Jaunumi‎ > ‎

Noslēgušās Alūksnes Vasaras dienas

Publicēja 2012. gada 3. aug. 05:54Vēstures skolotāju biedrība   [ atjaunināts 2012. gada 6. aug. 23:02 ]
    No 31. jūlija līdz 2. augustam Alūksnē notika kārtējās Vēstures skolotāju biedrības vasaras dienas-kursi. Tajos piedalījās 96 vēstures skolotāji no visas Latvijas. Pēc šī raksta autoru domām tās bija vienas no visveiksmīgākajām Vasaras dienām šīs tradīcijas 15 pastāvēšanas gados. Dalībnieku skaits bija optimāls darbīgai, lietišķai un nepiespiestai atmosfērai, dzīves, atpūtas un, kas ne mazāk svarīgi arī laika apstākļi bija lieliski. Alūksni kā Vasaras dienu rīkošanas vietu ieteica Alūksnes novadniece Aija Kļaviņa un tā bija veiksmīga izvēle. Pilsēta un novads patīkami pārsteidza. Protams, lai Vasaras dienas izdotos, tika ieguldīts milzīgs sagatavošanās darbs, kuru Aija paveica kopā ar Ivetu Mikijansku, Alūksnes Valsts ģimnāzijas vēstures skolotāju. Savukārt Ivetai palīdzēja arī citas novada skolotājas, īpaši Lāsma Jaunozoliņa no Alūksnes Valsts ģimnāzijas un Līga Bukovska no Gaujienas vidusskolas.

Pirmo darba dienu ievadīja aizraujoša ekskursija uz pilsētas ievērojamākajām vietām – luterāņu baznīcu, Bībeles muzeju (iespējams, vienīgo šāda veida muzeju Eiropā un pasaulē), Ernesta Glika stādītajiem ozoliem, Tempļa kalnu (saskaņā ar dažām publikācijām tur esot bijis noglabāts Svētais Grāls), Alūksnes jauno pili. LKA profesors un arheologs Juris Urtāns nolasīja akadēmiski saistošu lekciju par Latvijas pilskalniem un arheoloģiskajiem objektiem Alūksnes novadā. Vasaras dienu tēma ”Latvijas vēsture: aktualitātes un pieredze” tika turpināta arī nākamajā nodarbību dienā. LU profesors Gvido Straube īpaši izcēla Ernesta Glika lomu latviešu izglītības līmeņa celšanā un kultūrā, tomēr argumentētā veidā aicināja nepārspīlēt ar „labo zviedru laiku” un tiem sekojošo „slikto krievu laiku” priekšstatu veidošanu. LU Vēstures institūta arheoloģe Inna Lazdiņa pārskatīja to darbību kompleksu, ko sevī ietver mūsdienu arheoloģija un vērsa pedagogu uzmanību uz neizmērojamo postu, ko Latvijas vēstures izzināšanas iespējām pēdējos gados nodara t.s. „melnā arheoloģija”. Inna Lazdiņa aicināja visus vēstures skolotājus iesaistīties cīņā par Latvijas arheoloģisko pieminekļu saglabāšanu.
   

Vietējo novadpētnieku-amatieru iesaistīšanās Alūksnes Vasaras dienām piešķīra jaunu domu apmaiņas un diskusiju dzirksti. No Ulda Veldres sagatavotajiem izdales materiāliem kursu dalībnieki uzzināja, cik nepareizi un padomiski ir uzskatīt, ka 13.gs. minētās Atzeles centrs meklējams Gaujienā, nevis Alūksnē. Savukārt, Jānis Polis ar sanskrita starpniecību interpretēja senās Atzeles ķēniņvalsts vietvārdu nozīmi un stāstīja par Atzeles lomu Latvijas, Igaunijas un krievu zemju senākajā vēsturē. Alūksnes vēsturnieks Jānis Līcis stāstīja par Ziemeļu kara gaitu un postījumiem Alūksnes pusē.                         

Igaunijas vēstures un sociālo zinību skolotāju asociācijas vadītājs Āre Ristikivi pastāstīja par vēstures mācīšanas aktualitātēm Igaunijā. Būtiskākās no tām – izvēles tematu principa ieviešana vidusskolas posmā un vēstures centralizētā eksāmena atcelšana.

  Visi vasaras dienu dalībnieki saņēma vairāku organizāciju dāvinātos izdales materiālus – grāmatas. Tolerances centra pārstāves Dace Saleniece un Nora Šņepste dāvināja trīs brošūras un vadīja nodarbību „Pagātnes un mūsdienu aizspriedumi. Antisemītisms”, bet Aira Broka vadīja nodarbību, kā strādāt ar grāmatu „Brīnumainā Eiropa”, kuru izdevis K.Adenauera fonds. Valdis Klišāns demonstrēja, kā mācot Aukstā kara tematiku iespējams izmantot popmūzikas videoklipus un veikt to satura analīzi.   

Nozīmīga Vasaras dienu sastāvdaļa ir skolotāju dalīšanās pieredzē par savas pedagoģiskās darbības sasniegumiem un inovācijām, par to paldies I.Amoliņai, J.Rjazancevai, A.M.Siliņai, J.Brentem, S.Kozlovai.

Apspriežot vēstures centralizētā eksāmena rezultātus, Vasaras dienu dalībnieki izteicās par nepieciešamību saglabāt šo pārbaudes formu arī turpmāk, bet vienlaikus  meklēt risinājumus eksāmena satura un norises optimizācijai profesionālās izglītības iestādēs.    

Tika saglabāta vēl viena vasaras dienu tradīcija: izdevniecību „Zvaigzne ABC” un „RAKA” informācija par jaunākajām mācību grāmatām, kā arī „Zvaigznes ABC” izbraukuma tirdzniecība.

Viena no aktuālākajām tēmām bija ieteikumi Latvijas vēstures mācīšanā 7. klasē, jo nākošajā mācību gadā ar šo procesu pirmo reizi saskarsies visi Latvijas vēstures skolotāji, turpinot realizēt divu atsevišķu mācību priekšmetu ieviešanu – Latvijas vēsture un Pasaules vēsture. Savus ieteikumus prezentēja izdevniecībā „Zvaigzne ABC” izdotās mācību grāmatas „Latvijas vēsture pamatskolai. 2.”autores Sarmīte Goldmane, Aija Kļaviņa, Ligita Straube un izdevniecības „RAKA” autors Vilnis Purēns.

Kopumā Vasaras dienas bija patiešām informatīvi bagātas un interesantas, tās noslēdza ekskursija pa Alūksnes novadu tika apskatīta Jaunlaicenes muiža, keramiķa U. Pužuļa meistardarbnīca, bijusī PSRS raķešu bāze Zeltiņos, Zvārtavas muiža, Gaujienas pils, lielogu dzērveņu audzētava „Kalnapurvs”.

Tika nolemts, ka nākošās vasaras dienas tiks rīkotas Preiļos.

Paldies visiem Vasaras dienu dalībniekiem par atbalstu un sapratni!

 

VSB valde

Comments