Jaunumi‎ > ‎

Mājas lapa papildināta ar Irēnas Šaicānes materiālu

Publicēja 2010. gada 10. dec. 01:12Danute Grīnfelde   [ atjaunināts 2010. gada 10. dec. 03:15 ]
Turpinām iepazīstināt ar biedrības biedriem un piedāvājam skolotājas Irēnas Šaicānes sagatavoto materiālu "Latvijas Valsts arhīva dokumenti - vēstures liecības par balveniešiem 1949. gada 25. marta deportācijā".


Darbs balstīts Latvijas Valsts arhīva dokumentos par deportētajiem balveniešiem. Arhīva dokumenti un fotogrāfijas iekļautas kā ilustrācijas autores tekstā. Publikācijas noslēgumā pievienotas darba lapas skolēniem. Pētījuma gaitā sagatavotais materiāls, darba mape ar arhīva dokumentu kopijām, balveniešu atmiņu pierakstiem, kā arī fotogrāfijām, izmantojams kā metodiskais materiāls Latvijas vēstures mācīšanā 9. un 12. klasēm, klases audzinātāja stundām, kā arī ir svarīgs un nozīmīgs faktu un atmiņu kultūrvēsturiskais materiāls sava novada vēstures notikumu apzināšanā un izpētē. Ar darba pilnu tekstu varat iepazīties šeit.

Pētījuma autore Irēna Šaicāne ir Balvu Valsts ģimnāzijas skolotāja. Šī nav pirmā viņas publikācija; 2001. gadā viņa izdeva grāmatu  "Komercskola un ģimnāzija Balvos", 2005. gadā - "Balvenieši padomju režīma gados (1940-1941 un 1944-1949): dokumentos un atmiņās", bet pagājušajā gadā - "Balvi - pilsēta ezeru krastos - vēstures lappusēs (1549-2009)".

Ceram, ka Irēnas darbs sniegs ierosmi arī citiem skolotājiem!



Latvijas Valsts arhīva dokumenti - vēstures liecības par balveniešiem 1949. gada 25. marta deportācijā

ANOTĀCIJA


Pētījuma tēma „LVA dokumenti – vēstures liecības par balveniešiem 1949.gada 25.marta deportācijā”. Autore – Balvu Valsts ģimnāzijas vēstures skolotāja, Mg.hist. Irēna Šaicāne.

Mācot skolēniem Latvijas vēsturi un veidojot izpratni par deportācijām, ir nozīmīgi apzināt vēstures rakstītos avotus - LVA dokumentus - par balveniešiem, kurus ir skārušas izsūtīšanas.

Pētījuma galvenais mērķis, strādājot Latvijas Valsts arhīvā ar izsūtīšanas dokumentiem, izpētīt vismaz 10 balveniešu (tag. Balvu novada) 1949.gada 25.marta deportāciju uzskaites lietas.

Galvenie uzdevumi:
1) noskaidrot, kāds bija izsūtīšanas galvenais iemesls,
2) izpētīt un salīdzināt, kādi dokumenti liecina izsūtīšanas pamatojumu, to precizitāti,
3) pierakstot izsūtīto cilvēku atmiņas, tās salīdzināt ar dokumentu ziņām.

Iepazīstoties ar LVA 1894.fonda, 1.apraksta 11 lietām, lasot un apstrādājot atmiņu materiālu, sagatavojot dokumentu kopijas, labāk tika saprasta vēsturiskā situācija apstākļos, kad Latvijā nostiprinājās padomju totalitārais režīms, kura apstākļos risinājās arī 1949.gada 25.marta deportācija.

Analizējot arhīva dokumentus, secināts, ka tagadējo 11 balveniešu ģimenes 1949. gada 25. martā tika deportētas gan kā „kulaku”, gan kā nacionālistu – „bandītu” ģimenes. „Kulaku” ģimenēm pēc padomju terminoloģijas atbilda divas ģimenes (Auziņas Valijas un Līdakas Jāņa), pārējās deviņas atbilda nacionālistu kategorijai.

Analizējot deportācijas datus dažādos Latvijas apriņķos, pētnieki secinājuši, ka izsūtīto „kulaku” īpatsvars ir lielāks Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē, turpretī Latgalē – Daugavpils, Krāslavas, Ludzas, Rēzeknes, Viļakas un Viļānu apriņķī – lielāks ir izsūtīto nacionālistu ģimenes locekļu skaits. Tas arī redzams šajā pētījumā, jo deportēto ģimeņu vairākums atbilda nacionālistu kategorijai.

Pētījuma gaitā sagatavotais prezentācijas materiāls, darba mape ar arhīva dokumentu kopijām, balveniešu atmiņu pierakstiem, kā arī fotogrāfijām, izmantojams kā metodiskais materiāls Latvijas vēstures mācīšanā 9. un 12. klasēm, klases audzinātāja stundām, kā arī ir svarīgs un nozīmīgs faktu un atmiņu kultūrvēsturiskais materiāls sava novada vēstures notikumu apzināšanā un izpētē.
Comments