Jaunumi‎ > ‎

Vēstule izglītības un zinātnes ministram Robertam Ķīlim

Publicēja 2012. gada 5. janv. 22:48Vēstures skolotāju biedrība   [ atjaunināts 2012. gada 6. janv. 08:11 ]


Izmantojot VSB 2011. gada konferences dalībnieku anketās izteiktos viedokļus, kā arī paša izglītības ministra izteikto vēlmi iepazīties ar VSB profesionālo viedokli par  svarīgiem vēstures izglītības jautājumiem, VSB darba grupa sagatavoja un nosūtīja R. Ķīļa k-gam šādu vēstuli.      







Izglītības un zinātnes ministram

Robertam Ķīlim

 Vēstures skolotāju biedrība par aktuāliem vēstures izglītības jautājumiem  

 

            Par divu vēstures mācību priekšmetu ieviešanu 

 VSB vienmēr iestājusies par Latvijas vēstures obligātu apguvi pamatskolās un vidusskolās. Vairākums VSB biedru uzskata, ka Latvijas vēstures satura jēgpilnāka un vispusīgāka apguve iespējama to mācot kontekstā ar Baltijas jūras reģiona zemju un Eiropas vēsturi. Šī iemesla dēļ VSB iestājās par vienota vēstures mācību priekšmeta saglabāšanu, nosakot obligāti mācāmo Latvijas vēstures tēmu klāstu un stundu skaitu.

Tomēr ņemot vērā sabiedriski politisko situāciju valstī, esošajā situācijā VSB akceptē 2010. gada Latvijas valdības politisko lēmumu par vēstures priekšmeta sadali (nemainot kopējo vēstures stundu skaitu nedēļā – 2 st.) divos priekšmetos – Latvijas vēsturē (1 st.) un pasaules vēsturē (1 st.). Pieņemtā lēmuma atcelšana šobrīd radītu vēl lielāku haosu un neizpratni par mācību procesa organizēšanas principiem, mācību literatūras izmatošanu utt.

VSB ierosina rast kompromisu starp politisko lēmumu nodalīt Latvijas un pasaules vēstures apguvi un vēstures satura apguves loģiku, ļaujot pašiem skolotājiem veidot apgūstamo pasaules un Latvijas vēstures tematu blokus, bez birokrātiskām procedūrām ļaut skolām organizēt pasaules vēstures un Latvijas vēstures stundu secību un pēctecību.

 IZM rīkojums Nr.424 30.08.2011 pieļauj variēt stundu skaitu nedēļā Latvijas vēsturē un Pasaules vēsturē, saglabājot mācību priekšmeta apguvei paredzēto stundu skaitu semestrī un gadā, taču arī tad (neskatoties uz to, ka izmaiņas mācību priekšmetā ir MK noteikumi) skolai, pamatojoties uz citiem MK noteikumiem (MK noteikumu Nr. 775.14.07.2007 ,,Vispārējās un profesionālās izglītības programmu licencēšanas kārtība’’12. punkts) jāveic izmaiņas ne tikai skolas izglītības programmā, bet tās saskaņot ar pašvaldību un IKVD. Tehniskas problēmas loģiskā saturiskā secībā apgūt abus mācību priekšmetus rada arī ierakstu fiksēšana e-klasē.

 

VSB satrauc, ka populistiskā propaganda par „Latvijas vēstures nemācīšanu” vai „nepareizu vēstures mācīšanu” sabiedrībā, tajā skaitā arī politiskajās un akadēmiskajās aprindās, aizstājusi daudz svarīgāku diskusiju par vēstures izglītības lomu 21. gadsimta sākuma sabiedrībā, tās etniskajā un sociālajā integrācijā, pilsoniskajā audzināšanā. Nav bijis valsts pasūtījums pētījumiem un uz tiem pamatotu viedokļu apmaiņa par to, kā mainījusies jauniešu (t.s. Google Generation) pagātnes un telpas uztvere, kādas ir attiecības starp patriotisko audzināšanu un vēstures apguvi u.c. ārkārtīgi aktuāliem vēstures didaktikas jautājumiem.

 

 

                Par IT lietojumu vēstures apguvē

  VSB uzskata, ka Latvijā, salīdzinājumā ar Igauniju, Lietuvu, Poliju un Krieviju, pieaug atpalicība IT lietošanas apjomos, mācot vēsturi un citus humanitāros mācību priekšmetus. Lai gan skolas ir apgādātas ar datortehniku (interaktīvajām tāfelēm, multimediju projektoriem u.c.), jūtams dramatisks interaktīvu digitālo mācību līdzekļu latviešu valodā trūkums. Atsevišķu projektu ietvaros tapušie materiāli saturiski ir fragmentāri, mācību procesā maz funkcionāli un novecojuši formas ziņā, skolēnu acīs – primitīvi (piemēram, atsevišķu autoru sagatavotās PowerPoint prezentācijas, amatieriski Flash programmējumi). Viens no šīs atpalicības cēloņiem ir Latvijas valsts neiesaistīšanās ES digitālo mācību līdzekļu un resursu tīklu izveidē, piemēram, European Schoolnet, Calibrate – Learnig Resources for Schools u.c.. Atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas, Latvija nav izmantojusi ES finansējuma iespējas šāda veida mācību līdzekļu izstrādē. Jāņem vērā, ka saturiski aptveroša un mūsdienīga digitāla mācību materiāla izstāde intelektuāli ir daudz darbietilpīgāks un finansiāli dārgāks process, nekā tradicionālās mācību grāmatu izveide, tāpēc to nevar veikt bez valsts vai citu sponsoru finansiāla atbalsta. Turklāt Latvijas ierobežotais mācību līdzekļu tirgus un datorprogrammu pirātisms neveicina konkurenci izdevniecību un autoru kolektīvu vidū. Ja vēlamies, lai taptu IT materiāli sociālajos un humanitārajos mācību priekšmetos, ir centralizēti jārisina ar autortiesībām saistīties jautājumi. IT jomā vairāk kā tradicionālo mācību līdzekļu izstrādes procesā jāveicina Publiskā un privātā partnerība. Bez radošāko skolotāju, programmētāju, izdevēju un mācību līdzekļu autoru kolektīvu mērķtiecīgas iesaistes un ilgtermiņa izglītības politikas IT nozarē kvalitatīvus un mūsdienīgus mācību produktus nebūs iespējams radīt.        

          

 

             Par sadarbību ar Eiropas Padomi un tās resursu izmantošanu vēstures skolotāju tālākizglītības un metodiskā darba pilnveidošanā

 Vēstures skolotāju biedrībai pagātnē ir pieredze sadarbībā ar Eiropas Padomi, gan piedaloties EP vēstures izglītības projektos (piemēram, mācību līdzeklis „Baltijas valstu vēsture”, metodiskais līdzeklis „Pretrunīgā vēsture”), gan arī organizējot Latvijā starptautiskus seminārus citu valstu kolēģiem un daloties pieredzē (kursi par Padomju mantojumu). Uzskatām, ka jāatjauno aktīvāka sadarbība ar Eiropas Padomi, jāpiesaista EP finansējums, Latvijā rīkojot starptautiskus pasākumus, kuros būtu plašas iespējas piedalīties mūsu vēstures skolotājiem. Kā pozitīvu piemēru varam minēt 2011.gada 24.-25.oktobrī Tallinā notikušo 5. Igaunijas vēstures skolotāju kongresu „Vēstures mācīšanas loma 21.gadsimtā”, kurš tika organizēts, sadarbojoties 3 partneriem: Igaunijas Vēstures un sociālo zinību skolotāju asociācijai, Igaunijas Izglītības ministrijai un Eiropas Padomei. Kongresā piedalījās apmēram 250 Igaunijas vēstures skolotāji, augstskolu pārstāvji, politiķi un biznesmeņi, vēstures didaktikas speciālisti no Nīderlandes, Spānijas, Portugāles, Lielbritānijas, vēstures skolotāju biedrību pārstāvji no Somijas, Krievijas un Latvijas.

 

            Par mācību priekšmetu olimpiādēm vēsturē pamatskolā

VSB ir gatava sadarboties ar IZM VISC mācību priekšmetu olimpiāžu satura izstrādē un norisē. Lai rosinātu skolēnu pašus izzināt, pētīt Latvijas vēsturi, ar 2012./2013.m.g. tradicionālo vēstures olimpiādi pamatskolā vēlamies aizstāt ar zinātniski pētniecisko konkursu ,,Vēsture ap mums”. VSB ir izveidotas iestrādnes šāda tipa konkursu organizēšanā, jo konkurss „Vēsture ap mums” notiek jau vienpadsmito reizi, konkursa pārvēršana olimpiādes statusā dotu skolēnu pētnieciskajai darbībai jaunu impulsu, oficiālu novērtējumu no IZM puses, jo līdz šim konkursa uzvarētāji netika pielīdzināti valsts olimpiāžu uzvarētājiem. Līdz šim konkursu atbalstījušas dažādas institūcijas - konkursa patroni bijuši Valsts prezidenti VairaVīķe-Freiberga, Valdis Zatlers, arī Andris Bērziņš ir piekritis būt par konkursa patronu, IZM, Rīgas Latviešu biedrības un nacionālās kultūras attīstības fonds, Latvijas Nacionālais Vēstures muzejs, Okupācijas muzejs, Latvijas Valsts Vēstures arhīvs, izdevniecības „Zvaigzne ABC”, „Madris”, ‘Jumava”. Konkurss ”Vēsture ap mums” ir iekļāvies Eiropas valstu skolēnu pētniecisko darbu konkursu tīklā –EUSTORY, kurā ietilpst 22 Eiropas valstis.

 

             Par VSB piedalīšanos jauna veida partnerattiecību ar IZM aprobācijā.

VSB gan kā organizācija, gan VSB biedri individuāli kopš 1994. gada ir aktīvi sadarbojušies ar IZM VISC (agrāko ISEC) gan vēstures visplašākajos mācību satura izstrādes jautājumos, gan skolotāju profesionālās pilnveides kursu izstrādē un vadīšanā.

Biedrība ir atvērta arī turpmākajai sadarbībai un jauna veida partnerattiecību ar IZM aprobācijai 2012. gadā.

 

 

 

Sagatavoja:

Dz. Liepiņa

A.    Kļaviņa 

    I. Berga          

    V. Klišāns

Comments