Jaunumi‎ > ‎

"Vēsture vienā kadrā" metodiskā materiāla darba versija. Lūdzam vēstures skolotāju komentārus, labojumus un ieteikumus!

Publicēja 2017. gada 16. aug. 05:42Valdis Klisans
Multimediju projekta “Latvija mūža garumā”

Izglītojoša, jaunatni iesaistošā daļa

 

VĒSTURE VIENĀ KADRĀ (v1.0)

Metodiskais materiāls 8. - 11. klasei ar mērķi iesaistīt jauniešus savas vēstures pētīšanā.

 

Projekta autori:

Režisors Andrejs Verhoustinskis

Scenāriste Henriete Verhoustunska

Izpēte, teksti, vadība Guntars Graiksts (29131697, graiksts@gmail.com)

Producents Uldis Cekulis

 

 

Projekta apraksts

“Latvija mūža garumā” ir studijas VFS Films ar Kultūrkapitāla Fonda atbalstu veidots projekts, kas sastāv no divām daļām.

Pirmā ir dokumentālā filma ar Lidiju Doroņinu Lasmani, kura piedzīvojusi padomju varas represijas. Filma veidota īpatnējā “viena kadra” estētikā, jeb bez video montāžas, kas rada savdabīgu, daudz ticamāku stāstījuma plūsmu.
Otra daļa ir metodiskais materiāls skolotājiem, kas ļautu viegli iesaistīt skolēnus un studentus vēsturisku atmiņu stāstu veidošanā viena kadra formātā. Motivējot pasniedzējus un iepriekš sagatavojot kvalitatīvus didaktiskos materiālus, projektā skolas un augstskolas tiek aicinātas iesaistīties stāstu veidošanā un izvietot šos video populārākajos sociālajos tīklos.

Labākās Skolēnu radītās filmas, ar katras skolas skolotāju palīdzību tiks apkopotas īpaši veidotos Youtube, Facebook un Vimeo kanālos.

 

!Kas ir Īsfilma vienā kadrā?

Filmēšanas paņēmiens “vienā kadrā” tehniski ir vienkāršāks par montētu materiālu, taču tas prasa labu iepriekšēju sagatavošanos. Kamera tiek ieslēgta filmas sākumā un izslēgta tās beigās, tāpēc process vēl vairāk pakļauts dabiskām nejaušībām.

Tas ir izaicinājums pat profesionāliem filmu veidotājiem, jo gan viņi, gan skatītāji ir pieraduši pie dinamiskas, ātras kadru montāžas, kas ļauj pasniegt lielu informācijas apjomu, taču nereti liedz radīt dziļāku, izjustāku stāstījumu.

Viena kadra princips aizvien biežāk tiek izmantots dokumentālajā un pat mākslas kino. “Vienā kadrā” filmē arī jaunieši, radot savus privātos video internetā.

 

 

Projekts “Vēsture vienā kadrā” ļoti labi iekļaujas “....  izglītības formātā, jo ļauj apvienot ļoti dažādas disciplīnas:

-       Scenārijs - Latviešu valoda un literatūra, vēsture

-       Izpēte, intervijas ar cilvēkiem - Sociālās zinības

-       Materiāla apstrāde - Datorprasmes

-       u.c.

 

 Tēmu piemēri

Iesakām vedināt skolēnus meklēt pēc iespējas šaurākas, konkrētākas tēmas. Pārāk plaši uzstādījumi, tādi kā “mana vectēva bērnība” vai “manas dzimtas vēsture” neļaus izveidot īstu filmu, un radīs grūtības stāsta fokusa veidošanā. Tā vietā iesakām meklēt vēsturi detaļās:

-       Vectētiņa pirmā mašīna;

-       Pirmais televizors manās mājās;

-       Pārtikas veikals 1980. gadā;

-       Mammas/vectēva/vectētiņa stāsts par kādu svarīgu priekšmetu/rotas lietu/dzimtas relikviju;

-       Zobārsts/medicīniskās procedūras padomju laikā;

-       Kad un kā mani vecāki pirmo reizi ieraudzīja Latvijas larogu/dziedāja himnu;

-       Sporta veids, kam juta līdzi vectētiņš;

-       Padomju anekdotes par kurām varēja ierosināt krimināllietu;

-       Tēta bērnības piedzīvojums;

-       u.c.

 

Ieguvumi

Strādājot pie šādām filmām gan studenti, gan skolēni uzzinās jaunus vēstures faktus neparastā griezumā, kā arī apgūs iemaņas kadra uzstādījuma un kadrējuma veidošanā, apgaismojuma pielietojumā, titru veidošanā un žurnālistikā (tēmas izpēte, iepriekšēja sagatavošanās, cilvēku intervēšana).  Skolotājiem tas būs vēl viens instruments, kā ieinteresēt audzēkņus, raisīt diskusijas un veicināt skolēnos dažādu vēsturisku notikumu izpratni.

 

 

 

Kā plānot un kā filmēt stāstus, kurus zina jūsu radi, draugi un kaimiņi?

 

Vienā kadrā

Filmēšanas tehnika, kurā netiek izmantota montāža. Kamera tiek ieslēgta stāsta sākumā un izslēgta stāsta beigās.

 

Filmēšana vienā kadrā padara filmu dokumentālāku, daudz ticamāku, neļaujot režisoram manipulēt ar montāžu, tā nosacīti “uzspiežot” skatītājam savu redzējumu.

Viena kadra princips aizvien biežāk tiek izmantots dokumentāljā un pat mākslas kino.

 

 

IZPĒTE

Izpēte ir svarīgākā filmas izveides stastāvdaļa. Jo plašāks ir pieejamais materiāls, jo oriģinālākas idejas radīsies scenārija tapšanas un filmēšanas laikā.

Meklējiet stāstu, kas pašam šķiet interesants. Iztaujājiet vairākus cilvēkus. Jo vairāk runāsieties ar cilvēkiem, jo lielāka iespēja, ka atradīsiet tiešām interesantu, aizraujošu stāstu.

Kad ideja ir dzimusi, noskaidrojiet visus iespējamos apstākļus. Vispirms, kurš būs stāstnieks (tēvs, ome, kaimiņš, draugs, pats vai kāds cits)? Reizēm, gadās, ka vectēvs, kurš ir ļoti interesants viesībās pie galda, ļoti mulst kameras priekšā. Pat tad, ja tas ir tikai mobilais telefons. Ja tā, tad jums jāizvēlas cits veids kā veidot stāstījumu. Piemēram - pierakstīt stāstu, pašam ierunāt audio celiņu, bet vecotēvu filmēt kādā viņa dzīves situācijā, nemaz neliekot viņam runāt (skaldot malku, pļaujot zāli, utml.) Vai arī interesantā veidā izvietot ar stāstu saistītus priekšmetus (dokumentus, fotogrāfijas, utt) un filmēt tos vienā kadrā, gaitā ejot no viena pie otra.
Darbs iztēlei.

 

 

SCENĀRIJS

Šajā gadījumā scenārijs būs veiktās izpētes pieraksts. Tajā jums jāparedz:

-       Īss stāsta uzmetums. Necentieties uzrakstīt visu stāstu un vēlāk nelieciet runātājam to atkārtot no galvas. Ļoti svarīgi, lai cilvēks kadrā runā saviem vārdiem. Stāsta uzmetums jums vajadzīgs tapēc, lai apjaustu filmas garumu, vieglāk varētu izvēlēties filmēšanas vietu, atribūtus, utt.

-       Filmēšanas vieta. Raugieties, lai tas, kas ir redzams kadrā netraucē papildina,, nevis trucē stāstam. Piemēram - ja stāstītājs runā par notikumiem kara laikā, vēlams, lai fonā nav televizors ar ieslēgtu multfilmu vai Britnijas Spīrsas plakāts pie sienas. Tas traucēs skatītājam uztvert stāstījumu. Esiet radoši, izvēlēties tēmai atbilstošu, interesantu vidi, taču atcerieties, kurš kadrā ir svarīgākais.

-       Izvēlīeties kāda persona un/vai priekšmeti būs kadrā? 

 

 

TEHNIKA

            Šim projektam filmēšanai noder jebkāda tehnika, kas spēj ierakstīt video FullHD formātā (1080x1920). Tā var būt video kamera, foto kamera ar filmēšanas funkciju vai mobilais telefons.
Papildus apgaismojumam derēs jebkādi pieejamie gaismas ķermeņi - galda lampas, stāvlampas, dārza prožektori, utt.

Jums var būs nepieciešams: kamera, statīvs, gaisma, mikrofons (vai atsevišķa skaņas ieraksta ierīce), dators ar programmatūru.

 

!!!Svarīgi: filmas kvalitāti nosaka nevis izvēlētā tehnika, bet stāsts un pārdomāts scenārijs.

 

 

VIETA

 

Meklējiet vietu, kur jums neviens netraucēs. Arī cilvēks kadrā jutīsies labāk, ja apkārt nestāvēs visi radi un kaimiņi. Raugieties, lai vieta ir pietiekoši gaiša un klusa.

 

 

GAISMAS  Kino ir darbs ar gaismu.


Dabiskā gaisma ir ļoti spēcīgs ierocis jūsu rokās. Tai var līdzināties tikai profesionāls un dārgs mākslīgais apgaismojums. Tāpēc izmantojiet dabīgo gaismu cik vien iespējams. Vēlams no rīta vai vakaros, kad saule ir tuvāk horizontam.

Klasiskais veids ir iekārtot filmēšanu tā, lai gaisma krīt uz cilvēku vai objektu sāna vai nedaudz no priekšas. Ja viena sejas puse paliek ēnā un liekas pārāk tumša, var izmantot kādu lielu balta papīra loksni kā atstarotāju.

 

! Izvairieties no filmēšanas pret logu, izņemot gadījumus, kad tumšs siluets ir atbilstošs stāstam.

 

 

Mākslīgais apgaismojums. Var izmantot vairākas galda lampas, pagriežot pret cilvēku vai, ja griesti ir gaiši, pagriežot lampas pret griestiem, tā izkliedējot gaismu un iegūstot patīkamāku attēlu.

 

! Vairāki gaismas ķermeņi rada vairākas ēnas. Esiet uzmanīgi. Daudz ēnas novērš skatītāja uzmanību no subjekta.

 

 

KAMERA

 

KAMERAS NOVIETOJUMS. STATĪVS. Kamera ir “rāms notikumu vērotājs”.


Atkarībā no izvēlētā kameras veida, jāparūpējas par stabilu kameras novietojumu.

 

! Atsevišķos gadījumos filmēšana bez statīva, “no rokas” var būt  ļoti aizraujošs paņēmiens, kad kamera kļūst par stāsta “dalībnieku”.

 

Veikalos var iegādāties vienkāršus statīvus, kurus var novietot gandrīz jebkur  - tā dēvētos Gorilla Pod. Ir pieejamas arī Selfie Stick statīvu versijas. Taču vienkāršu bet pieteikoši ekfektīvu statīvu var pagatavot arī pats savām rokām, izmantojot dažādus sadzīvē pieejamus priekšmetus.

 

KADRĒJUMS Kino kadrs ir kā kustīga glezna.

- Cilvēks, kuru intervē, parasti nekad neskatās kamerā, jo nepieredzējušam cilvēkam tā ir grūti runāt. Viņš skatīsies acīs intervētājam. Tāpēc vēlams novietot kameru tā, lai operators un/vai intervētājs var apsēsties tai blakus apmēram tādā pašā augstumā kā intervējamais. Savukārt cilvēks kadrā jāievieto mazliet uz vienu malu tā, lai viņa skatiens būtu vērts kadra tukšākās daļas virzienā un varētu brīvi skatīties intervētājam acīs.

 

! Kompozīcija. Filmējot cilvēku, nepieļaujiet, ka viņa acis atrodas kadram tieši pa vidu. Tad izskatīsies, ka cilvēks sēž bedrē. Tuvajos plānos ir pieļaujams, ka galva augšadaļa iziet ārpus kadra, bet acīm notiekti jāpaliek virs vidus līnijas.

 

 

SKAŅA Slikta skaņa var sabojāt pašu labāko video.

 

Skaņa ir ļoti nozīmīga video sastāvdaļa un tai jāpievērš īpaša uzmanība. Ja skatītājs ir spiests cīnīties par to lai dzirdētu un saprastu, viņš ātri nogurst un tālāk vairs neskatās. Mobilajā telefonā iebūvētais mikrofons uztvers ne tikai cilvēka balsi, bet arī telpas skaņu, automašīnu troksni aiz loga vai trokšņus pagalmā. Jāparūpējas par mikrofonu, kuru ir iespējams novietot runātājam tuvāk. Te ir divi vienkārši paņēmieni.

-       Ārējais mikrofons, ja tāds ir pieejams un ja tam ir atbilsstošs kontakts, ko iespējams pievienot filmēšanas aparātam.

-       Vēl viens telefons ar diktofona funkciju. Šo telefonu var nolikt pēc iespējas tuvāk runātājam un vēlāk, montāžas programmā, izmantot ierakstīto skaņas celiņu, sinhronizējot to ar video no pirmā telefona.

Daudzas foto kameras, ar kurām iespējams filmēt video, nemaz nav aprīkotas ar ārējā mikrofona savienojuma ligzdu. Arī šajā gadījumā var izmantot mobilo telefonu kā diktofonu.

 

! Eksperimentējiet ar montāžas programmas audio celiņiem.

 

 

! Ieteikumi

     Baterijas. Pārbaudiet kameras vai mobilā telefona bateriju stāvokli, lai tās nebeidzas pašā interesantākajā brīdī.

     Atmiņa. Pārliecinieties, ka atmiņas kartē būs pietiekami daudz vietas 5 - 10 minūšu ierakstam.

     Tīra lēca. Netīrumus uz lēcas stikla pamanīsiet tikai vēlāk, apstrādājot matgeriālu datorā. Tad kaut ko mainīt būs par vēlu.

     Ainavas formāts. Lai iegūtu standarta kadru ar attiecību 16:9, mobilais telefons jāpagriež par 90 grādiem.

     Nelietojiet digitālās tālummaiņas (zoom) funkciju, ja to neļauj objektīvs.

     Mobilajā telefonā meklējiet tādu kameras aplikāciju, kas pieļauj rokas iestatījums un ir iespējams nofiksēt ekspozīciju.

     Izslēdziet radio vai televizoru, ja tas darbojas fonā. Fona skaņas, ja tās nepieciešamas stāstam, labāk pievienot vēlāk, montāžā.

     Vējš mikrofonā. Ja filmējat ārā, raugieties, lai vējš nepūš tieši mikrofonā. Tas rada skaņu, no kuras vaļā netiksiet.

 

 

APSTRĀDE UN FAILU FORMĀTI

            Viena kadra filmēšanas tehnika nozīmē to, ka pēcapstrādē nenotiek nekāda cita video montāža, izņemot sākuma un beigu noformēšanu ar titriem, ja tas nepieciešams.  Vairums programmu ļauj veikt arī uzfilmētā materiāla krāsu korekciju. Jūs varat piešķirt filmai noskaņu, iekrāsojot to dzeltenīgi siltu, vai zili aukstu, pēc savas radošās izvēles.

 

! Skaņa ir ļoti spēcīgs ierocis. Līdztekus ierakstītajam skaņas celiņam, iespējams pievienot vēl citas skaņas un trokšņus, nolūkā paspilgtināt stāstu - mūziku, meža vai pilsētas skaņas, suņu rejas, automašīnas trokšņus, utt.

 

Kad filma ir gatava, montāžas programmā jāveic tās eksportēšana kādā no formātierm - MP4 vai MOV. Tos ir viegli uzkopēt Vimeo, Youtube vai Facebook.

 

Dažas bezmaksas video montāžas programmas.

 

Vienkāršākās: Windows Movie Maker, iMovie (Mac). Abas ļauj veikt vienkāršu montāžu, pievienot un sinhronizēt skaņas celiņus, eksportēt populārākajos video formātos.

 

Mazliet sarežģītākas, prasīs mazliet apgūt, bet ar vairāk iespējām.


 IEROSINĀJUMUS, KOMENTĀRUS, PAPILDINĀJUMUS SŪTĪT UZ ŠO EPASTU: graiksts@gmail.com


Comments