Jaunumi‎ > ‎

Noslēgušās Dobeles vasaras dienas

Publicēja 2016. gada 7. aug. 03:20Valdis Klisans   [ atjaunināts 2016. gada 7. aug. 05:01 ]



Dobeles pašvaldības darbinieks un Latvijas Vēstures skolotāju asociācijas
dibinātājs Gunārs Kurlovičs stāsta par Dobeles novadu, tā vēsturi
un nākotnes iecerēm.
















Šogad esam tikai 54 dalībieki. Daudzi VSB biedri, kas atvaļinājuma laikā piedalījušies VSB ekskursijā uz Kaļiņingradu vai "atcerējušies" arheoloģiju, nav varējuši atbraukt.  













Vēsturniece Margarita Barzdeviča stāsta, kādus secinājumus par Kurzemes un Zemgales vēsturi var iegūt no Grenču muižas dokumentiem. Skolotāji, savukārt, vēlas saprast, kādas vispār ir hercoga-muižnieka-zemnieka attiecības un kas tās regulē.  















Pilsdāmas izrāda Dobeles senākās celtnes - ordeņa pils - drupas. Pēc pašvaldības iecerēm drīzumā te paredzēts sākt grandiozu projektu - pilsdrupu konservāciju un to ietērpšanu mūsdienīgā stikla dizainā. 












Dobeles pilsēta pārsteidz ar savu "dzīvīgumu", sakoptību un interesantiem arhitektoniskiem risinājumiem. 













Dobeles Vasaras dienu "namamāte" Indra pārbauda, vai ar vakariņām viss kārtībā. Vakariņas patiesi lieliskas gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi. 

















Ekskursija sākas ar selekcionāra Pētera Upīša muzeja un dārza apmeklējumu. Ziedu elements šajās vasaras dienu programmā ir īpaši izcelts.  













Vasaras dienu lektores, gides un ģeogrāfa Anitas Bisenieces stāstījumā daudz kas vēsturnieka ausij šķiet neparasts un diskutabls. Tomēr visiem viedokļiem ir tiesības pastāvēt un nevienam nav patiesības monopola.  












VSB dalībnieki "zikurāta" virsotnē. "Šādas būves esot bijušas tikai ķeltiem... mūsu akadēmiskie arheologi nevēlas tās fiksēt kā pieminekļus un pētīt ", emocionāli stāsta mūsu gide.   












Nokāpšana no "zikurāta" nebūt nav viegla.


















"Akmeņi nav nedzīvā daba...tajos ir enerģija un tie glabā informāciju", stāsta
A. Biseniece.



















Mēģinot sajust akmeņu siltumu un enerģētiku. Neviena neatzinās, vai tas izdevās. 


















Pokaiņos šogad "lācīšu" gads.
                       
























No tūkstošgadīgās svētvietas esam ieradušies pie daudz nesenākas un skarbākas vēstures liecinieka - Īles nacionālo partizānu bunkura.

















Bunkura iekšienē.

























Ja nebūtu kara, okupācijas un deportācijas te - Bērzes kapos - būtu bijis jāatdusas Kārlim Ulmanim. Šeit apglabāti arī Ulmaņu dzimtas locekļi.

















Bērzes ūdensdzirnavās...


















maļ graudus un putraimus, ražo elektrību, bet tūristi var "pamielot aci" arī ar staļinlaiku lozungiem.  

















Vasaras dienu noslēguma pusdienas (lieliska putra ar speķi) "Pikšās".































Balvēniete Irēna Šaicāne, sasmēlusies kosmiskās enerģijas Dobeles svētvietās, apņemas 2017. gada Vasaras dienas rīkot Balvos.

Comments