Jaunumi‎ > ‎

Viduslaiku Livonija un tās vēsturiskais mantojums Latvijas Republikas Simtgades konferenču cikla Otrā konference

Publicēja 2017. gada 27. nov. 02:14Valdis Klisans   [ atjaunināts 2017. gada 27. nov. 02:16 ]

2017. gada 7.-9. decembrī, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Mūkusalas ielā 3,  Rīgā 

Sastopoties ar vārdu Livonija, parasti vispirms nāk prātā Cēsu un citu bruņinieku piļu drupas, Rīgas un citu senāko Latvijas pilsētu baznīcas, tātad, dažādas materiāla un mākslinieciska rakstura vizuālas liecības. Taču vairāk kā trīs gadsimtus ilgais Livonijas laiks mūsos ir atstājis arī neredzamas pēdas. Ne vienmēr pamanām un pietiekami novērtējam, ka vēstures slānī, uz ko balstās mūsdienu sabiedrība, ir arī no viduslaikiem nākusī pieredze, tiesību jomā, tirdzniecisku kontaktu veidošanas prasmes, svētku svinēšanas tradīcijas u.c. Viduslaiku pilsētā veidojās izpratne par pilsoņa pienākumiem un tiesībām, tajā brīvam cilvēkam tika garantēta personas un privātīpašuma aizsardzība ar likumu. Ģildēs, cunftēs un brālībās nostiprinājās korporatīvās saites, kristīgās žēlsirdības tradīcijas, kā arī veidojās izpratne par sociālās solidaritātes pienākumu. Šādā nozīmē mēs mūsdienās turpinām daudzas lietas, kuru aizsākumi ir meklējami viduslaikos.

Viduslaikos tika ielikti stingri pamati Austrumbaltijas – mūsdienu Latvijas un Igaunijas – rietumnieciskajai orientācijai. Latvijas valsts 1918. gadā izveidojās teritorijā, kas ar Baznīcas starpniecību reliģiskajā un kultūras jomā vairākus gadu simtus bija saistīta ar Romu. Pateicoties Hanzas tirgotāju uzņēmībai Livonija tika iesaistīta Ziemeļeiropas ekonomisko attiecību tīklā. Latvijas Simtgadei veltīto konferenču cikla ietvaros vēlamies gan aktivizēt Livonijas vēstures izpēti, gan arī pievērst tai plašākas sabiedrības uzmanību. Prominentu Latvijas, Igaunijas, Vācijas, Zviedrijas, Dānijas, Polijas un Šveices vēsturnieku referātos tiks piedāvāti dažādu ar viduslaiku Livonijas vēsturi saistītu tēmu analīze. Tā ir reta iespēja dzirdēt turpat vai visu labāko mūsdienu Livonijas pētnieku uzstāšanos un ar viņiem iesaistīties domu apmaiņā. Pēc rūpīgas atlases organizētāji ir izraudzījušies arī četrus jaunos Livonijas vēsturniekus, kuri prezentēs topošo vai nesen aizstāvēto promociju darbu rezultātus Berlīnes Brīvās Universitātes profesora Matiasa Tumzera vadītajā doktorantu kolokvijā. Konferences pēdējā dienā plānota arī vēsturnieku apaļā galda diskusija “Viduslaiku Livonija 21. gadsimtā” ar publikas iesaistīšanos.

Konferencē piedalīties tiek aicināti ne tikai akadēmiski vēsturnieki, bet arī citu nozaru pārstāvji, kā arī visi vēstures interesenti. Darbs notiks latviešu, angļu un vācu valodās, tiks nodrošināts sinhronais tulkojums. 

 

Comments