Jaunumi‎ > ‎

Izstrādāts jauns priekšlikums vēstures mācību priekšmeta standartam

Publicēja 2014. gada 4. dec. 00:32Danute Grīnfelde   [ atjaunināts 2014. gada 4. dec. 03:18 ]
Nē, nē- tā nav ziņa no IZM vai VISC. Apkopojot Jūsu atbildes uz anketas jautājumiem (aptauja notika Vasaras dienās) un savu pieredzi, to esmu izdarījis es, Vilnis Purēns. Tā kā solīju decembra konferencē darīt zināmas no anketām iegūtās atziņas, bet konference pārcelta uz februāri, nolēmu savu veikumu publiskot internetā. Protams- viss rakstītais ir tikai un vienīgi mans viedoklis.

Kāpēc gribēju veidot šādu standartu?

● Apnika gaidīt. IZM ierēdņi (šoreiz ne VISC) nu jau kuro gadu sola, ka būs jauns mācību priekšmeta standarts un tad būs nekad nebijusi revolūcija izglītībā. Reāli visu laiku tiek pārapstiprināts vecais standarts. Man radies iespaids, ka ierēdņi ir sasolījuši to, ko nemaz nevar izpildīt, un nu baidās atklāti atzīt savu nonākšanu strupceļā. Te gan jāpiebilst- stipri šaubos, vai ar birokrātiskiem papīriem var taisīt revolūciju. To, manuprāt, var tikai skolotājs, kas ievieš jaunas metodes.

● Gribējās parādīt, ka standartu var rakstīt arī citādi- valodā, kuru var saprast gan skolotāji, gan vecāki. Pašlaik vēroju, ka skolotāji bēg no standarta kā uguns, jo nesaprot, ko no viņiem prasa. Ja standarts būs saprotams, mums būs arī vairāk to skolotāju, kas paši izstrādās mācību programmas un mācību materiālus.

● Gribējās padarīt sabiedriskāku pašu standarta izstrādes procesu. Uzskatu, ka izglītības standarts pamatā ir vienošanās ar skolotājiem par galvenajiem darba principiem. Tā tapšanai jābūt publiskai.

Pirms lasāt to, kas no standarta iznācis,- daži komentāri. Standarts nenodala Latvijas un pasaules vēsturi. Anketās bija izteikti dažādi viedokļi un mans secinājums ir tāds: lai skolotāji paši lemj, kā labāk. Standarts sastāv no četrām daļām

1. Mācību priekšmeta mērķis un izdevumi.

● Mērķī raksturots, kas varētu būt kompetence vēstures mācību procesā demokrātiskā sabiedrībā.

● Uzdevumi raksturo, kas jādara, lai attīstītu katru kompetences komponentu.


Trīs pārējās daļas raksturo obligāto saturu.


2. Temati orientējošās izpratnes attīstības veicināšanai

● Temati ir formulēti jautājumu veidā, lai mācību materiālu autori un skolotāji labāk saprastu, kas tieši apgūstams.

● Aiz tematiem, kas saistīti ar pasaules un Latvijas vēsturi, ir sadaļas “Etniskās tradīcijas” un “Lokālā vide”. Sadaļa “Etniskās tradīcijas” domāta tam, lai mazākumtautības varētu papildināt apgūstamo materiālu ar informāciju, kas svarīga viņu identitātei, bet “Lokālā vide” norāda uz tematiem, kurus būtu vēlams aplūkot attiecībā uz dzīvesvietu un ģimeni.

3. Ar vēsturisko notikumu izziņu saistīto prasmju attīstība.

● Prasmes ir raksturotas trīs līmeņos. “Iesācēja līmenis” raksturo pamatzināšanas, kas jāapgūst, lai attīstītu šo prasmi. “Vidējais līmenis” norāda uz to, kas mums jāsasniedz caurmērā. “Augstākais līmenis” norāda uz to, ko var sasniegt vairāk progresējušie skolēni, kuri brīvi orientējas vēsturiskajā materiālā.

4. Veicināmās demokrātiskās personības īpašības

● Šī daļa vienkāršāk raksturo to, ko parasti formulē kā “attieksmes”. Tā skolotājam jāņem vērā diskutējot ar skolēniem, organizējot mācību procesu, veidojot savas attiecības ar skolēniem un vērtējot/koriģējot skolēnu savstarpējās attiecības.

● Jēdzienā “piederība” ietverts arī patriotisma jēdziens, jo piederības izjūtas ir patriotiska pamatā un motivē uz patriotisku rīcību.

 

Kas, izvērtējot Jūsu anketas, agrākos standartus un pieredzi, šķita problemātisks?

Vai standartā jānosaka sasniedzamais rezultāts?

Tā kā standarts ir likums, tad iznāktu, ka visiem skolotājiem ir pienākums sasniegt standartā noteikto. Ja tā nav, skolotājs ir pārkāpis likumu. Tajā pat laikā mēs visi zinām, ka skolēnu attīstība ir individuāla un ne ar visiem mēs iegūsim vienādus sasniegumus. Skolotājs var veicināt skolēna attīstību, bet grūti prognozēt, vai viņš jebkurā gadījumā sasniegs kādu likumā paredzētu rezultātu.

Vai standartā jānosaka “obligātie jēdzieni “ un “obligātie gadskaitļi”?

Ar jēdzieniem ir paradoksāli. No vienas puses skolotāji sūdzas, ka standartā to ir par daudz, no otras- reāli lieto vairāk jēdzienus, nekā standartā noteikts. Tāpat nav skaidrības, ko īsti vēsturē var uzskatīt par jēdzienu un kas skolēnam attiecībā uz jēdzienu jāzina. Skolotāji pat liek skolēniem mācīties no galvas jēdzienu skaidrojumus, lai gan iekalšana ir pretrunā ar mūsdienu pedagoģijas principiem. Arī gadskaitļu ievietošana vedinās uz iekalšanu.

Vai iespējams noteikt, kādā līmenī katrā klasē jābūt attīstītām skolēnu prasmēm?

Tāda prasība parādījās daudzās anketās. Skolēnu attīstība ir tik individuāla, ka arī psihologi atzīst- vecuma posma īpatnības var noteikt tikai orientējoši. Katrā ziņā ir personību aizskaroši uztaisīt normatīvus un bārt skolēnu par to, ka viņš tos nav sasniedzis.

Ko darīt tālāk? Protams, nekas nav pilnība un arī par šo standartu var diskutēt (piemēram - vai visi temati ir vajadzīgi).Manā vecumā un ar manu pieredzi būtu arī naivi domāt, ka Latvijā ir iespējams uztaisīt revolūciju izglītības birokrātijā, ievietojot šo materiālu lapā “mana balss.lv”. Tomēr divi nodomi man ir:

Pirmais. Es ceru, ka vismaz dažas atziņas no manis paveiktā ņems vērā arī birokrāti.

Otrais. Es vēlos dod Jums apjautu, cik daudz labu iespēju mēs pazudējam tikai tāpēc, ka ļaujam izglītības birokrātijai kāpt mums uz galvas.

Ar cieņu, Vilnis Purēns



Mācību priekšmeta „Latvijas un pasaules vēsture” standarts

Mācību priekšmeta uzdevums

Veicināt skolēna vēsturiskās kompetences (orientēšanās vēstures ainā + vēstures izziņas prasmes+ demokrātisku vērtību izpratne) veidošanos.

Mācību priekšmeta mērķi

X veicināt orientējošu izpratni par vēsturiskajām norisēm pasaulē, Latvijā un lokālajā vidē;

X veicināt ar vēsturisko notikumu izziņu saistīto prasmju attīstību;

X veicināt demokrātiskas personības veidošanos.

 

Mācību obligātais saturs

Temati orientējošās izpratnes attīstības veicināšanai

Pasaules un Latvijas vēsture

(Aizvēsture) un senie laiki

Pasaules vēsture

Latvijas vēsture

X Kādi uzskati pastāv par cilvēka izcelsmi?

X Kāda ir savācējsabiedrība un kā radās ražotājsabiedrība?

X Kā radās civilizācijas?

X Kādas valstis bija senajos Austrumos, Grieķijā un Romā, kādi panākumi te tika gūti un kāds ir to mantojums?

X Kādas tautas dzīvoja Eiropā senatnē?

X Kā Latvijā ienāca pirmie iedzīvotāji un kāds bija to dzīvesveids?

X Kā mainījās Latvijas daba un kā tā līdzi attīstījās savācējsabiedrība?

X Kā Latvijā veidojās ražotājsabiedrības iedīgļi?

X Kā Latvijas zemēs mainījās iedzīvotāju etniskais sastāvs?

X Kā veidojās Latvijas zemju un seno civilizāciju saites?

X Kādu mantojumu ir atstājis šis laikmets Latvijā?

Viduslaiki

Pasaules vēsture

Latvijas vēsture

X Kā izveidojās Bizantijas impērija un pareizticīgo pasaule, kāds ir tās mantojums?

X Kā izveidojās musulmaņu pasaule, kāds ir tās mantojums?

X Kādas valstis izveidojās Rietumeiropā, kas bija raksturīgs to sabiedrībai un kāds ir to mantojums?

X Kas bija raksturīgs Latvijas zemju sabiedrībai viduslaiku sākumā?

X Kā veidojās Latvijas zemju sakari ar citām zemēm?

X Kā izveidojās Livonija un kā bija organizēta tās sabiedrība?

X Kāds bija Latvijas vietējo tautu liktenis Livonijā?

X Kādas attiecības Livonija veidoja ar kaimiņu zemēm?

X Kādu mantojumu Latvijā ir atstājis šis laikmets?

Jaunie laiki

Pasaules vēsture

Latvijas vēsture

X Kā norisinājās renesanse, reformācija, Lielie ģeogrāfiskie atklājumi, apgaismība, revolūcijas, rūpnieciskais apvērsums un kādu mantojumu tie ir atstājuši?

X Kā jaunajos laikos attīstījās Eiropas valstis?

X Kā šajā lakā sāka veidoties pilsoniskā sabiedrība?

X Kas notika Austrumu zemēs un Amerikā?

X Kā jauno laiku sākumā Livonijas sabiedrību mainīja muižu veidošanās?

X Kā Livoniju ietekmēja renesanse un reformācija?

X Kā gāja bojā Livonija?

X Kādu notikumu gaitā Latvijas zemes dalīja Polija-Lietuva un Zviedrija, kādu pārvaldi tās ieviesa, kāds bija vietējo tautu liktenis šajās teritorijās un kāds mantojums Latvijā saglabājies no šī laika?

X Kā Latvijas zemes nonāca Krievijas impērijā un kādas reforma tika veiktas?

X Kā Latviju iespaidoja apgaismība?

X Kā Latvijā notika rūpnieciskais apvērsums?

X Kā Latvijā notika nacionālā atmoda un kādi panākumi tika gūti?

X Kā Latvijā sāka veidoties sociālistu kustība un noritēja 1905. gada revolūcija?

Jaunākie laiki (mūsu laikmets)

Pasaules vēsture

Latvijas vēsture

X Kāpēc un kā sākās Pirmais pasaules karš, kā tas mainīja Eiropas robežas?

X Kāpēc starpkaru posmā Eiropas valstīs veidojās diktatūras un kāda bija diktatoru politika?

X Kā pārējās Eiropas valstīs un ASV tika saglabāta demokrātija un kādas reformas tika veiktas?

X Kādi ārpolitiskie procesi noritēja starpkaru posmā?

X Kāpēc un kā sākās Otrais pasaules karš un kādas bija tā sekas?

X Kā noritēja Aukstais karš un kādi tā laikā bija galvenei konfliktu reģioni?

X Kā Aukstā raka laikā attīstījās Eiropas un pasaules valstis?

X Kā notika ANO, NATO un Eiropas Savienības veidošanās?

X Kādas pārmaiņas izraisīja komunistisko valstu sabrukums?

X Kādi panākumi tika gūti zinātnē, kultūrā un sportā?

X Kādas ir mūsdienu pasaules aktuālās problēmas?

X Kā Latvijas teritorijā noritēja Pirmais pasaules karš?

X Kā mainījās Latvijas teritorijas statuss Pirmā pasaules kara un Krievijas revolūcijas iespaidā un kādi uzskati par Latvijas valstiskumu šajā laikā tika pausti?

X Kā izveidojās Latvijas valsts?

X Kas bija raksturīgs neatkarīgās Latvijas politiskajai, saimnieciskajai, kultūras un sporta dzīvei, kādu etnisko politiku un ārpolitiku īstenoja Latvijas valsts?

X Kā Latvija Otrā pasaules kara un Aukstā kara laikā nonāca okupācijā un kādu politiku īstenoja okupācijas varas?

X Kā Latvijā notika pretošanās okupācijas varai?

X Kā Latvija atguva neatkarību?

X Kādas reformas Latvijā tika veiktas pēc neatkarīgas iegūšanas, kā Latvija iestājās NATO un Eiropas Savienībā?

X Kas bija raksturīgs Latvijas politiskajai dzīvei, kultūrai un sportam pēc neatkarības atgūšanas?

X Kādas problēmas raksturīgas mūsdienu Latvijai?

Etniskās tradīcijas

X Kādi ir nozīmīgākie notikumi manas tautas dzīvē?

X Kā veidojušās manas tautas tradīcijas?

X Kā manas tautas tradīcijas tiek koptas Latvijā?

 

Lokālā vide

Dzīvesvieta

Ģimene

X Kā ir veidojusies mana dzīvesvieta?

X Kuras ir nozīmīgākās vēsturiskās norises tās attīstībā?

X Kādas ievērojamas personas ar to saistītas?

X Kādi vēstures pieminekļi te atrodas?

X Ar kurām vietām ir saistīta manas ģimenes vēsture?

X Kādas profesijas ir raksturīgas manai ģimenei?

K Kādas ir manas ģimenes tradīcijas?

X Kuras ir manas ģimenes ievērojamākās personības?

X Kā mana ģimene ir piedalījusies nozīmīgos vēsturiskajos notikumos?

 

Ar vēsturisko notikumu izziņu saistīto prasmju attīstība.

 

Vēsturisko notikumu izpratne

Iesācēja līmenis

Vidējais prasmju līmenis

Augstākais prasmju līmenis

Prot secīgi pastāstīt par vēsturisko notikumu vai norisi.

Prot izvērtēt vēsturisko notikumu, pamatoti raksturojot tā cēloņus, sekas un nozīmi.

Prot pamatojot prognozēt notikumu norises gaitu.

 

Cēloņsakarību izpratne

Iesācēja līmenis

Vidējais prasmju līmenis

Augstākais prasmju līmenis

Prot pēc parauga raksturot kāda notikuma cēloņus un sekas.

Prot izvēlēties no dotajām vēsturiskās parādības, kas varētu būt kāda notikuma vai norises cēlonis vai sekas un pamatot savu izvēli.

Prot izvirzīt un pamatot savas versijas par to, kas ir kāda notikuma vai norises cēlonis vai sekas.

 

Orientēšanās vēsturiskajā laikā

Iesācēja līmenis

Vidējais prasmju līmenis

Augstākais prasmju līmenis

Prot izmantot pastāvošo laika skatīšanas sistēmu (pēc Kristus dzimšanas vai ērām), noteikt laika intervālus, gadsimtus un gadu tūkstošus un izklāstīt vēsturisko informāciju laika secībā.

Prot salīdzināt notikumu norisi dažādās vietās (agrāk, vienlaicīgi, vēlāk), izprot vēsturisko laikmetu robežas un to veidošanās principus.

Prot noteikt, kuram laikmetam un laikam ir raksturīga kāda vēsturiska parādība.

 

Orientēšanās vēsturiskajā telpā

Iesācēja līmenis

Vidējais prasmju līmenis

Augstākais prasmju līmenis

Prot atrast kartogrāfiskajā materiālā vajadzīgās teritorijas.

Prot noteikt kartogrāfiskajā materiālā un aprakstoši teritorijas, kuras skar aplūkotās vēsturiskās pārmaiņas.

Prot raksturot kādas teritorijas sabiedrības attīstību no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām.

 

Darbs ar informācijas un vēstures avotiem

Iesācēja līmenis

Vidējais prasmju līmenis

Augstākais prasmju līmenis

Prot iegūt informāciju no avota pēc norādes (atbildot uz jautājumu vai izpildot uzdevumu).

Prot izmantot no viena vai vairākiem avotiem iegūto informāciju sprieduma pamatojumam.

Prot patstāvīgi izvēlēties un atrast avotus, kas .var sniegt nepieciešamo informāciju.

 

Dažādu viedokļu izpratne

Iesācēja līmenis

Vidējais prasmju līmenis

Augstākais prasmju līmenis

Prot pastāstīt par dažādiem viedokļiem.

Prot salīdzināt dažādus viedokļus un noteikt to, kam vairāk piekrīt.

Prot atklāt dažādu viedokļu rašanās cēloņus.

 

Jēdzienu lietojums

Iesācēja līmenis

Vidējais prasmju līmenis

Augstākais prasmju līmenis

Prot izvēlēties lietojumam atbilstīgu jēdzienu.

Prot izvēlēties aprakstam (skaidrojumam) atbilstīgu jēdzienu,

Prot izveidot jēdziena skaidrojumu.

 

Darbs ar kartogrāfisko materiālu

Iesācēja līmenis

Vidējais prasmju līmenis

Augstākais prasmju līmenis

Prot iegūt informāciju no kartogrāfiskā materiāla.

Prot salīdzināt no vairākiem kartogrāfiskiem materiāliem iegūto informāciju, attēlot kartoshēmā atsevišķu notikumu vai norisi.

Prot izveidot kartogrāfiskā materiāla kopu, kas raksturo kādu problēmu gan atlasot kartes, gan pats veidojot kartoshēmas.

 

Veicināmās demokrātiskās personības īpašības

X Dzīvības vērtības apzināšanās.

X Savas piederības (pasaulei, Eiropai, Latvijai, vietējai kopienai, ģimenes) vērtības apzināšanās.

X Sadarbības vērtības apzināšanās.

X Cieņa pret sabiedrības daudzveidību.

X Sabiedrības daudzveidīgā mantojuma vērtības apzināšanās.

ĉ
Danute Grīnfelde,
2014. gada 4. dec. 00:34