnieku Rīgu un 14. gadsimtu.

Raidījums veltīts 14. gadsimta svarīgākajiem notikumiem. Vispirms – Edgara Raginska sižets par amatnieku Rīgu, ko lieliski pārzina mākslas zinātnieks Ojārs Spārītis. Savukārt, kopā ar viduslaiku vēsturnieku Andri Levānu vērtējam 14. gadsmita zīmes: epidēmijas un dabas katastrofas, baznīcas autoritātes krišanos, nemierus un dumpjus. Vēl, kā zināms, Anglija un Francija uzsāka savstarpēju karu, kas ilga veselu gadsimtu!

 

Par senās Ēģiptes civilizāciju.

Raidījums veltīts senās Ēģiptes civilizācijai, par kuras sākumu tiek uzskatīts 3150. gads p.m.ē., kad par valdnieku kļuva pirmais faraons, un šī civilizācija pastāvēja nākamos trīs tūkstoš gadus. Vispirms - Zanes Lāces intervija ar LU Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes profesoru, ģeoloģijas doktoru Valdi Segliņu par laika skaitīšanu un kalendāriem. Savukārt, kopā ar LU vēstures un filozofijas fakultātes asociēto profesoru, vēstures doktoru Hariju Tumanu saruna turpinājumā.

 

Par 15. gadsimta notikumiem.

Raidījums veltīts 15. gadsimta svarīgākajiem notikumiem, nozīmīgām personībām un atklājumiem, kuriem izsekosim kopā ar viduslaiku vēsturnieku Andri Levānu. Noteikti dzirdēsit par Johanu Gūtenbergu, kas tiek uzskatīts par grāmatu iespiešanas tehnoloģijas ar metāla burtiem atklājēju. Atklājums īsā laikā izplatījās gan Eiropā, gan vēlāk arī pasaulē, un šis fenomens tiek arī uzskatīts par vienu no Renesanses laikmeta aizsākuma elementiem.

 

Par jaunu Latvijas vēstures atlantu un senu civilizāciju – Divupi.

Raidījumā vispirms skanēs Edgara Raginska sižets par jaunu Latvijas vēstures atlantu. Savukārt, kopā ar LU vēstures un filozofijas fakultātes asociēto profesoru, vēstures doktoru Hariju Tumanu sarunāsimies par Divupi – civilizāciju, par kuru pirmās liecības iesniedzas 4000 gadu tālā pagātnē pirms mūsu ēras.

 

Par atklājumiem astronomijā un citiem nozīmīgiem 16. gadsimta notikumiem.

Raidījums veltīts 16. gadsimtam. Vispirms skanēs sižets par izcilākajiem atklājumiem astronomijā, savukārt, kopā ar LU Latvijas vēstures institūta pētniekiem, vēstures doktoriem Mārīti Jakovļevu un Munti Aunu sarunu turpināsim par 16.gadsimta nozīmīgākajiem notikumiem toreizējā Latvijas teritorijā.

 

Senajā Grieķijā.

Raidījums veltīts senajai Grieķijai. Vispirms skan sižets par to, kā Dionīsa kults sekmēja sengrieķu teātra rašanos. Savukārt, kopā ar LU vēstures un filozofijas fakultātes asociēto profesoru, vēstures doktoru Hariju Tumanu saruna par šīs civilizācijas citiem svarīgākajiem aspektiem, jo tieši grieķu uzkrātās zināšanas dažādās jomās - inovācijas kuģubūvē, militārajā jomā, viņu iedibinātie likumdošanas un demokrātijas principi, zinātnes sasniegumi tika pārņemti un attīstīti vēlāk Eiropas civilizācijas veidošanās procesā.

 

Par notikumiem 17. gs.

Raidījums veltīts 17. gadsmita svarīgākajiem notikumiem. Vispirms skan Edgara Raginska sižets par divām spilgtām zinātnes personībām – angļu dabaszinātnieku Īzaku Ņjūtonu un vācu matemātiķi un filozofu Gotfrīdu Vilhelmu Leibnicu. Savukārt, kopā ar Latvijas Mākslas akadēmijas profesoru, filozofijas doktoru Andri Rubeni saruna par tām nozīmīgākajām idejām, kas izkristalizējās šī gadsimta intelektuālajos un garīgajos meklējumos un diskusijās.

 

Renesanse jeb atdzimšanas laikmets.

Raidījums veltīts Renesanses jeb atdzimšanas laikmetam, kurā atklājās neierobežotās iespējas izzināt visu par apkārtējo pasauli, ieskaitot arī paša cilvēka būtību. Vispirms skan Edgara Raginska sižets par renesanses mūziku. Savukārt, kopā ar LMA profesoru, mākslas zinātnieku Ojāru Spārīti sarunai turpinājums par garīgām vērtībām, ko atraisīja Renesanse, un par Kristus dzimšanu, ko kā signālu saviem spožajiem darbiem uztvēra tā laika kultūras un mākslas ģeniālākie pārstāvji.

 

Par Senās Ēģiptes mītiem un antīko laiku mentālo revolūciju.

Raidījumā vispirms skan Zanes Lāces intervija ar LU asociēto profesoru, ģeogrāfijas zinātņu doktoru Valdi Segliņu par mūsdienu mītiem, kas saistīti ar Senās Ēģiptes kosmētiku. Savukārt, saruna studijā kopā ar LU Vēstures un filozofijas fakultātes asociēto profesoru, vēstures doktoru Hariju Tumanu par antīko laiku mentālo revolūciju.

 

Par 18. gadsimtu.

Raidījums veltīts 18. gadsmitam. Vispirms sižets par valša rašanos, savukārt, studijā kopā ar filozofijas doktoru, Latvijas Mākslas akadēmijas profesoru Andri Rubeni saruna par 18. gadsimta svarīgākajiem notikumiem, sasniegumiem, idejām un izcilākajām personībām.

 

Par notikumiem un cilvēkiem 19. gadsimtā.

Raidījums veltīts 19.gadsimtam. Vispirms Edgara Raginska intervija ar vēstures doktori Anitu Čerpinsku - par Napoleona karagājienu 1812. gadā Latvijas teritorijā. Savukārt, studijā kopā ar LU Vēstures un filozofijas fakultātes Rietumeiropas un Amerikas jauno un jaunāko laiku vēstures katedras asociēto profesori, vēstures doktori Lilitu Zemīti saruna par šīs simtgades nozīmīgākajiem vēsturiskajiem notikumiem un spožākajām personībām.

 

Par utopiju un antiutopiju.

Vispirms - sižets par literāro antiutopiju, kas visbiežāk tēlo absurdu, nebrīvu, ļaunu, totalitāru nākotni. Savukārt, kopā ar LU Vēstures un filozofijas fakultātes doktoranti Ivetu Nātriņu un vēsturnieku Andri Levānu saruna par utopijām. Kā zināms, vēstures gaitā ir radītas dažādas filozofiskas koncepcijas un teorijas, literatūrā – darbi par ideālu nākotni, kur pastāv pilnīga harmonijas, taisnīguma un labklājības valstība! Raidījumā arī par to, kā radies termins "utopija" un kā tas pārvērtās par vienu no 20.gadsimta filozofijas diskursīvā lauka būtiskākajiem, plaši aprakstītajiem un daudznozīmīgajiem jēdzieniem.

 

Seno un moderno laiku altārgleznu vēsture un izmantotie sižeti.

Raidījums veltīts seno un moderno laiku altārgleznu vēsturei, nozīmei, tajās izmantotajiem sižetiem, tēliem, simboliem. Raidījumā piedalās mākslinieces Maira Veisbārde un Helēna Heinrihsone, mākslas zinātnieks, Latvijas Mākslas akadēmijas profesors Ojārs Spārītis un Rīgas Doma dekāns, mācītājs Elijs Godiņš.

 

Par baumām senatnē un mūsdienās.

Raidījumā vispirms skan Zanes Lāces intervija ar LU sociālpsiholoģijas profesoru Ivaru Austeru par mūsdienu baumu rašanās mehānismiem. Savukārt, studijā kopā ar vēsturnieku Andri Levānu turpinājums sarunai par šī fenomena - baumu - vēsturisko, kultūrvēsturisko, sociālo aspektu. Uzzināsit, vai senajā, tātad arī viduslaiku pasaulē, pazina baumas, kādi kolektīvie priekšstati bija izveidojušies par baumām, kā arī - vai baumām ticēja un vai tās spēja mainīt notikumu gaitu, cilvēku rīcību un attieksmi iepretī lietām un citiem cilvēkiem?

 

Par antīkās Persijas civilizāciju un senajām valodām.

Vispirms Zanes Lāces intervija ar vēsturnieku Imantu Ļaviņu par antīkās Persijas civilizāciju. Savukārt, studijā kopā ar Briseles universitātes doktoranti Eviju Kravčenko saruna par senajām Irānas valodām un iedziļināšanās persiešu valodas fenomenā.

 

Par zviedru laikiem Rīgā un apgaismību 18. gs Eiropā.

Vispirms - Edgara Raginska intervija ar vēsturnieci Margaritu Barzdeviču par Rīgu zviedru laika kartēs un plānos. Savukārt, studijā kopā ar LU vēstures un filozofijas fakultātes Latvijas un Austrumeiropas jauno un jaunāko laiku vēstures katedras profesoru Gvido Straubi saruna par apgaismības idejām un to paudējiem 18. gadsimta Eiropā un Latvijā.

 

Par harēmu osmaņu sabiedrībā un šīs impērijas vēsturi.

Vispirms - Zanes Lāces sižets par harēmu sistēma osmaņu sabiedrībā, ko pētījis vēsturnieks Imants Ļaviņš. Savukārt, studijā kopā ar LU Humanitāro zinātņu fakultātes Āzijas studiju nodaļas profesoru Leonu Taivanu sarunai turpinājums par osmaņu impērijas vēstures jautājumiem.

 

Par ceļošanu un prombūtni viduslaikos.

Raidījumā vispirms skan Edgara Raginska intervija ar vēsturnieku Valdi Klišānu par stepju klejotājiem un viņu lomu viduslaiku Eiropas etniskajā, politiskajā un kultūras vēsturē. Savukārt, studijā kopā ar LU Vēstures un filozofijas fakultātes viduslaiku vēstures katedras vadītāju, profesoru, vēstures doktoru Ilgvaru Misānu saruna par ceļošanu un prombūtni viduslaikos.

 

Par 19. gadsimtu un tā laika notikumiem.

Raidījums veltīts 19.gadsimta lielākajiem un svarīgākajiem atklājumiem, zinātnes un tehnikas progresam. Šos jautājumus pārrunājam ar filozofijas doktoru, LMA profesoru Andri Rubeni.

 

Par prūšu valodu un prūsijas vēsturi.

Raidījumā vispirms skan Zanes Lāces intervija ar Ventspils augstskolas Tulkošanas fakultātes profesori, filoloģijas doktori Dzintru Leli - Rozentāli par prūšu valodu. Savukārt, studijā kopā ar vēsturnieku, apgāda "Zvaigzne ABC" vēstures projektu vadītāju Valdi Klišānu izzināsim senās Prūsijas vēsturi.

 

Par modes vēsturi.

Raidījumā vispirms skan intervija ar Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja galveno speciālisti Ligitu Kalniņu par kurpju vēsturi. Savukārt, studijā kopā ar LMA Modes dizaina katedras docentiem Edīti Paruti un Arti Štamgūtu saruna par citiem modes vēstures jautājumiem.

 

Par Mežītes un citiem pilskalniem.

Zanes Lāces intervija ar LU profesoru Andreju Vasku par studentu pētījumiem Mežītes pilskalna apmetnē un kapulaukā. Savukārt, studijā kopā ar Latvijas Kultūras akadēmijas profesoru Juri Urtānu un LU Latvijas vēstures institūta direktoru Gunti Zemīti saruna par pilskalniem.

 

Par gladiatoriem, elitārismu dzejā un masu kultūru senajā Romā.

Vispirms skan Zanes Lāces intervija ar LU Humanitāro zinātņu fakultātes Klasiskās filoloģijas katedras asociēto profesori Vitu Paparinsku par elitārismu romiešu dzejā. Savukārt, studijā kopā ar LU Vēstures un filozofijas fakultātes asociēto profesoru, vēstures doktoru Hariju Tumanu saruna par gladiatoriem un masu kultūru senajā Romā.

 

Kā līdz ar atsevišķām dzimtām Latvijā nonāca citu zemju kultūras vērtības.

Raidījumā mākslas zinātnieks Ojārs Spārītis skaidro, kā līdz ar Bēru dzimtu Kurzemē nonāca citu zemju kultūras vērtības. Bet Edgars Raginskis ir devies izzināt, kā Rīgā nonāca Johans Gotfrīds fon Herders.

 

Par Lietuvas valdnieku Mindaugu un Lietuvas lielkunigaitiju 14. un 15.gadsimtā.

Edgara Raginska intervija ar LU Vēstures un filozofijas fakultātes dekānu, viduslaiku vēstures katedras docentu Andri Šnē par Lietuvas valdnieku Mindaugu, kas uzskatāms par Lietuvas valsts izveidotāju. Bet studijā Sandra Kropa ar vēsturnieku, apgāda "Zvaigzne ABC" vēstures projektu vadītāju Valdi Klišānu sarunu turpinās par Lietuvas lielkunigaitiju 14. un 15.gadsimtā, tajā skaitā par citiem valdniekiem - Ģediminu, Aļģirdu, Jagaili un Vītautu Dižo.

 

Comments