Jaunumi‎ > ‎

Noritējusi VSB Gada konference

Publicēja 2015. gada 6. dec. 02:27Valdis Klisans   [ atjaunināts 2015. gada 6. dec. 02:38 ]

Sekmīgi noritējusi VSB 2015. gada konference.

Konferenci atklāja VSB Valdes priekšsēdētājs Valdis Klišāns, akcentējot savā uzrunā VSB aktīvo biedru skaita samazināšanos, kas vērojama pēdējo gadu laikā, bet vienlaikus esošo VSB dalībnieku augstāko profesionālo kvalifikāciju salīdzinājumā ar tiem kolēģiem, kuri nepiedalās VSB dzīvē. Viņš arī runāja par nepieciešamību saglabāt jaunākās paaudzes pedagogu līdzdalību VSB vadībā un vēlamo Valdes priekšsēdētāja nomaiņu.

Danute Grīnfelde (Dūra) informēja, ka 9. klašu Vēstures olimpiāde notiks kā paredzēts, kā arī kopā ar Inesi Bergu pavēstīja priecīgu ziņu, ka saņemts Valsts prezidenta Kancelejas atbalsts konkursa „Vēsture ap mums” rīkošanā, tādējādi konkursa tradīciju izdosies saglabāt arī 2016. gadā.

Ilze Alsiņa un Baiba Atmane dalījās arheoloģiskās prakses pieredzē. Arheologs R. Brūzis iecerējis arī turpmāk organizēt arheoloģiskos izrakumus ar vēstures skolotāju un skolēnu piedalīšanos.

Dzintra Liepiņa pastāstīja par VSB un IZM VISC kopīgi rīkoto Eiropas vēstures skolotāju profesionālās pilnveides kursu norisis š. g. oktobrī Eiropas Padomes Pestalozzi programmas ietvaros. Kursi bija veltīti konfliktējošām vēstures atmiņām un jautājumam, kā tās izmantot vēstures stundās. D. Liepiņa uzsvēra Latvijas jaunākās un vidējās paaudzes vēsturnieku izcilās nodarbības kursu dalībniekiem, kā arī VSB biedru, sevišķi Anša Nudiena angļu valodā lieliski moderēto diskusiju. 

Ansis Nudiens un Edgars Bērziņš katrs atsevišķi informēja klātesošos par savu, esot VSB biedra statusā, iesaistīšanos ES atbalstītajos starptautiskajos projektos, kas saistīti ar vēstures un sociālo zinību mācīšanu.

Toms Gulbis un Roberts Ķipurs atskatījās uz to, kā noritējušas VSB vasaras ekskursijas ārpus Latvijas robežām. Nākamā gada iespējamie maršruti – Prūsija (Kaļiņingrada), iespējams, kopā ar prof. Janīnu Kursīti vai Baltkrievija. Kolēģi uzsvēra, ka šobrīd no skolotāju puses lielāks pieprasījums esot pēc ekskursijām austrumu virziena, jo Rietumi esot pietiekami apgūti pēdējo 20 gadu laikā. 

Ginta Vītola informēja par paveikto VSB juridiskās dokumentācijas sakārtošanā. Tika nolemts, ka par VSB biedriem tiks uzskatīti tikai tie, kuri samaksājuši biedra naudu, nevis kādu laiku atpakaļ tikai pieteikušies dalībai mūsu organizācijā (sic!). Tāpat ar balsošanu tika nolemts saglabāt VSB Valdi (domāta institūcija) 7 cilvēku sastāvā un ievēlēt to uz 3 gadiem.

Konferences pirmā daļa noslēdzās ar VSB Valdes vēlēšanām, kurās ar klātesošo biedru balsu vairākumu tika ievēlēta jaunā valde: Baiba Atmane, Inga Bērziņa, Vilnis Purēns, Ginta Vītola, Ansis Nudiens, Edgars Bērziņš un Valdis Klišāns.

Pēc kafijas pauzes sekoja divas ļoti interesantas lekcijas. Tie kolēģi, kuri pēc kafijas pauzes pameta konferenci var uzskatīt to par būtisku zaudējumu.

Vēsturnieks Gustavs Strengas lieliskā referāta „Atmiņu vietas un vides vēlajos viduslaikos Livonijā un šodien” pamatā bija Rīgas Doms un trīs pirmie Livonijas bīskapi – Meinards, Bertolds un Alberts, viņu personību vērtējums dažādos laikos un loma Rīgas arhibīskapijas ideoloģijā.

Vēsturnieks Jānis Šiliņš ne mazāk interesanti runāja par dažādām Neatkarības kara interpretācijām un Latvijas SPR „valstiskumu”, cilvēku ikdienas dzīvi Sarkanā terora apstākļos un latviešu lielinieku pasaules redzējumu un ideoloģiju.

Konference noslēdzās ar garšīgu VSB zupu (soļanku) Kara muzeja „krodziņa” telpās.   


Šogad esam tikai 46. "Izmirstam", daži domā, bet Aija saka: "Nē, skolās notiek pedagogu paaudžu maiņa".  


Ilze un Baiba stāsta par Kazdangas arheoloģiskajos izrakumos piedzīvoto. Viņu leksikā, pašām nemanot, iezadzies arheologiem raksturīgais melnais humors, komentējot informāciju par atraktajiem senču kauliem.   

Toms apliecina, ka kopā ar VSB biedriem ir gatavs doties ekskursijā kaut vai uz pasaules malu.


Meinards viduslaiku livoniešiem bija daudz nozīmīgāka persona nekā bīskaps Alberts - pārliecināts vēsturnieks Gustavs Strenga. Tāpat viņš saka, ka mēs, vēsturnieki, pārāk burtiski un tieši uztveram viduslaiku hronikās rakstīto.


"Latviešu lielinieki bija radikāli un dogmatiski, 1848. g. Marksa rakstīto manifestu viņi 1919. g. centās izpildīt punkts punktā, bet nekādu, pat komunistisku, Latvijas valstiskumu viņi nevēlējās", tā saka vēsturnieks Jānis Šiliņš. Ļoti interesants photoshop triks 1919. g. demontrāciju padara "dzīvu" un konkrētā vietā uztveramu arī mūsdienu rīdziniekiem.  


Comments