Jaunumi‎ > ‎

Pestalozzi programmas kursi Austrijā par romu genocīdu

Publicēja 2015. gada 18. maijs 21:38Danute Grīnfelde   [ atjaunināts 2015. gada 18. maijs 21:44 ]

Informāciju sagatavoja Evelīna Balode. 

Austrijas otrajā lielākajā pilsētā Grācā 2015.gada aprīlī notika Eiropas Padomes atbalstītais seminārs par genocīdu pret Eiropas romiem Otrā pasaules kara gados. Eiropas Padomes pārstāve Klementīne Trolonga-Beilija (Clémentine Trolong-Bailly) iepazīstināja klātesošos 13 valstu izglītības darbiniekus ar semināra tēmas aktualitāti. Kopumā par genocīdu pret romiem vēsturnieku vidū sāka runāt tikai no 20.gadsimta septiņdesmitajiem gadiem, jo kopējā holokausta izpratnē un izpētē radās nepieciešamība precizēt daudzas lietas.

Ievadā akadēmiskā lekcijā ar atraktīviem avotiem no mākslas vēstures, tika atklāts, kā tapuši stereotipiskie priekšstati par dažādām tautām. 19.gadsimtā romantisma ietekmē civilizācijai (urbānajai kultūrai) pretstatīja ne tikai romu tautu. Tā tapa pastkartes, studijās veidoti pārspīlēti tēli, piemēram, austrieši ādas īsbiksēs ar puķu rakstiem, īri – rūtainos svārkos ar ādas maku. Romu tēls tika „aprakstīts” jo īpaši: ceļotāji pajūgos, sieviete – smēķējoša, bērni – dejojoši, un vienīgā nodarbe – vijoles spēle vai lāču „dīdīšana”. No tā paša 

Romu līderi.

19.gadsimta beigu fotogrāfijām, ko romu tautības cilvēki pasūta sev, raugās turīgi pilsētnieki, izglītoti un labi ģērbti cilvēki. Būtībā lielākā daļa romu ģimeņu ne ar ko neatšķiras no pamatiedzīvotājiem dažādās Eiropas valstīs. Interesanti, ka Austrijā 20.gadsimta pirmajā pusē tiek dibināts Interpols – starptautiskā kriminālpolicijas organizācija, kas veido iedzīvotāju reģistru, izdod pases un fiksē cilvēku pirkstu nospiedumus. No mūsdienu viedokļa raugoties, pamazām sāk iezīmēties sabiedrības segregācija, ko pastiprina starpkaru perioda ekonomiskā krīze un totalitāro režīmu ideoloģija. 20.gadsimta humānās katastrofas – holokausta – priekšnoteikums bija nacistiskajā Vācijā popularitāti iemantojusī eigēnika (maldīgas zinātnes, ideoloģijas un rasu tīrības teorijas apvienojums). Eigēnikas ietekmē tika attaisnots ebreju un romu genocīds, tika fiziski iznīcināti cilvēki, kas vēl nesen bija Eiropas valstu pilntiesīgi pilsoņi. Jāpiebilst, ka Latvijā, pēc Eiropas Padomes datiem, II Pasaules kara gados tika iznīcināti 50% no pirmskara periodā dzīvojošajiem romiem. Citās Eiropas valstīs šie dati ir vēl katastrofalāki, jo iznīcināti pilnīgi visi romu tautības cilvēki. Vācijā netiek saudzēts pat Olimpisko spēļu čempions boksā, līdz šim „savējais”. 

Foto: romu līderi (Šena Kellere, Samules Mago) un kursu pasniedzējs Gernots Haupts.

Semināra dalībnieki kopā noskatījās arī austriešu dokumentālistes filmu „Nataša” (2008) (režisore – Ulli Gladika (Ulli Gladik)). Filma stāsta par romu sievieti, kurai amputēta kāja un viņas nabagošanu Austrijā. Nataša Kirilova ir ieradusies no Bulgārijas un simbolizē vēl vienu 20.gadsimta nogales romu traģēdiju – darba masveida zaudēšanu Austrumeiropā. Darbu plānveida ekonomikas sabrukuma rezultātā zaudēja daudzi, taču romiem bija vissarežģītāk piemēroties un atrast līdzvērtīgu nodarbi. Tā aizsākās jauna migrācija Eiropā, kas radīja daudzos negatīvos spriedumus par romiem. Režisore iejūtīgi un atklāti parāda ģimenes nelaimi un pazemojumus, mātes mīlestību, kas liek pat ubagot, lai nodrošinātu bērna mācības. Nataša ubago, BET tā ir nodarbe, ar ko var nodrošināt savu vecāku un dēla iztikšanu Bulgārijā. Filmas režisore bija ieradusies uz diskusiju un semināra dalībniekus interesēja galvenās varones tālākais liktenis. Režisore atklāja, ka Nataša vairs neubago, ada un sūta viņai jaukas zeķes, ir cerība – dēls tūlīt beigs skolu. Tieši izglītības iegūšana ir tas ceļš, kas, iespējams, ļaus nākamajai paaudzei izrauties no nabadzības un radīs cerību visai ģimenei.

Diemžēl arī mūsdienās pat nosacīti labklājīgajās veceiropas valstīs var sastapties ar klaji diskriminējošiem un pat rasistiskiem noziegumiem. Arī mediji, diemžēl, uzskatāmi kultivē rasistisku un diskriminējošu stereotipu uzturēšanu. Kā piemērs tika minēta kāda Francijas pašvaldības vadītāja lēmums izgāzt smakojošus atkritumus pie romu apmetnes. Taču pozitīvais ir pilsoniskā rīcība, kad vietējie iedzīvotāji nepiekrita sava pašvaldības vadītāja lēmumam un uzsāka akciju, lai novērstu vēršanos pret līdzcilvēkiem, savu bērnu klasesbiedriem. Grācā mediji bija radījuši mītu, ka ubagotāji no Austrumeiropas – romi – ir kāda slepena mafijai līdzīga tīkla upuri. Ik pa brīdim arī politiķi mēģina izmantot šo trumpi savās politiskajās platformās, lai piesaistītu vēlētājus un vērstos pret imigrantiem.

Vispārsteidzošākais moments bija bezpajumtnieku patversmes apmeklējums. Tā kā Austrijas likumdošana aizliedz ubagot nepilngadīgām personām, tās apmeklētāji pārsvarā bija pieaugušie „profesionālie ubagotāji”. Semināra dalībnieki tikās ar brīvprātīgajiem, kas strādā šajā patversmē, uzzināja par dzīves apstākļiem, medicīnas aprūpi. Spilgtās krāsās krāsotās patversmes sienām un noformējumam noteikti piemita kāds īpašs vēstījums, taču bija skumji par to, cik dažādas „pasaules” atrodas tuvu viena otrai.

Semināra laikā notika arī tikšanās ar romu līderiem – jauniešiem, kas aicināja aktīvāk interesēties, ko dara romu nevalstiskās organizācijas. Visi risinājumi sabiedrībā, kas skar romus, noteikti būtu jāsaskaņo ar pašiem romiem, jo reizēm notiek lemšana bez pašu romu līdzdalības. Romu pārstāvji akcentēja, ka visā Eiropā romi ir ļoti dažādi, un, lielākoties, ļoti veiksmīgi atraduši savu vietu sabiedrībā, mācās un strādā. Uz jautājumu par to, kurš formulējums: „integrācija” vai „iekļaušana” romiem ir pieņemamāks, atbildēja, ka iekļaušana ir atbilstošāka.

Par izglītības projektu jautājumos par romu genocīdu un avotu par to izmantošanu skolās pastāstīja Karena Polaka no Amsterdamas, Annas Frankas muzeja. Izjusti, emocionāli un pedagoģiski pamatoti lektore iepazīstināja ar avotiem, kas daļēji pieejami portālā http://www.romasintigenocide.euSemināra dalībniekiem bija iespēja diskutēt, strādāt grupās un jautāt, kā labāk par šo sarežģīto tēmu runāt dažādās vecuma grupās skolā.

Iegūtās zināšanas un materiāli noderēs ikdienas darbā Daugavpils pašvaldībā, izglītībā, projektu administrēšanā. Ceru, ka atziņas, ieteiktais materiāls noderēs visiem interesentiem un veicinās Pestalozzi prgrammas pamatmērķi – dziļākas izpratnes veidošanu par cilvēktiesībām, demokrātiju sabiedrībā.

Šis projekts tiek finansēts ar Eiropas Padomes (EP) atbalstu. Šī publikācija atspoguļo vienīgi autora uzskatus, un EP nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.


Informāciju sagatavoja: Evelīna Balode, vēstures skolotāja, Daugavpils pilsētas Izglītības pārvaldes eksperte projektu jautājumos 
t.65425102, evelina.balode@ip.daugavpils.lv