Jaunumi‎ > ‎

Meierovica biedrība aicina uz diskusiju par vēsturi un tās pētīšanu

Publicēja 2011. gada 13. aug. 07:58Danute Grīnfelde   [ atjaunināts 2011. gada 5. sept. 01:25 ]
Meierovica biedrība sadarībā ar ¼ Satori organizē konferenci
Latvija. Vēsture. Sabiedrība. 21.gadsimts.”, tā notiks
Rīgā, 2011. gada 9. septembrī, no plkst. 13:00 jaunajā Satori grāmatnīcā Berga bazārā.

Kāpēc runāt par vēstures rakstīšanu šodien ir būtiski?


21. gadsimta sākumā vēsture Latvijā ir daudzu intelektuālu un politisku cīņu lauks. Latvijā vēsture ir daļēji saglabājusi savu mītisko, pirmatnējo garu, kurš reiz 19.gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā iedvesmoja vēsturniekus pētīt pagātni, lai veidotu ar to palīdzību „tautu vēstures” un stiprinātu tautu pašapziņas, kā arī apliecinātu savu valstu vai ideoloģiju pārākumu. Šī savdabība daļēji skaidrojama ar apstākli, ka Latvijas sabiedrība, vēsturnieki un intelektuāļi piecdesmit gadus bija varmācīgi šķirti no Rietumeiropas vēstures pētniecības intelektuālās telpas, kas pēc Otrā pasaules kara ir piedzīvojusi būtiskas pārmaiņas. Divdesmit brīvības gadi ir tikai nedaudz tuvinājuši Latvijas sabiedrības un vēsturnieku pagātnes izpratni tai, kas sastopama Rietumeiropas publiskajā telpā un akadēmiskajās diskusijās. Ja vēsture un politika Rietumeiropā šodien satiekas reti, tad Austrumeiropā, it īpaši Latvijā, pat divdesmit gadus pēc padomju režīma bojāejas, gan spēcīgo tradīciju dēļ, gan arī daudzu sāpīgu neatšķetinātu pagātnes jautājumu dēļ, vēsture un politika ir savstarpēji cieši saistītas. Šodienas Latvijas sabiedrība, gluži kā autoritāro un totalitāro režīmu laikos, bieži sagaida no vēsturniekiem vadošus norādījumus kā “pareizi” izprast pagātni, bet paši vēsturnieki atklāti paziņo, ka viņi pēta “objektīvu patiesību”.

Neskatoties uz brīvības radītajām iespējām, pēdējo divdesmit gadu laikā  par vēsturi kā akadēmisku disciplīnu un par tās lomu sabiedrības dzīvē atklātu diskusiju tikpat kā nav bijis. Par vēstures rakstīšanas procesu Latvijā runā maz un vēsturi pasīvi patērē, pamatā ideoloģiskos nolūkos, lai audzinātu patriotismu jaunatnē, vai arī, lai kaimiņvalstīm piestādītu rēķinus par pāridarījumiem. Ir pienācis laiks diskutēt par vēstures rakstīšanu un vēstures lomu sabiedrībā, šajā dialogā iesaistot ne tikai profesionālus vēsturniekus, bet arī citu disciplīnu pētniekus un viedokļu līderus. Šī dialoga mērķis ir palīdzēt Latvijas vēsturniekiem pārvarēt iekšējo un ārējo intelektuālo izolāciju, kā arī caur šādu dialogu pakāpeniski mainīt Latvijas sabiedrības attieksmi pret pagātnes pētniecību.

Diskusija “Latvija. Vēsture. Sabiedrība. 21.gadsimts.” ir viens no pirmajiem soļiem vēsturniekus un sabiedrības pārstāvjus vienojoša dialoga radīšanā. Šāda diskusija veicinātu diskusiju arī sabiedriskajā telpā par vēsturi un tās pētīšanu, kā arī ļautu vēsturniekiem ar sabiedrības pārstāvjiem diskutēt par šodienas vēstures pētniecības problēmām un vēstures uztveri. Šīs sabiedrībai atvērtās konferences mērķauditorija ir viedokļu līderi, vēsturnieki, citi humanitāro un sociālo zinātņu pētnieki un studenti.

Diskusijas galvenie jautājumi būs: kā veidot vēstures un politikas attiecības 21.gadsimtā? Kā uztvert pagātni kā veselu kopumu, pievēršot vienlīdz lielu uzmanību visiem pagātnes laika posmiem? Kādi ir vēstures pētniecības uzdevumi 21. gadsimta Latvijas sabiedrībā? Kāda ir vēsturnieka loma modernajā sabiedrībā?

Diskusijas programma

13.00  Ievads. Uzrunas
Panelis. 13:30-15:00 Vēsture un politika Latvijā

Diskutējamie jautājumi: Kur Latvijā būtu velkama robeža starp politiku un vēsturi? Vai ir jābūt vienai oficiālai Latvijas vēsturei un vai vēl joprojām ir nepieciešama Vēsturnieku komisija Valsts prezidenta institūcijas paspārnē? Vai vēsturnieku iesaistīšanās Latvijas 'propagandas karā' ar Krieviju ir nepieciešama un ko dos Latvijas-Krievijas starpvalstu vēsturnieku komisija? Vai vēsture Latvijā reiz spēs vienot sabiedrību un nevis to šķelt?

Moderators: Eduards Liniņš, žurnālists, Latvijas radio

Dalībnieki: politologs Nils Muižnieks (LU), vēsturnieks Kaspars Zellis, žurnālists Igors Vatoļins (Čas).

Panelis. 15:15-16:20 Aizmirstā vēsture - izstumtie viduslaiki un agrie jaunie laiki


Diskutējamie jautājumi: Kāpēc modernai sabiedrība ir nepieciešama senākas vēstures pētniecība? Kāda ir viduslaiku un jauno laiku vēstures (13.-19.gadsimts) pētniecības vieta modernajā Latvijas sabiedrībā? Latviešu vēsture, Latvijas vēsture vai reģiona vēsture-- kā spēt raudzīties uz senāku pagātni pāri 19. un 20. gadsimtā konstruētām etniskām un politiskām robežām? Kāda loma ir senākās vēstures izpētei identitātes veidošanā?

Moderators: Gustavs Strenga

Dalībnieki: viduslaiku vēsturnieks Andris Levāns, vēsturniece un sabiedrības pētniece Marija Golubeva (Providus), mākslas vēsturnieks Imants Lancmanis.

Panelis. 16.30-17.45 Vēsture 21. gadsimta demokrātiskajā sabiedrībā

Diskutējamie jautājumi: kāda ir vēstures rakstītāju misija, funkcijas un motivācija 21. gadsimta sabiedrībā? Kāda ir vēsturnieka kā zinātnieka loma šodienas sabiedrībā - vai tikai jaunu faktu meklētāja, vai arī akadēmiskā lietpratēja, kurš pārzina teorētiskās pieejas, dažādas metodes un kāda loma ir starpdisciplinaritātei? Vēstures rakstīšana un ietekmes: Vai Latvijā kolektīvā atmiņa nediktē, ko vēsturniekiem pētīt? Kādai ir jābūt vēsturnieku lomai vēstures politikas veidošanā?

Moderators: politologs, žurnālists Gints Grūbe

Dalībnieki: vēsturniece, profesore Vita Zelče (LU), publiciste Ieva Lešinska-Geibere, kultūrkritiķis Pēteris Bankovskis.

Noslēgumā – diskusijas kopsavilkums.
Neformālas sarunas pie kafijas tases.


Informācija un kontakti Meierovica biedrības mājas lapā, konferences programma šeit.
Comments