Jaunumi‎ > ‎

"Latvijas vēstures mazā bibliotēka" – vērtīgi metodiskie līdzekļi vēstures un politikas-tiesību skolotājiem.

Publicēja 2012. gada 23. janv. 23:37Vēstures skolotāju biedrība   [ atjaunināts 2012. gada 23. janv. 23:48 ]
19. gadsimta vidu, pieaugot latviešu studentu skaitam Tērbatas Universitātē, radās Eiropas vērtībās balstītā jaunlatviešu kustība, kas centās modernizēt Baltijas sabiedrību un attīstīt latviešu nacionālo identitāti. Šīs kustības galvenais propagandas līdzeklis bija laikraksts "Pēterburgas Avīzes", kas iznāca Pēterburgā no 1862. līdz 1865. gadam.

Analizējot vēstures avotus, grāmatas autors Dr. Gints Apals secina, ka jaunlatviešu uzskatu sludināšana deva impulsu ilgam sociālpolitiskam procesam, kas turpmākajās desmitgadēs noveda pie modernās latviešu nācijas noformēšanās un Latvijas valsts rašanās.

Grāmatā jaunlatviešu kustība atspoguļota un analizēta kontekstā ar tobrīd pasaulē aktuālajām politiskajām idejām liberālismu un nacionālismu, kas sekmēja nacionālu valstu tapšanu un politisko procesu demokratizāciju, vienlaikus radot priekšnoteikumus arī 20. gadsimta lielajiem kariem un revolūcijām.










Baltijas valstu jautājumu uzskata par pēckara posma starptautisko attiecību fenomenu. Kaut arī Baltijas valstis kā suverēni starptautisko attiecību subjekti nepastāvēja, Baltijas valstu jautājums piecus gadu desmitus neizzuda no pasaules politisko tēmu loka. Par to diskutēja Apvienotā Nāciju Organizācijā, Eiropas Parlamentā, Eiropas Padomē, dažādos starptautiskos forumos. Tas bija Padomju Savienības un atsevišķu rietumvalstu dialoga sastāvdaļa.
Aukstā kara politikas gados Baltijas valstu jautājums palika iesaldēts, gaidot jaunas vēsmas starptautiskajā politikā, kas pavērtu ceļu problēmas politiskam un tiesiskam risinājumam. PSRS krīzes un sabrukuma periodā rietumvalstis morāli, politiski un diplomātiski atbalstīja Baltijas tautu atmodu. Baltijas jautājums starptautiskajās attiecībās beidza pastāvēt 1991. gadā līdz ar Latvijas, Lietuvas un Igaunijas neatkarības atjaunošanu.

Dr. habil. hist. Antonijs Zunda ir detalizēti izpētījis un grāmatā atspoguļojis Baltijas valstu jautājuma evolūciju, balstoties uz agrāk nepublicētiem Latvijas, Lielbritānijas, ASV un citu valstu arhīvos atrastajiem dokumentiem.







 
1920. gada 11. augustā tika noslēgts viens no nozīmīgākajiem līgumiem mūsu valsts vēsturē -Latvijas un Krievijas miera līgums. Šī vienošanās ne tikai paredzēja karadarbības izbeigšanu abu valstu starpā, bet arī kļuva par starptautisku pamatu Latvijas Republikas tiesiskai pastāvēšanai. Šajā līgumā Krievija uz mūžīgiem laikiem atsacījās no Latvijas tautas un zemes.

Dr. hist. Arturs Puga ceļu uz miera līguma noslēgšanu un tā stāšanos spēkā 1920. gada 4. oktobrī atspoguļojis kā no Latvijas, tā Krievijas skatpunkta, kas grāmatu padara īpaši interesantu un noderīgu. Autors ļauj ielūkoties līdz šim plašākam cilvēku lokam nezināmās līguma slēgšanas procesa aizkulisēs, kuru apraksts nereti līdzinās patiesi aizraujošam trillerim. Grāmatā sniegts arī līguma izvērtējums vēsturiskā un mūsdienu kontekstā.












Laikā, kad Latvija zaudēja neatkarību, Zviedrijas ārpolitikas virzību noteica mērķis par katru cenu izvairīties no karadarbības un saglabāt neitralitāti. Tā vārdā Zviedrija bija gatava pildīt PSRS prasības un slēgt kompromisus ar sirdsapziņu - diemžēl arī uz citu rēķina. īpaši skaudri tas skāra okupēto Baltijas valstu tautas, kam 1946. gadā nācās piedzīvot traģisko leģionāru izdošanu PSRS. Tomēr nevar noliegt arī Zviedrijas lielo nozīmi kā Latvijas valstiskuma atjaunošanā, tā latviešu tautas fiziskā un garīgā potenciāla saglabāšanā un attīstīšanā.

Kā vērtēt Zviedrijas politiku attiecībā pret Latviju pēc Otrā pasaules kara? Kādas bija Zviedrijas attiecības ar PSRS Baltijas jautājuma kontekstā? Kāda bija trimdas latviešu loma Latvijas neatkarības atgūšanas procesā? Balstoties uz arhīvos pieejamu materiālu klāstu, laikabiedru atmiņām un citiem avotiem, Dr. Argita Daudze sniedz plašu ieskatu Latvijas un Zviedrijas starpvalstu attiecību vēsturē


Comments