Jaunumi‎ > ‎

Aicinājums pieteikties lauka semināram „Arheoloģija un tās metodes”

Publicēja 2015. gada 1. marts 23:41Danute Grīnfelde   [ atjaunināts 2015. gada 1. marts 23:50 ]
 Aicinām vēstures skolotājus pieteikties dalībai vasaras lauku seminārā ,,Arheoloģija un tās metodes''. Seminārs tiek organizēts Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta projekta „Arheoloģiskie izrakumi un vēstures skolotāju lauka seminārs Kazdangā” ietvaros (projekta vadītājs arheologs Rūdolfs Brūzis). Semināra nobeigumā skolotāji saņems kursu apliecības. Pielikumā lauku semināra apraksts un darba kārtība. Sīkāku informāciju var iegūt izmantojot zemāk norādītos projekta vadītāja kontaktus vai arī sazināties ar Aiju Kļaviņu. Pieteikumi tiks pieņemti līdz 2015. gada 11. martam.

Arheoloģija ir zinātne, kas vēsturi pēta pēc lietiskajiem avotiem – pagātnes cilvēka radītiem ieročiem, traukiem, darbarīkiem, iedzīves priekšmetiem, rotām, būvju paliekām, kas saglabājušies zemē, virs tās un ūdenī. Arheoloģijas zinātnes uzdevums ir, balstoties uz arheoloģiskajiem avotiem, dot hronoloģiski secīgu, loģisku vēstures ainu, īpaši par laika periodu, kad rakstīto avotu vēl nebija.

Jāatzīst, ka mūsdienu Latvijas sabiedrība ir visai maz informēta par arheoloģiju, tās nozīmi un praktisko pienesumu gan iedzīvotāju ikdienā, gan Valsts ideoloģijas un biznesa labā. Arheologa, kā arī vēsturnieka profesijas prestižs plašākās sabiedrības aprindās nav starp augstākajiem. To izraisa profesijā iesaistīto šaurais loks, kura resursi ir par mazu, lai pietiekošā līmenī un visdažādākajos veidos promotētu arheoloģiju un vēsturi. Kā iemesls jāmin arī nepietiekamais Valsts atbalsts ļoti svarīgam tās identitātes balstam – kopējai sabiedrības vēsturei, kas ir arheologu un vēsturnieku darbības tiešais produkts. Rezultātā sabiedrībā turpina pastāvēt un nereti arī augt neizpratne par arheologa darba specifiku un tās „taustāmajiem” rezultātiem kā ikdienas cilvēkam patērējamu produktu.

Arheoloģija, kas ir ar vēsturi cieši saistīta zinātnes nozare, iekļauta Latvijas Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta „Latvijas un pasaules vēsture” programmā, veltot tai vienu mācību stundu. Tomēr arheoloģijas tematika vēstures stundās vidusskolā var tikt aplūkota daudz plašāk gandrīz visu mācību priekšmeta obligātā satura daļu apgūšanā, daudzveidojot un bagātinot to. Tā īstenošanai vēstures skolotājiem būtu jāceļ sava kvalifikācija, apgūstot jaunas teorētiskās un praktiskās zināšanas arheoloģijā. Arheoloģijas neatņemama daļa ir lauka izpētes darbi jeb izrakumi. To ietvaros tiek pētīts arheoloģiskais piemineklis, atsegtas dažādas konstrukcijas vai cilvēku apbedījumi, atrasti lietiskie avoti jeb senlietas. Šo darbu rezultātā iegūtais informācijas kopums pārtop arheologu sastādītās zinātniskās, populārzinātniskās un mācību grāmatās. Tāpēc vēstures skolotāju kvalifikācijas celšanai arheoloģijā lietderīgi organizēt tieši lauka semināru.

Lauka semināra ideja sakņojas Latvijas Izglītības ministrijas 20. gs. 30 gados rīkotajos vasaras kursos vēstures skolotājiem. Tos vadīja Pieminekļu valdes priekšsēdētājs prof. Francis Balodis. To ietvaros tika lasītas lekcijas, kā arī veikti praktiski arheoloģiskie izrakumi pieredzējušu arheologu vadībā. Plašākais lauka seminārs notika 1936. gadā, kad 370 skolotāji piedalījās izrakumos Sabiles uzkalniņu kapulaukā un Valgāles Veģu ugunskapos 1936. gadā (skat. Latvijas Valsts vēstures arhīva 1630. fonda 1. apraksta 47. lietu, 101. lapu). Semināra mērķis bija dot vēstures skolotājiem reālu priekšstatu par kuršu ugunskapiem un līdz ar to iegūt pilnīgākus datus par apbedījumu veidu un inventāru (sīkāk skat.: Šturms, E. Izrakumi Valgāles Veģu ugunskapos. Grām.: Vēstures atziņas un tēlojumi. Rīga, 1937. 350.–365. lpp.).

2015. gadā organizējamā semināra praktiskajā daļā paredzēta iepazīšanas ar lauka izpētes metodēm un dalība arheoloģiskajos izrakumos. Teorētiskajā daļā paredzētas piecas arheologu un vēsturnieku lekcijas par lauka darbu metodēm, arheoloģiskajiem pieminekļiem, to aizsardzību, senlietām, to mūsdienīgu interpretāciju, senajām apbedīšanas tradīcijām, kā arī Kurzemes un kuršu vēsturi. Noslēgumā plānota skolotāju diskusija par iegūtajām zināšanām un to pārnesi vēstures mācību stundās.

Mērķi: sniegt vēstures skolotājiem praktisku ieskatu lauka arheoloģijā, informēt par jaunākajām atziņām Latvijas aizvēstures, viduslaiku un agro jauno laiku arheoloģijā, kā arī arheoloģisko pieminekļu aizsardzībā, veicināt arheoloģijas tematikas integrāciju mācību priekšmeta „Latvijas un pasaules vēsture” programmā.

Norises vieta un laiks: kuršu 14. – 15. gs. kapsēta Kazdangas muižas parkā (Aizputes novads, Kazdangas pagasts, Pils gatve 3A, LV-3457), 2015. gada 3. – 8. augusts. Dzīvošanas paredzēta Kazdangas tehnikuma kopmītnēs, ēdināšana – ēdnīcā divreiz dienā.

Programma[*]: pirms vēstures skolotāju lauka semināra norises arheoloģiskā ekspedīcija Kazdangas muižas parkā darbosies divu nedēļu garumā, no 20. jūlija. Tā veiks arheoloģiskos izrakumus tādā apjomā, kas nepieciešams, lai semināra dalībnieki varētu iepazīties ar visām arheoloģisko lauka izpētes fāzēm paralēli: laukumu iemērīšanu, virskārtas noņemšanu, arheoloģiskā slāņa planēšanu, apbedījumu atsegšanu, fiksācijas un uzmērošanas darbiem, senlietu un kaulu noņemšanu, laukumu aizbēršanu. Lauka seminārā iespējams piedalīties līdz 15 vēstures skolotājiem. Programmas ietvaros bez minētās arheoloģiskās lauka izpētes darbu pieredzes skolotājiem būs iespēja noklausīties arheologu un vēsturnieku lasītās lekcijas, kā arī piedalīties diskusijās.

1. diena. Ierašanās, iekārtošanās. Pusdienas. Pēcpusdienā – iepazīšanās ar izrakumu apstākļiem un praktisko gaitu. Vakariņas. Vakarā – lekcija „Arheoloģisko izrakumu metodika”.

2. diena. Brokastis. Dalība izrakumos. Pusdienas. Iepazīšanās ar arheoloģisko izrakumu apraksta un grafiskās fiksācijas darbu specifiku. Vakariņas. Lekcija „Kuršu arheoloģija un vēsture: 5. – 14. gs.”

3. diena. Brokastis. Dalība izrakumos. Pusdienas. Iepazīšanās ar arheoloģisko izrakumu fotofiksācijas darbu specifiku. Vakariņas. Lekcija „Ķoniņi, brīvzemnieki, leimaņi: 700 gadu brīvības ideāls”

4. diena. Brokastis. Dalība izrakumos. Pusdienas. Iepazīšanās ar arheoloģisko izrakumu liecību uzmērošanas darbu specifiku. Vakariņas. Lekcija „Arheoloģisko pieminekļu aizsardzība Latvijā”.

5. diena. Brokastis. Dalība izrakumos. Pusdienas. Izrakumu nobeiguma fāze. Vakariņas. Lekcija „Arheoloģiskās senlietas kā vēstures avoti”

6. diena. Brokastis. Skolotāju diskusija par lauka seminārā apgūto zināšanu izmantošanu un integrāciju vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta „Latvijas un pasaules vēsture” programmā. Pusdienas. Atgriešanās mājās.

Rezultāti: Vasaras lauka semināra skolotājiem rezultāti būs jaunu zināšanu un prasmju iegūšana un to pārnese, lai pilnveidotu mācīšanas kvalitāti Latvijas un pasaules vēstures stundās. Izrakumos iegūtās praktiskās iemaņas, kā arī arheologu un vēsturnieku lekciju ciklā aprobētās teorētiskās zināšanas ļaus vēstures skolotājam bagātināt arheoloģijai atvēlēto vēstures programmas stundu skaitu. Mūsdienīga arheoloģisko avotu interpretācija, dalīšanās lauka pētījumu pieredzē, fotogrāfijas no izrakumiem veicinās skolnieku interesi par arheoloģiju un arheologa profesiju. Gan arheoloģisko izrakumu gaita, gan skolotāju semināra norise un tā rezultāti tiks atspoguļoti reģionālajā presē (laikraksts “Kurzemes vārds” un "Kursas Laiks", “Aizputes novada avīze” ar kopējo auditoriju aptuveni 80 tūkstoši lasītāju) un televīzijā (“Aizputes TV”, tās auditorija – aptuveni 100 tūkstoši skatītāju) un Latvijā populārākajā tīmekļa ziņu portālā delfi.lv (auditorija – aptuveni 740 000). Izrakumu noslēgumā tiks organizēta skate, kuru apmeklēs Izglītības un zinātnes ministrijas, Aizputes novada administrācijas, preses un vietējās sabiedrības pārstāvji, kā arī arheologi un vēsturnieki (vismaz 30 apmeklētāji). Pēc izrakumos atrasto senlietu  laboratoriskās apstrādes tie tiks izstādīti Kazdangas muzeja izstādē. Šie pasākumi stiprinās gan lokālo, gan valstisko identitāti, jo tie tiks mērķorientēti uz plašākām sabiedrības aprindām, galvenokārt vidusskolu jaunatni. Minētie rezultāti paredzami kā jebkuram Latvijas iedzīvotājam lietojami produkti, kas vienlaikus ir izmērāmi skaitļos.

Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūts projektu „Arheoloģiskie izrakumi un vēstures skolotāju lauka seminārs Kazdangā” atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds un Kazdangas pagasta padome.

Kontaktinformācija:
Latvijas Universitātes
Latvijas vēstures institūta
pētnieks, Dr. Hist. Rūdolfs Brūzis,
m. tel. +371 26510765,
e-pasts: semigall@hotmail.com



[*] Lauka semināra programma var mainīties atkarībā no attiecīgajā dienā veicamo darbu nepieciešamības, tomēr visas minētās aktivitātes tajā tiks nodrošinātas.