Jaunumi‎ > ‎

Zinātnieki rosina izmaiņas Latvijas arheoloģiskajā periodizācijā

Publicēja 2012. gada 10. apr. 00:14Vēstures skolotāju biedrība

Austrumbaltijas, t.sk. arī Latvijas  aizvēstures  divu senāko posmu – akmens un bronzas laikmeta hronoloģija kopš 20. gs. 50. gadiem  tika balstīta uz radioaktīvā oglekļa 14C analīžu sniegtajiem datējumiem. Tomēr 1970. gados, attīstoties dendrohronoloģiskajai datēšanas metodei , kas deva pietiekami precīzus kalendāros gadus un salīdzinot tos ar 14C analīžu datējumiem, izrādījās, ka pēdējie uzrāda nevis attiecīgā parauga vecuma kalendāros gadus, bet gan „radiokarbona gadus”. Sekojošajās desmitgadēs tika datēti koku paraugi ar abām metodēm un, izmantojot dendrohronoloģiju, izstrādātas kalibrācijas tabulas un datorprogrammas, ar kuru palīdzību 14C „radiokarbona gadus” varēja pārrēķināt kalendārajos gados ( te gan jāpaskaidro, ka „kalibrētais” datējums nav simtprocentīgs „kalendārais” datējums, taču tas ir tuvs kalendārajam datējumam).  Izrādījās, ka jo senāks koka (kokogļu) paraugs, jo lielāka ir starpība starp „radiokarbona gadiem” un kalendārajiem gadiem. Tas īpaši svarīgi ir attiecībā uz akmens laikmeta datējumiem, kur šī starpība var sasniegt pat 1000 – 2000 gadu!  Bronzas un dzelzs laikmetam šī starpība nav būtiska, tāpēc šo laikmetu datējumi paliek nemainīgi. Latvijas arheoloģijā un aizvēstures periodizācijā  līdz šim izmantoja nekalibrētos „radiokarbona” gadus. Tā tas, piemēram, ir A. Vaska, B. Vaskas un R. Grāveres grāmatā Latvijas aizvēsture. 8500.g.pr.Kr. – 1200. g. pēc Kr. – Rīga, 1997, tāpat grāmatā Latvijas senākā vēsture. 9. g.t.pr.Kr. – 1200. g. – Rīga, 2001, kā arī citās publikācijās (t.sk. skolas mācību grāmatās) un muzeju ekspozīcijās. Tanī pat laikā daudzās zemēs, arī Latvijas kaimiņvalstīs, arvien plašāk tiek ieviesti kalibrētie 14C datējumi. Tāpēc pienācis laiks arī Latvijas arheoloģijā un aizvēsturē ieviest šo periodizācijas jauno hronoloģiju. Lai, lasot literatūru,  mazinātu neizpratni par viena vai otra arheoloģiskā perioda datējumu, salīdzinājumam šeit pievienota jaunās un vecās hronoloģijas salīdzināmā tabula. Jau 2003. gadā izdevumā Arheoloģija un etnogrāfija 21. laidienā tika publicēta V. Bērziņa sastādītā tabula ar akmens laikmeta periodu kalibrētajiem datējumiem, uz kuriem balstīta arī šeit prezentējamā tabula. Salīdzinājumam zemāk norādīti jaunie akmens laikmeta datējumi kaimiņzemēs.

Igaunijā 2001. gadā pārgāja uz sekojošu hronoloģiju:

Paleolīta tur pagaidām nav.

Mezolīts (9 000 – 4 900 BC)

 agrais 9000 – 6500 BC    (pēc Pulli apmetnes trim C-14 datējumiem)   

 vēlais 6500 – 4900 BC    ( pēc Kundas un dažām citām apm.)

Neolīts (kad parādījās māla trauki) 4 900 – 1 800 BC

agrais  4900 – 4200/4100 BC (Narvas kultūra)

vidējais  4200/4100 – 3200/3000 BC (ķemmes keram. kultūra

Vēlais  3200/3000 – 1800 BC

 

Lietuvā

Paleolīts 11. g. tūkst. pr. Kr. – 9000 BC

Mezolīts 9 000 – 5 500/5 300 BC

agrais  9000 – 8300

vidējais  8300 – 6000

vēlais  6000 – 5500/5300

Neolīts 5 500/5 300 – 2 900/2000 BC

agrais  5500 /5300 – 4400/4200

vidējais  4400/4200 – 3100/2900

vēlais  3100/2900 – 2000

Bronzas laikmets

kopš 2000 BC – pēc A. Girininka

kopš 2200 BC – pēc Džuga Brazaiša

 

A.   Vasks

 

Comments