Jaunumi‎ > ‎

Latvijas vēsture pamatskolai3

Publicēja 2013. gada 23. aug. 23:13Vēstures skolotāju biedrība   [ atjaunināts 2013. gada 23. aug. 23:37 ]
Mācību grāmatā Latvijas vēsture pamatskolai 3 (8. klasei) un atbilstošā darba burtnīca tirdzniecībā būs augusta pašāš pēdējās dienās vai septembra pirmajā nedēļā, tādēļ, atsaucoties vairāku skolotāju lūgumam, ievietojam VSB mājas lapā pirmo divu nodaļu stundu aprakstu. Plašāks materiāls par šīm un pārējām nodaļām būs pieejams Skolotāja grāmatā, kas grāmatnīcās, visdrīzāk, nonāks oktobrī.

Autoru kolektīvs:

Sarmīte Goldmane

Aija Kļaviņa

Ināra Misāne

                                 Ligita Straube

1. Latvija Krievijas impērijā (līdz 1861. gadam)

Stunda

Temats

Sasniedzamais rezultāts

Jēdzieni

Darbība stundā

Mājas darbs

Vērtēšana

1.

Ievads.

Latvijas teritorijas iekļaušana Krievijas impērijā.

♦ Zina, kad un kādos apstākļos Latvijas teritorija tika pievienota Krievijas impērijai.

♦ Skaidro Latvijas teritorijas pārvaldi Krievijas sastāvā.

♦ Izprot dažādu kultūru ietekmi uz kultūrvēsturiskā mantojuma veidošanos.

Muiža, guberņa.

♦ Ievadjautājumi par Latvijas teritoriju un tās iedzīvotājiem 16.–18. gadsimtā.

♦ Darbs ar kartēm (3 mācību grāmatas 9. lpp. un 3, 4 un 9 10.–11. lpp.).

♦ Darbs pāros: pēta kartes, lasa tekstus mācību grāmatas 10.–11. lpp., kopīgi meklē atbildes uz jautājumiem.

♦ Izmantojot tekstu un attēlus mācību grāmatas 8.–11. lpp., noskaidro, kam Baltijas guberņās piederēja politiskā vara un kas bija zemes īpašnieki.

Uzdevumi darba burtnīcas 2. lpp.

 

2.

Vidzeme un Kurzeme apgaismības laikmetā.

Pētījums vēsturē “Rīga un tās iedzīvotāji J. K. Broces zīmējumos”.

♦ Izprot izglītības un kultūras attīstības īpatnības 18.gadsimtā.

♦ Izprot apgaismības nozīmi latviešu tautas kultūrvēsturiskajā attīstībā.

♦ Lieto vēstures jēdzienus brāļu draudze, apgaismība.

♦ Atpazīst ievērojamākās vēsturiskās personas un viņu veikumu.

Apgaismība,

Hernhūtisms jeb brāļu draudze.

♦ Saruna par apgaismību Eiropā, jēdzienu apgaismība, apgaismotāji izpratnes nostiprināšana.

♦ Darbs ar tekstu mācību grāmatas 12. lpp. un 1, 2, 4 12.–13. lpp., noskaidrojot pirmos apgaismotājus un viņu idejas Latvijā.

♦ Savietošanas uzdevums darba burtnīcas 3. lpp., izmantojot informāciju darba lapā.

♦ Kopīgi lasa tekstu mācību grāmatas 12. lpp., 5 un 7 13. lpp. un noskaidro, kas bija hernhūtieši un kā brāļu draudze darbojās Latvijas teritorijā.

♦ Darbs ar pētījuma vēsturē “Rīga un tās iedzīvotāji J. K. Broces zīmējumos” mācību grāmatas 16.–17. lpp. uzdevumiem.

 

3.

Napoleona armija Latvijas teritorijā

♦ Zina, kur Latvijas teritorijā norisinājās karadarbība Francijas un Krievijas kara laikā.

♦ Vērtē Napoleona armijas karadarbību, ņemot vērā 19. gs. sākuma apstākļus un mūsdienu skatījumu.

♦ Izprot, kā Napoleona karaspēks izturējās pret latviešu zemniekiem.

 

♦ Prātavētra.

♦ Individuāls darbs ar mācību materiāliem grāmatas 14.–15. lpp.

♦ Pēta 1812. gada notikumus, analizējot vēstures avotus.

♦ Secinājumu izdarīšana (pāru darbs vai skolotāja saruna ar klasi) par to, kā vērtēt Napoleona armijas karadarbību Latvijā.

 

♦ Izlasīt 1.3. mācību grāmatā.

♦ 6. uzdevums darba burtnīcas 4. lpp.

 

4.

Zemnieki Kurzemē un Vidzemē.

♦ Raksturo zemnieku dzīvi Kurzemē un Vidzemē 18. gadsimtā.

♦ Izprot dzimtbūšanas atcelšanas cēloņus.

 

 

 Saruna par zemnieku dzīvi Latvijas teritorijā, saistot to ar tās atrašanos citu valstu sastāvā.

 Lasīšana ar uzdevumu (teksts mācību grāmatas 18.lpp.).

♦ Darbs ar rakstītajiem vēstures avotiem (teksts mācību grāmatas 18.–19. lpp.).

♦ Darbs ar vizuālajiem vēstures avotiem.

 Uzdevumi darba burtnīcas 5. lpp.

 

5.

Dzīve Kurzemē un Vidzemē pēc brīvlaišanas.

♦ Zina zemnieku brīvlaišanas norisi Kurzemē un Vidzemē.

 Izprot kā mainījās zemnieku dzīve pēc dzimtbūšanas atcelšanas.

 Izprot un skaidro dzimtbūšanas atcelšanas sekas.

 

Rusifikācija, “putna brīvība”, klaušas,  klaušu laiki.

Skolēni skolotāja vadībā lasa un pēta tekstu un avotus mācību grāmatas 20.–21. lpp.

Atbildes uz jautājumiem mācību grāmatas 20. lpp.

Pāru darbs.

Skolēni veido sarakstu, kurā uzskaita pēc dzimtbūšanas atcelšanas Kurzemē un Vidzemē notikušās pārmaiņas (mācību grāmatas 20.–21. lpp.).

 Uzdevums darba burtnīcas 6. lpp.

 

 

6.

Dzimtbūšanas atcelšana Latgalē.

Pētījums vēsturē “Emīlija Plātere – 19. gadsimta Žanna d’Arka no Latgales”.

 Zina, kā norisinājās zemnieku brīvlaišana Latgalē.

 Izprot dzimtbūšanas atcelšanas cēloņus un sekas.

 Izprot un skaidro, kā mainījās zemnieku dzīve pēc dzimtbūšanas atcelšanas.

 

 

Stundu sāk ar atkārtošanu, noskaidrojot, kā skolēni izpratuši dzimtbūšanas atcelšanu Vidzemē un Kurzemē un tās rezultātā notikušās pārmaiņas.

Skolotāja vadībā iepazīstas ar mācību materiāliem grāmatas 22.–23. lpp. un pārrunā Latgales atšķirības no pārējiem Latvijas novadiem un ekonomisko situāciju pirms 1861. gada.

Skolēni izpēta reformas norisi, rezultātus un sekas, veic ierakstus darba burtnīcas 7. lpp., izdara secinājumus.

Sagatavot atbildes uz jautājumiem mācību grāmatas 23. lpp.

Iepazīšanās ar pētījuma materiāliem mācību grāmatas 24.–25. lpp.

 

 

2. Latviešu tautas atmoda

Stunda

Temats

Sasniedzamais rezultāts

Jēdzieni

Darbība stundā

Mājas darbs

Vērtēšana

1.

Ievads.

Sabiedrība 19. gadsimta vidū.

♦ Papildina zināšanas par pārmaiņām Latvijas teritorijā 19. gs. vidū un otrajā pusē.

♦ Saskata izmaiņas iedzīvotāju izvietojumā 19. gadsimtā.

♦ Izprot pārmaiņu sekas.

Buržuāzija.

♦ Stundas ievaddaļā, strādājot pāros un izmantojot VISC metodiskā materiāla kartes, skolēni izpēta, kā mainījās iedzīvotāju izvietojums Latvijas teritorijā 19. gadsimtā. 

♦ Skolēni, izmantojot iepriekšējās nodaļās apgūto un kartēs redzēto, noskaidro iedzīvotāju skaita izmaiņu iemeslus.

♦ Apgūstot jauno tēmu, skolēni papildina zināšanas par pārmaiņām 19. gs. vidū un otrajā pusē. Veido tabulu - 2. uzdevums darba burtnīcas 9. lpp.

♦ Klasē kopīgi pārrunā paveikto un precizē vai papildina ierakstus tabulā.

♦ Stundas nobeigumā secina, kādas bija pārmaiņu sekas.

♦ Mācību grāmatas 28.–29. lpp.

♦ Skolēnam jāiejūtas sava vienaudža lomā 19. gs. otrajā pusē un jāuzraksta atslēgas vārdi, kas raksturo pusaudža ikdienu.

4. uzdevums darba burtnīcas 9. lpp.

 

 

2.

Jaunlatviešu darbības sākums.

 

♦  Zina jaunlatviešu kustības rašanās vietas un cēloņus.

♦ Vērtē jaunlatviešu darbību, pamatojoties uz dažādos informācijas resursos iegūtajām ziņām.

♦ Apzinās, ka cilvēku darbība var ietekmēt vēstures gaitu.

Jaunlatvieši, atmoda.

♦ Stundas ievaddaļā , lai aktualizētu jau apgūto, noskaidro kāpēc un kur veidojās jaunlatviešu kustība un tās apzīmējuma izcelsmi.

♦ Stundas pamatdaļā skolēni, strādājot grupās, izpēta viena jaunlatviešu kustības pārstāvja darbību un sagatavo stāstījumu un prezentāciju par viņa veikumu.

♦ Stundas nobeigumā skolēni grupās vienojas par mājas veicamajiem darbiem.

Koordinēt un pabeigt grupu darbu un sagatavot prezentācijas (mutvārdu un vizuālās).

 

 

3.–4.

Jaunlatviešu veikums.

Pētījums vēsturē “Krišjānis Valdemārs

 

Rīgas Latviešu biedrība un dziesmu svētki

Zina raksturīgākos latviešu nacionālās kultūras attīstības piemērus 19. gs. otrajā pusē.

♦ Zina ievērojamāko jaunlatviešu veikumu.

Raksturo, kāda ir nacionālās atmodas ietekme mūsdienās.

 

Nācija.

♦ Stundas ievaddaļā grupās apkopo mājās paveikto un precizē , kā noritēs grupas prezentācija.

♦ Grupu prezentācijas, kuru laikā skolēni veic 1. uzdevumu darba burtnīcas 10. un 11. lpp. Prezentācijas noslēgumā skolēni uzdod jautājumus klasesbiedriem.

♦ Pēc visām prezentācijām tiek apkopota informācija par jaunlatviešu darbības virzieniem.

♦ Stundas nobeigumā domu apmaiņa par tēmu “Vai jaunlatviešu aizsāktais darbs jāturpina 21. gadsimtā un kā tas jādara”?

♦ 4. uzdevums darba burtnīcas 12. lpp.

♦ Veikt pētījuma vēsturē „Krišjānis Valdemārs” uzdevumus 36. lpp.

 

Savstarpējais novērtējums.

 

Pārbaudes darbs “Latvija Krievijas impērijas sastāvā un latviešu tautas atmoda”.

 

Nodaļā apgūtie jēdzieni.

Iegūto zināšanu un prasmju izmantošana.

 

Vērtējums 10 ballu skalā.

 

Comments